Rasnačs un viņa skapis: Tieslietu ministrija jau divas nedēļas nespēj uzrādīt dienesta auto maršruta lapas
PIETIEK27.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Netieši apliecinot, ka gadījums ar tieslietu ministra Dzintara Rasnača skapi, kura pārvešanai viņam ir bijis vajadzīgs tieši ministrijas busiņš, nav bijis vienīgais, Tieslietu ministrija jau divas nedēļas nespēj uzrādīt tās bilancē esošo dienesta automašīnu maršruta lapu kopijas.
Kad jūnija sākumā Pietiek rīcībā nonāca neoficiālas ziņas par to, ka šopavasar tieslietu ministrs Rasnačs, izmantojot savu dienesta stāvokli un nedaudz apzogot valsti, ar Tieslietu ministrijas auto pārvadājis savu personisko iedzīvi, Pietiek pārstāvis vērsās pie ministrijas ar oficiālu informācijas pieprasījumu.
Lai noskaidrotu, vai šis ministra „steidzamības gadījums”, kā nu viņš to skaidrojis portālam TVNET, bijis vienīgais un vai tas atspoguļots ministrijas oficiālajās atskaitēs, Pietiek pieprasīja Tieslietu ministrijai izsniegt visu tās izmantoto dienesta automašīnu maršruta lapu kopijas par laiku no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. maijam.
„Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus, konkrētāk – lai pārliecinātos, ka Tieslietu ministrijas automašīnas tiek izmantotas atbilstoši normatīvajiem aktiem,” bija norādīts Pietiek informācijas pieprasījumā.
Netieši apstiprinot to, ka Rasnača „saimniecībā” valsts īpašums tiek jaukts ar privāto, ministrija nu jau divas nedēļas ne tikai nav vēlējusies izsniegt pieprasītās maršruta lapas, bet arī nav sniegusi vispār nekādu atbildi uz šo informācijas pieprasījumu.
Tikmēr ministrijas paustā oficiālā versija, ko portālam TVNET sniedzis Rasnača preses pārstāvis Andris Vitenburgs (starp citu, bijušais KNAB preses sekretārs), ir – ar ministrijas mikroautobusu Volkswagen Caravelle „steidzamības kārtībā” no Āgenskalna uz Centru pārvests skapis.
Rasnačs it kā esot par degvielu samaksājis 20 eiro, taču nekādus oficiālus maksājuma dokumentus ministrija nav varējusi uzrādīt. Savukārt Vitenburgs īpaši minējis, ka „šis bija steidzamības kārtībā radies izņēmuma gadījums”.
Tiesa, Tieslietu ministrijas ētikas kodekss skaidri norāda, ka ikvienam ministrijas strādājošajam ir pienākums „ministrijas telpas un inventāru neizmantot personīgiem mērķiem vai personīga labuma gūšanai”, kā arī „neizmantot darba laiku, kā arī padotā un vadītāja attiecības privātās dzīves problēmu risināšanai”.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
