Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir publiski melojis, sava „līgavaiņa skapja” pārvešanu ar viņa vadītās ministrijas auto aizbildinot ar „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” un „ārkārtas gadījumu”, - patiesībā runa ir bijusi par vienkāršu vēlēšanos ietaupīt uz valsts rēķina, izvācot savu mantību no pārdota dzīvokļa.

Noslēpumainais „ārkārtas gadījums”

„Tas bija ārkārtas gadījums,” – tā pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par 30. marta notikumu, Dz. Rasnača privāto skapi paklusām un bez oficiālas maksas pārvedot ar Tieslietu ministrijas auto, publiski skaidroja ministrs. „Šis bija izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā, lai iespējami ātrāk atgrieztos pie savu darba pienākumu pildīšanas.”

Pēcāk, paskaidrojot, ka runa ir par viņa „līgavaiņa skapi”, ministrs medijiem paziņoja, ka „tas ir mans skapis, un viņš man iet līdzi”, jo „braucu pie savas līgavas dzīvot un man nav pat kur savas drēbes likt. Katrai normālai sievietei pašai ir pilns skapis ar drēbēm, un vīrietim nav, kur savas likt”.

Vairākkārt paziņojot, ka viņam esot bijušas tiesības šādi izmantot dienesta automašīnu, Dz. Rasnačs tomēr līdz šim ir kategoriski atteicies paskaidrot – kāds tieši ir bijis šis „ārkārtas gadījums”, kas nav ļāvis viņam kā parastiem cilvēkiem iegādāties mēbeļu pārvadātāju pakalpojumus vai – ja ticēt ministra apgalvojumam, ka pārvests tikai viens izjaukts skapis, – izmantot viņa personisko automašīnu Honda CRV.

Ministra preses pārstāvis Andris Vitenburgs 28. jūnijā gan paziņoja, ka ministram, lai izskaidrotu „ārkārtas gadījumu”, esot nepieciešams „saprātīgs termiņš visas nepieciešamās informācijas iegūšanai un apstākļu noskaidrošanai”, taču pat ar trim nedēļām nav bijis pietiekami, un Dz. Rasnačs joprojām „iegūst informāciju” un „noskaidro apstākļus”.

Tikmēr Pietiek ir kļuvuši zināmi patiesie šīs kavēšanās un klusēšanas iemesli, - īstenībā stāsts par „ārkārtas gadījumu” un „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” ir bijis nepatiess: ministrs vienkārši vēlējies uz valsts rēķina nedaudz ietaupīt, no sava pārdotā dzīvokļa izvedot daļu savas iedzīves.

Vajadzēja aizvākt mantas no pārdota dzīvokļa

Dz. Rasnača amatpersonas deklarācija par 2015. gadu rāda, ka viņa īpašumā pērn bijuši divi dzīvokļi Rīgā un vēl viens īpašums Beverīnā. Savukārt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka no viena no šiem dzīvokļiem, kas viņa īpašumā bijis kopš 2000. gada novembra, tieslietu ministrs šķīries šā gada 24. martā – tātad sešas dienas pirms „līgavaiņa skapja” pārvešanas ar Tieslietu ministrijas auto.

Šajā datumā noslēgts pirkuma līgums, ar kuru Dz. Rasnačs 94 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Āgenskalnā, Mārupes ielā 41 par 80 tūkstošiem eiro pārdevis 1984. gadā dzimušajam ārstam Eduardam Krustiņam. Tas nozīmē, ka ir nevis atgadījusies „ārkārtas situācija”, bet līdz ar lietišķi un nesteidzīgi notikušu dzīvokļa pārdošanu tieslietu ministram no tā vajadzējis pamazām aizvākt savu iedzīvi un šim nolūkam izmantots Tieslietu ministrijas „bezmaksas” transports.

Jaunais dzīvokļa īpašnieks par darījuma detaļām ir mazrunīgs, taču noliedz, ka tieslietu ministrs būtu bijis spiests pēc darījuma noslēgšanas izvākties nekavējoties. „Es neko [par izvākšanās termiņiem] viņam nebiju pieprasījis. Savstarpējās attiecības tika atrunātas pirkuma līgumā. Visi termiņi tur bija atrunāti. Par Rasnača kunga steidzamību jautājiet viņam,” Pietiek skaidroja E. Krustiņš.

Turklāt nav bijis arī tā, ka Dz. Rasnačam būtu bijis nekavējoties un negaidīti jāiztukšo viss pārdotais dzīvoklis. Kad E. Krustiņš nācis īpašumu apskatīt, tas bijis parasts „mēbelēts dzīvoklis”, taču „bija vienošanās, ka atsevišķas lietas paliek, un tās arī palika”, bet pārējo izvākšanai pārdevējam bijis pietiekami daudz laika. Vairāk laika pārdevējs arī nav vēlējies.

