„RBSSKALS” joprojām parādā iespaidīgas summas Liepājas tehnikuma rekonstrukcijas apakšuzņēmējiem
PIETIEK23.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Problēmas ar saistību nepildīšanu bijušās Tabakas fabrikas ēkas rekonstrukcijā, kas novedušas pie VAS Valsts nekustamie īpašumi lēmuma par līguma laušanu, būvuzņēmumam RBSSKALS nav vienīgās: lai gan Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijas darbi tika pabeigti jau pērnā gada nogalē un martā notika svinīgā telpu atklāšana, apakšuzņēmēji joprojām nav saņēmuši samaksu no RBSSKALSkā rekonstrukcijas projekta ģenerāluzņēmēja. Nenorēķināšanās ar apakšuzņēmējiem notikusi pēc vienas shēmas – RBSSKALS nav samaksājis pēdējo rēķinu, kā arī 10%, ko ieturēja būvniecības laikā. Tiek lēsts, ka ģenerāluzņēmējs palicis parādā vairākus miljonus eiro.
“Nekad ar RBSSKALS vairs nesadarbosimies,” - tas ir pirmais, ko atbild apakšuzņēmēji, taujāti par pieredzi Liepājas Valsts tehnikuma rekonstrukcijas darbos. Tā kā lielākā daļa uzņēmēju cer tomēr saņemt nopelnīto vai vismaz daļu no tā, tad nav ar mieru publiski izteikties, bet anonīmās sarunās atklāj, ka tik negatīva pieredze kā ar RBSSKALS neesot bijusi ne ar vienu ģenerāluzņēmēju.
Stāsts par sadarbību ar RBSSKALS visiem ir līdzīgs. Kamēr ritējuši darbi, samaksa veikta korekti saskaņā ar līgumu, ik mēnesi norēķinoties par paveiktajiem darbiem, ieturot 10% kā garantiju. Taču par pēdējo mēnesi samaksa nav veikta, turklāt nav arī samaksāti ieturētie 10%. Dažiem uzņēmumiem nesamaksātā summa sniedzas pat simtos tūkstošos eiro. Apakšuzņēmēji lēš, ka kopumā RBSSKALS, kurš par projektu saņēma pilnu samaksu, palicis parādā aptuveni trīs miljonus eiro.
Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija 18,8 miljoni eiro. No tiem būvniecības darbiem atvēlēti 11,8 miljoni eiro, kurus konkursa kārtībā ieguva Pilnsabiedrība Piegādātāju apvienība RBSSKALS, RBSSKALS Būvvadība un RBSSKALS Būvsabiedrība. Lai gan projekta pabeigšanas termiņš tika pagarināts divas reizes, tomēr to izdevās pabeigt tādā termiņā, lai varētu saņemt ES līdzfinansējumu, līdz ar to ģenerāluzņēmējs saņēma pilnu samaksu par projektu.
Tomēr līdz apakšuzņēmējiem nonāca tikai daļa no sākotnēji nolīgtā. “Palika parādā mums tūkstošus 70 vismaz. Neparakstīja vienošanos par darbu pieņemšanu. Spieda mums parakstīt vienošanos, ko mēs bijām spiesti parakstīt, lai saņemtu vismaz kaut kādu daļu. Viņi mums skaidri pateica – vai nu ņemat to, ko mēs jums dodam, vai arī tiekamies tiesā. Zinot viņu juristus, mēs neriskējām. Mēs Liepājā esam kādi padsmit tādi uzņēmumi,” par bēdīgo pieredzi ar RBSSKALS stāsta uzņēmuma MK būvniecība pārstāvis Matīss Kisnics, kura pārstāvētais uzņēmums veica iekšdarbus un fasādes darbus.
“Mēs esam bezspēcīgi, mēs ne uz ko neceram. Man jau maza summa palika iekšā, bet citiem, cik esmu dzirdējis, ievērojami lielākas,” stāsta objekta jumta būvnieka Virte Tehnoloģijas pārstāvis Raitis Dambergs.
SIA Mūrnieks projektā strādājusi jau no pirmās dienas, sākot no demontāžas, beidzot ar betonēšanas, būvniecības un citiem darbiem. Sākotnēji sadarbība bijusi normas robežās, bet, kad projekts tuvojies beigām, ģenerāluzņēmēja attieksme krasi mainījusies. Uzņēmuma pārstāvis Edgars Šilders nav gatavs atklāt, cik lielu summu RBSSKALS nav samaksājis, jo cer, ka tomēr izdosies vienoties.
“Vissliktākās atmiņas. Negodprātīgs ģenerāluzņēmējs,” sadarbību vērtā SIA UPTK pārstāvis Zigurds Kirhners. Pēc viņa teiktā, lai arī objekts nodots ekspluatācijā un visi darbi ir nodoti, tomēr gala norēķins joprojām nav veikts.
“Viņi aizbildinājās, ka viņiem jātaisa savs audits, jo projekta vadība kaut ko izsaimniekojusi, tas ir ievilcies mēnešu garumā. Tiek pieprasīti arvien jauni dokumenti. Mēs izrādījām pretimnākšanu, lai viņi varētu atklāt savu iekšējo krāpšanu, tomēr tas tiek izmantots, lai vilktu garumā samaksu. Tur jau pat vairs nav, kam prasīt, jo tie, kuri ir parakstījuši līgumus un tāmes, tur vairs nestrādā,” norāda Kirhners. Turklāt RBSSKALS nav arī parakstījis pieņemšanas-nodošanas aktu, lai apakšuzņēmējs varētu saņemt atlīdzību no apdrošinātāja.
Aptaujātie apakšuzņēmēji lēš, ka kopējā ģenerāluzņēmēja nesamaksātā summa varētu būt ap trim miljoniem eiro. Vienam uzņēmumam nav samaksāti pat 700 tūkstoši eiro, citam pusmiljons eiro.
Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijas darbus sāka 2014.gada martā. Tika ziņots, ka pēc rekonstrukcijas tā būs viena no modernākajām, ja ne modernākā profesionālās izglītības iestāde Latvijā. Sākotnējais projekta realizēšana termiņš bija noteikts 2015.gada marts, lai jauno mācību gadu varētu sākt jaunajās telpās. Tomēr rekonstrukcijas darbi ievilkās, un tos pabeidza tikai novembrī.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
