Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ir publiski melojis, sava „līgavaiņa skapja” pārvešanu ar viņa vadītās ministrijas auto aizbildinot ar „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” un „ārkārtas gadījumu”, - patiesībā runa ir bijusi par vienkāršu vēlēšanos ietaupīt uz valsts rēķina, izvācot savu mantību no pārdota dzīvokļa.

Noslēpumainais „ārkārtas gadījums”

„Tas bija ārkārtas gadījums,” – tā pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas par 30. marta notikumu, Dz. Rasnača privāto skapi paklusām un bez oficiālas maksas pārvedot ar Tieslietu ministrijas auto, publiski skaidroja ministrs. „Šis bija izņēmuma gadījums steidzamības kārtībā, lai iespējami ātrāk atgrieztos pie savu darba pienākumu pildīšanas.”

Pēcāk, paskaidrojot, ka runa ir par viņa „līgavaiņa skapi”, ministrs medijiem paziņoja, ka „tas ir mans skapis, un viņš man iet līdzi”, jo „braucu pie savas līgavas dzīvot un man nav pat kur savas drēbes likt. Katrai normālai sievietei pašai ir pilns skapis ar drēbēm, un vīrietim nav, kur savas likt”.

Vairākkārt paziņojot, ka viņam esot bijušas tiesības šādi izmantot dienesta automašīnu, Dz. Rasnačs tomēr līdz šim ir kategoriski atteicies paskaidrot – kāds tieši ir bijis šis „ārkārtas gadījums”, kas nav ļāvis viņam kā parastiem cilvēkiem iegādāties mēbeļu pārvadātāju pakalpojumus vai – ja ticēt ministra apgalvojumam, ka pārvests tikai viens izjaukts skapis, – izmantot viņa personisko automašīnu Honda CRV.

Ministra preses pārstāvis Andris Vitenburgs 28. jūnijā gan paziņoja, ka ministram, lai izskaidrotu „ārkārtas gadījumu”, esot nepieciešams „saprātīgs termiņš visas nepieciešamās informācijas iegūšanai un apstākļu noskaidrošanai”, taču pat ar trim nedēļām nav bijis pietiekami, un Dz. Rasnačs joprojām „iegūst informāciju” un „noskaidro apstākļus”.

Tikmēr Pietiek ir kļuvuši zināmi patiesie šīs kavēšanās un klusēšanas iemesli, - īstenībā stāsts par „ārkārtas gadījumu” un „izņēmuma gadījumu steidzamības kārtībā” ir bijis nepatiess: ministrs vienkārši vēlējies uz valsts rēķina nedaudz ietaupīt, no sava pārdotā dzīvokļa izvedot daļu savas iedzīves.

Vajadzēja aizvākt mantas no pārdota dzīvokļa

Dz. Rasnača amatpersonas deklarācija par 2015. gadu rāda, ka viņa īpašumā pērn bijuši divi dzīvokļi Rīgā un vēl viens īpašums Beverīnā. Savukārt Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati liecina, ka no viena no šiem dzīvokļiem, kas viņa īpašumā bijis kopš 2000. gada novembra, tieslietu ministrs šķīries šā gada 24. martā – tātad sešas dienas pirms „līgavaiņa skapja” pārvešanas ar Tieslietu ministrijas auto.

Šajā datumā noslēgts pirkuma līgums, ar kuru Dz. Rasnačs 94 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Āgenskalnā, Mārupes ielā 41 par 80 tūkstošiem eiro pārdevis 1984. gadā dzimušajam ārstam Eduardam Krustiņam. Tas nozīmē, ka ir nevis atgadījusies „ārkārtas situācija”, bet līdz ar lietišķi un nesteidzīgi notikušu dzīvokļa pārdošanu tieslietu ministram no tā vajadzējis pamazām aizvākt savu iedzīvi un šim nolūkam izmantots Tieslietu ministrijas „bezmaksas” transports.

Jaunais dzīvokļa īpašnieks par darījuma detaļām ir mazrunīgs, taču noliedz, ka tieslietu ministrs būtu bijis spiests pēc darījuma noslēgšanas izvākties nekavējoties. „Es neko [par izvākšanās termiņiem] viņam nebiju pieprasījis. Savstarpējās attiecības tika atrunātas pirkuma līgumā. Visi termiņi tur bija atrunāti. Par Rasnača kunga steidzamību jautājiet viņam,” Pietiek skaidroja E. Krustiņš.

Turklāt nav bijis arī tā, ka Dz. Rasnačam būtu bijis nekavējoties un negaidīti jāiztukšo viss pārdotais dzīvoklis. Kad E. Krustiņš nācis īpašumu apskatīt, tas bijis parasts „mēbelēts dzīvoklis”, taču „bija vienošanās, ka atsevišķas lietas paliek, un tās arī palika”, bet pārējo izvākšanai pārdevējam bijis pietiekami daudz laika. Vairāk laika pārdevējs arī nav vēlējies.