No E. Krustiņa stāstītā arī netieši izriet, ka Dz. Rasnačam izvedamās mantības bijis krietni vairāk par vienu skapi. Taču pats ministrs arī par šo tēmu turpina „apkopot informāciju”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, uz kuras īrēto dzīvokli Lāčplēša ielā iedzīve pārvesta, saka, ka neko par atvestās mantības apjomu nevarot pateikt, savukārt Dz. Rasnača preses sekretārs A. Vitenburgs klusē saistībā ar versiju, ka izmantota vairāk kā viena ministrijas automašīna un ministra pārvākšanās procesā iesaistīts arī viņš.

Partijas valde izvairījusies no „skapja” apspriešanas

Tikmēr izrādās, ka Dz. Rasnača pārstāvētās Nacionālās apvienības vadība pretēji iepriekš apgalvotajam ne tikai nav mēģinājusi no partijas biedra noskaidrot patiesos „ārkārtas situācijas” apstākļus, bet paklusām vispār atteikusies no nodoma šo jautājumu izskatīt apvienības valdes sēdē.

Jūlija sākumā vēl tika solīts, ka Nacionālās apvienības valde par Dz. Rasnača „līgavaiņa skapja” jautājumu noteikti lemšot, taču nu Pietiek kļuvis zināms, ka šī tēma partijas vadības līmenī paklusām „izbeigta”, aprobežojoties ar aprunāšanos šaurā lokā un secinājumu, ka partijai nemaz neesot jāvērtē, vai savas personiskās iedzīves pārvadāšana uz valsts rēķina ir uzskatāma par pārkāpumu.

Apvienības valdes locekļi gan par šo „aprunāšanos” nav runīgi. Jānis Dombrava skaidro, ka „tajā valdes sēdē” neesot piedalījies, un cenšas sarunas tēmu novirzīt uz notiekošo Francijā un Turcijā, bet Egīls Helmanis mēģina atjokoties, ka „augstāko soda mēru, kāds ir, tādu viņam piešķirsim”.

Pēcāk izrādās, ka „sarunā” ir bijis klāt tikai Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars, kurš tikpat izvairīgi paskaidro, ka, „ja kāds izteiks vēlēšanos to skatīt valdes sēdē, tad skatīs. Bet gan es, gan Gaidis Bērziņš ar Dzintaru Rasnaču par šo jautājumu runājām, viņš atkārtoja to pašu, ko teicis publiski”.

Tikai Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks atklāti atzīst, ka „Nacionālās apvienības valde nav skatījusi jautājumu par Rasnača skapja pārvešanu” un ka „tas būtu jāskata valdē, bija tāda runa, ka tas tiks izvērtēts”. Viņa paša viedoklis esot, ka šis neesot bijis nekāds ārkārtas gadījums, taču Nacionālajā apvienībā „līdzpriekšsēdētāji ir tie, kas nosaka valdes darba kārtību”.

Nepatikšanas no KNAB un Valsts kontroles

Līdz ar to Dz. Rasnačam ir pamats uztraukties tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudi, kuras oficiālu sākšanu biroja priekšnieka atvaļinājuma laikā Pietiek apstiprina KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča.

Vēl pirms pārbaudes uzsākšanas KNAB jau paziņoja, ka, vērtējot tieslietu ministra rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums”, - netiek pieļauta.

Par tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, KNAB valsts amatpersonai saskaņā ar likumu gan var uzlikt tikai salīdzinoši nelielu 70-350 eiro lielu naudas sodu (un teorētiski arī atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu, kas faktiski nekad netiek praktizēts).

Taču vismaz teorētiski, kā izriet no KNAB skaidrojuma, ne tikai ministrijas mikroautobusa šoferim Ervīnam Kuncim, kuram Dz. Rasnačs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša publiski sniegto skaidrojumu esot iedevis 20 eiro „degvielai”, bet arī pašam ministram varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana” un „Prettiesiska labumu došana”.

Saskaņā ar šo pantu „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.

Savukārt pašai Tieslietu ministrijai, kuras autotransporta ceļazīmes par neatbilstošām pastāvošajiem normatīvajiem aktiem atzinis Valsts ieņēmumu dienests, līdzšinējās dienesta auto brīvās izmantošanas beigas sola Valsts kontrole. „Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, finanšu revīzijas par Tieslietu ministrijas 2016.gada pārskatu pārbaužu apjomā pievērsīsim pastiprinātu uzmanību ministrijas darījumiem ar tās rīcībā esošo autotransportu,” – šāda ir Valsts kontroles oficiālā reakcija saistībā ar ziņām par tieslietu ministra „līgavaiņa skapja” pārvadāšanu uz nodokļu maksātāju rēķina.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...