Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir publiski melojis, sava „līgavaiņa skapja” pārvešanu ar viņa vadītās ministrijas auto aizbildinot ar „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” un „ārkārtas gadījumu”, - patiesībā runa ir bijusi par vienkāršu vēlēšanos ietaupīt uz valsts rēķina, izvācot savu mantību no pārdota dzīvokļa.

Noslēpumainais „ārkārtas gadījums”

„Tas bija ārkārtas gadījums,” – tā pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par 30. marta notikumu, Dz. Rasnača privāto skapi paklusām un bez oficiālas maksas pārvedot ar Tieslietu ministrijas auto, publiski skaidroja ministrs. „Šis bija izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā, lai iespējami ātrāk atgrieztos pie savu darba pienākumu pildīšanas.”

Pēcāk, paskaidrojot, ka runa ir par viņa „līgavaiņa skapi”, ministrs medijiem paziņoja, ka „tas ir mans skapis, un viņš man iet līdzi”, jo „braucu pie savas līgavas dzīvot un man nav pat kur savas drēbes likt. Katrai normālai sievietei pašai ir pilns skapis ar drēbēm, un vīrietim nav, kur savas likt”.

Vairākkārt paziņojot, ka viņam esot bijušas tiesības šādi izmantot dienesta automašīnu, Dz. Rasnačs tomēr līdz šim ir kategoriski atteicies paskaidrot – kāds tieši ir bijis šis „ārkārtas gadījums”, kas nav ļāvis viņam kā parastiem cilvēkiem iegādāties mēbeļu pārvadātāju pakalpojumus vai – ja ticēt ministra apgalvojumam, ka pārvests tikai viens izjaukts skapis, – izmantot viņa personisko automašīnu Honda CRV.

Ministra preses pārstāvis Andris Vitenburgs 28. jūnijā gan paziņoja, ka ministram, lai izskaidrotu „ārkārtas gadījumu”, esot nepieciešams „saprātīgs termiņš visas nepieciešamās informācijas iegūšanai un apstākļu noskaidrošanai”, taču pat ar trim nedēļām nav bijis pietiekami, un Dz. Rasnačs joprojām „iegūst informāciju” un „noskaidro apstākļus”.

Tikmēr Pietiek ir kļuvuši zināmi patiesie šīs kavēšanās un klusēšanas iemesli, - īstenībā stāsts par „ārkārtas gadījumu” un „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” ir bijis nepatiess: ministrs vienkārši vēlējies uz valsts rēķina nedaudz ietaupīt, no sava pārdotā dzīvokļa izvedot daļu savas iedzīves.

Vajadzēja aizvākt mantas no pārdota dzīvokļa

Dz. Rasnača amatpersonas deklarācija par 2015. gadu rāda, ka viņa īpašumā pērn bijuši divi dzīvokļi Rīgā un vēl viens īpašums Beverīnā. Savukārt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka no viena no šiem dzīvokļiem, kas viņa īpašumā bijis kopš 2000. gada novembra, tieslietu ministrs šķīries šā gada 24. martā – tātad sešas dienas pirms „līgavaiņa skapja” pārvešanas ar Tieslietu ministrijas auto.

Šajā datumā noslēgts pirkuma līgums, ar kuru Dz. Rasnačs 94 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Āgenskalnā, Mārupes ielā 41 par 80 tūkstošiem eiro pārdevis 1984. gadā dzimušajam ārstam Eduardam Krustiņam. Tas nozīmē, ka ir nevis atgadījusies „ārkārtas situācija”, bet līdz ar lietišķi un nesteidzīgi notikušu dzīvokļa pārdošanu tieslietu ministram no tā vajadzējis pamazām aizvākt savu iedzīvi un šim nolūkam izmantots Tieslietu ministrijas „bezmaksas” transports.

Jaunais dzīvokļa īpašnieks par darījuma detaļām ir mazrunīgs, taču noliedz, ka tieslietu ministrs būtu bijis spiests pēc darījuma noslēgšanas izvākties nekavējoties. „Es neko [par izvākšanās termiņiem] viņam nebiju pieprasījis. Savstarpējās attiecības tika atrunātas pirkuma līgumā. Visi termiņi tur bija atrunāti. Par Rasnača kunga steidzamību jautājiet viņam,” Pietiek skaidroja E. Krustiņš.

Turklāt nav bijis arī tā, ka Dz. Rasnačam būtu bijis nekavējoties un negaidīti jāiztukšo viss pārdotais dzīvoklis. Kad E. Krustiņš nācis īpašumu apskatīt, tas bijis parasts „mēbelēts dzīvoklis”, taču „bija vienošanās, ka atsevišķas lietas paliek, un tās arī palika”, bet pārējo izvākšanai pārdevējam bijis pietiekami daudz laika. Vairāk laika pārdevējs arī nav vēlējies.

