Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tagadējais Nacionālās apvienības pārstāvis, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 1988. gadā Padomju Savienības Komunistiskajā partijā esot iestājies tikai un vienīgi tāpēc, lai „spiestu ārā no turienes visu, kas saistīts ar Kremļa politiku”, - ar šādu skaidrojumu ministrs nācis klajā Latvijas radio.

Līdz šim ministrs uz publiski izteiktajiem jautājumiem, vai tiešām viņš kompartijā iestājies laikā, kad jau notika pirmās akcijas pie Brīvības pieminekļa un bija nodibināta Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, bija klusējis tāpat kā viņa pārstāvētās Nacionālās apvienības vadība.

Nu Rasnačs nācis klajā ar apgalvojumu, ka jau trešajā Tautas frontes kongresā 1991.gadā, kad kandidējis uz priekšsēdētāja vietnieku, viņš publiski pateicis, ka „88.gada septembrī es iestājos un 89.gada augustā izstājos”.

„Atkārtošu vēlreiz – Latvijā bija mobilizācija, lai pēc lietuviešu parauga ierobežotu imigrāciju, lai pēc lietuviešu parauga ierobežotu rusifikāciju. Latvieši draudēja būt mazākums. Līdz ar to vienīgais līdzeklis bija latviešiem pašiem spiest ārā no turienes visu, kas saistīts ar Kremļa politiku,” – tā savu ielēkšanu padomju nomenklatūras „pēdējā vagonā” tagad skaidro Rasnačs.

Viņš varot minēt arī citus cilvēkus, kas tāpat kā viņš esot stājušies kompartijā, lai „spiestu ārā Kremļa politiku”: „Minēšu tādus uzvārdus. Dainis Īvāns, Andris Piebalgs, Alfrēds Čepānis, Imants Daudišs, un daudzi, daudzi citi. Sarmīte Ēlerte un daudzi, daudzi citi tajā laikā aktīvi strādāja tieši uz to, lai [PSKP] 19.konference, kas ielika pamatus totalitārās sistēmas salaušanai, lai tā notiktu veiksmīgi.”

No Rasnača skaidrojuma izriet, ka tieši viņa un viņam līdzīgo iestāšanās kompartijā esot novedusi pie tā, ka „līdz ar to mainījās vēlēšanu sistēma. Un līdz ar to arī pirmajās brīvajās vēlēšanās nacionālie parlamenti varēja pasludināt neatkarību”. Tātad bija mobilizācijas, cilvēki iestājās, izdarīja savu darbu un 1989.gadā izstājās, - tagad skaidro Rasnačs.

Tikmēr Nacionālās apvienības vadība joprojām nav vēlējusies atbildēt uz šiem tai uzdotajiem jautājumiem saistībā ar Rasnača un citu partijas biedru komunistisko pagātni:

1) Vai tiešam pašreizējais tieslietu ministrs, Nacionālās apvienības biedrs Dzintars Rasnačs ir bijis Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs?

2) Ja jā, vai tiešām Dzintars Rasnačs kompartijā ir iestājies astoņdesmito gadu beigās, kad kārtīgi patrioti un drosmīgi nacionālisti jau dibināja LNNK un Vides aizsardzības klubu?

3) Vai Nacionālās apvienības vadība ir uzdevusi Dzintaram Rasnačam jautājumus par viņa komunistisko pagātni?

4) Ja šādi jautājumi ir uzdoti, kā Dzintars Rasnačs ir paskaidrojis savu tieksmi uz kolaboracionismu ar padomju iekārtu astoņdesmito gadu beigās?

5) Vai Nacionālās apvienības vadība ir centusies noskaidrot – vai Dzintars Rasnačs vispār ir arī izstājies no kompartijas?

6) Vai ir noskaidrots – kādas tieši personas ir devušas Dzintaram Rasnačam nepieciešamās rekomendācijas, lai viņš varētu iestāties PSKP, un vai šīs personas nav bijušas atbildīgos PSKP un VDK amatos?

7) Vai Nacionālās apvienības vadība ir iepazinusies ar Dzintara Rasnača kompartijas personisko lietu, viņa autobiogrāfiju, viņa personiskās pārliecības aprakstu un iesniegumu par iestāšanos PSKP?

8) Vai Nacionālās apvienības vadība ir noskaidrojusi – cik vēl bijušo PSKP biedru pašlaik darbojas partijas rindās, tostarp partijas un nodaļu vadībā?

9) Vai Nacionālās apvienības vadība vispār ir vēlējusies painteresēties par šo jautājumu?

10) Un visbeidzot – vai Nacionālās apvienības vadība tiešām uzskata, ka bijušo komunistu atrašanās partijas rindās atbilst Nacionālās apvienības deklarētajām vērtībām un principiem?

Nacionālās apvienības vadībā ir:

- Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs un Saeimas deputāts

- Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts, LU Juridiskās fakultātes lektors

- Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālās apvienības valdes loceklis

- Jānis Dombrava, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts

- Imants Parādnieks, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Saeimas deputāts

- Jānis Iesalnieks, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Nacionālās apvienības valdes loceklis

- Ināra Mūrniece, 12. Saeimas priekšsēdētāja, Nacionālās apvienības valdes locekle

- Inese Laizāne, Nacionālās apvienības valdes locekle, Saeimas deputāte

- Rihards Kols, 12. Saeimas deputāts.

- Raivis Zeltīts, Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs, Mārupes novada domes deputāts

- Kaspars Gerhards, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

- Edvīns Šnore, 12. Saeimas deputāts

- Ieva Holma, Rīgas domes deputāte

- Ginta Vilcāne, Nacionālās apvienības jauniešu organizācijas vadītāja

- Jānis Nebars, Salaspils novada domes deputāts

- Dainis Locis, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Rīgas nodaļas vadītājs

- Nauris Puntulis, Nacionālās apvienības valdes loceklis, Rīgas domes NA frakcijas priekšsēdētājs

- Jānis Atis Krūmiņš, Nacionālās apvienības valdes loceklis

Novērtē šo rakstu:

137
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...