No E. Krustiņa stāstītā arī netieši izriet, ka Dz. Rasnačam izvedamās mantības bijis krietni vairāk par vienu skapi. Taču pats ministrs arī par šo tēmu turpina „apkopot informāciju”, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, uz kuras īrēto dzīvokli Lāčplēša ielā iedzīve pārvesta, saka, ka neko par atvestās mantības apjomu nevarot pateikt, savukārt Dz. Rasnača preses sekretārs A. Vitenburgs klusē saistībā ar versiju, ka izmantota vairāk kā viena ministrijas automašīna un ministra pārvākšanās procesā iesaistīts arī viņš.

Partijas valde izvairījusies no „skapja” apspriešanas

Tikmēr izrādās, ka Dz. Rasnača pārstāvētās Nacionālās apvienības vadība pretēji iepriekš apgalvotajam ne tikai nav mēģinājusi no partijas biedra noskaidrot patiesos „ārkārtas situācijas” apstākļus, bet paklusām vispār atteikusies no nodoma šo jautājumu izskatīt apvienības valdes sēdē.

Jūlija sākumā vēl tika solīts, ka Nacionālās apvienības valde par Dz. Rasnača „līgavaiņa skapja” jautājumu noteikti lemšot, taču nu Pietiek kļuvis zināms, ka šī tēma partijas vadības līmenī paklusām „izbeigta”, aprobežojoties ar aprunāšanos šaurā lokā un secinājumu, ka partijai nemaz neesot jāvērtē, vai savas personiskās iedzīves pārvadāšana uz valsts rēķina ir uzskatāma par pārkāpumu.

Apvienības valdes locekļi gan par šo „aprunāšanos” nav runīgi. Jānis Dombrava skaidro, ka „tajā valdes sēdē” neesot piedalījies, un cenšas sarunas tēmu novirzīt uz notiekošo Francijā un Turcijā, bet Egīls Helmanis mēģina atjokoties, ka „augstāko soda mēru, kāds ir, tādu viņam piešķirsim”.

Pēcāk izrādās, ka „sarunā” ir bijis klāt tikai Gaidis Bērziņš un Raivis Dzintars, kurš tikpat izvairīgi paskaidro, ka, „ja kāds izteiks vēlēšanos to skatīt valdes sēdē, tad skatīs. Bet gan es, gan Gaidis Bērziņš ar Dzintaru Rasnaču par šo jautājumu runājām, viņš atkārtoja to pašu, ko teicis publiski”.

Tikai Nacionālās apvienības valdes loceklis Imants Parādnieks atklāti atzīst, ka „Nacionālās apvienības valde nav skatījusi jautājumu par Rasnača skapja pārvešanu” un ka „tas būtu jāskata valdē, bija tāda runa, ka tas tiks izvērtēts”. Viņa paša viedoklis esot, ka šis neesot bijis nekāds ārkārtas gadījums, taču Nacionālajā apvienībā „līdzpriekšsēdētāji ir tie, kas nosaka valdes darba kārtību”.

Nepatikšanas no KNAB un Valsts kontroles

Līdz ar to Dz. Rasnačam ir pamats uztraukties tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudi, kuras oficiālu sākšanu biroja priekšnieka atvaļinājuma laikā Pietiek apstiprina KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča.

Vēl pirms pārbaudes uzsākšanas KNAB jau paziņoja, ka, vērtējot tieslietu ministra rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar “Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu” šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis „ārkārtas izņēmuma gadījums”, - netiek pieļauta.

Par tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, KNAB valsts amatpersonai saskaņā ar likumu gan var uzlikt tikai salīdzinoši nelielu 70-350 eiro lielu naudas sodu (un teorētiski arī atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu, kas faktiski nekad netiek praktizēts).

Taču vismaz teorētiski, kā izriet no KNAB skaidrojuma, ne tikai ministrijas mikroautobusa šoferim Ervīnam Kuncim, kuram Dz. Rasnačs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša publiski sniegto skaidrojumu esot iedevis 20 eiro „degvielai”, bet arī pašam ministram varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326. pantā „Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana” un „Prettiesiska labumu došana”.

Saskaņā ar šo pantu „par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.

Savukārt pašai Tieslietu ministrijai, kuras autotransporta ceļazīmes par neatbilstošām pastāvošajiem normatīvajiem aktiem atzinis Valsts ieņēmumu dienests, līdzšinējās dienesta auto brīvās izmantošanas beigas sola Valsts kontrole. „Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, finanšu revīzijas par Tieslietu ministrijas 2016.gada pārskatu pārbaužu apjomā pievērsīsim pastiprinātu uzmanību ministrijas darījumiem ar tās rīcībā esošo autotransportu,” – šāda ir Valsts kontroles oficiālā reakcija saistībā ar ziņām par tieslietu ministra „līgavaiņa skapja” pārvadāšanu uz nodokļu maksātāju rēķina.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...