No E. Krustiņa stāstītā arī netieši izriet, ka Dz. Rasnačam izvedamās mantības bijis krietni vairāk par vienu skapi. Taču pats ministrs arī par šo tēmu turpina „apkopot informāciju”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, uz kuras īrēto dzīvokli Lāčplēša ielā iedzīve pārvesta, saka, ka neko par atvestās mantības apjomu nevarot pateikt, savukārt Dz. Rasnača preses sekretārs A. Vitenburgs klusē saistībā ar versiju, ka izmantota vairāk kā viena ministrijas automašīna un ministra pārvākšanās procesā iesaistīts arī viņš.

Partijas valde izvairījusies no „skapja” apspriešanas

Tikmēr izrādās, ka Dz. Rasnača pārstāvētās Nacionālās apvienības vadība pretēji iepriekš apgalvotajam ne tikai nav mēģinājusi no partijas biedra noskaidrot patiesos „ārkārtas situācijas” apstākļus, bet paklusām vispār atteikusies no nodoma šo jautājumu izskatīt apvienības valdes sēdē.

Jūlija sākumā vēl tika solīts, ka Nacionālās apvienības valde par Dz. Rasnača „līgavaiņa skapja” jautājumu noteikti lemšot, taču nu Pietiek kļuvis zināms, ka šī tēma partijas vadības līmenī paklusām „izbeigta”, aprobežojoties ar aprunāšanos šaurā lokā un secinājumu, ka partijai nemaz neesot jāvērtē, vai savas personiskās iedzīves pārvadāšana uz valsts rēķina ir uzskatāma par pārkāpumu.

Apvienības valdes locekļi gan par šo „aprunāšanos” nav runīgi. Jānis Dombrava skaidro, ka „tajā valdes sēdē” neesot piedalījies, un cenšas sarunas tēmu novirzīt uz notiekošo Francijā un Turcijā, bet Egīls Helmanis mēģina atjokoties, ka „augstāko soda mēru, kāds ir, tādu viņam piešķirsim”.

Pēcāk izrādās, ka „sarunā” ir bijis klāt tikai Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars, kurš tikpat izvairīgi paskaidro, ka, „ja kāds izteiks vēlēšanos to skatīt valdes sēdē, tad skatīs. Bet gan es, gan Gaidis Bērziņš ar Dzintaru Rasnaču par šo jautājumu runājām, viņš atkārtoja to pašu, ko teicis publiski”.

Tikai Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks atklāti atzīst, ka „Nacionālās apvienības valde nav skatījusi jautājumu par Rasnača skapja pārvešanu” un ka „tas būtu jāskata valdē, bija tāda runa, ka tas tiks izvērtēts”. Viņa paša viedoklis esot, ka šis neesot bijis nekāds ārkārtas gadījums, taču Nacionālajā apvienībā „līdzpriekšsēdētāji ir tie, kas nosaka valdes darba kārtību”.

Nepatikšanas no KNAB un Valsts kontroles

Līdz ar to Dz. Rasnačam ir pamats uztraukties tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudi, kuras oficiālu sākšanu biroja priekšnieka atvaļinājuma laikā Pietiek apstiprina KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča.

Vēl pirms pārbaudes uzsākšanas KNAB jau paziņoja, ka, vērtējot tieslietu ministra rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums”, - netiek pieļauta.

Par tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, KNAB valsts amatpersonai saskaņā ar likumu gan var uzlikt tikai salīdzinoši nelielu 70-350 eiro lielu naudas sodu (un teorētiski arī atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu, kas faktiski nekad netiek praktizēts).

Taču vismaz teorētiski, kā izriet no KNAB skaidrojuma, ne tikai ministrijas mikroautobusa šoferim Ervīnam Kuncim, kuram Dz. Rasnačs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša publiski sniegto skaidrojumu esot iedevis 20 eiro „degvielai”, bet arī pašam ministram varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana” un „Prettiesiska labumu došana”.

Saskaņā ar šo pantu „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.

Savukārt pašai Tieslietu ministrijai, kuras autotransporta ceļazīmes par neatbilstošām pastāvošajiem normatīvajiem aktiem atzinis Valsts ieņēmumu dienests, līdzšinējās dienesta auto brīvās izmantošanas beigas sola Valsts kontrole. „Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, finanšu revīzijas par Tieslietu ministrijas 2016.gada pārskatu pārbaužu apjomā pievērsīsim pastiprinātu uzmanību ministrijas darījumiem ar tās rīcībā esošo autotransportu,” – šāda ir Valsts kontroles oficiālā reakcija saistībā ar ziņām par tieslietu ministra „līgavaiņa skapja” pārvadāšanu uz nodokļu maksātāju rēķina.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Mīļā Latvijas sabiedrība, es jums gribu teikt, ka tas viss ir viens liels teātris

FotoMīļā latviešu tauta! Tas, ko jūs šodien dzirdat un redzat, - tas ir viens skaists teātris. Un es jums centīšos pierādīt to, kāpēc tas ir teātris.
Lasīt visu...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

Šobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot...

Foto

Pamiers valdošajā koalīcijā

13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu....

Foto

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

Ap Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt...

Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...