Iesaki rakstu: 
Daudziem būtu jābeidz biedēt Latvijas sabiedrību ar to, ka Trampa/republikāņu ievēlēšanas gadījumā viss būs slikti.
1) ASV politiskā sistēma paredz, ka prezidentam ir problēmas pieņemt lēmumus, ja nav atbalsta Senātā un Pārstāvju palātā.
2) Republikāņi tradicionāli ir bijuši daudz kaujinieciskāk noskaņoti attiecībā pret globālajiem pretiniekiem. Daudzi ietekmīgi republikāņi velk vienlīdzības zīmi starp Ļaunuma impēriju PSRS un Ļaunuma impēriju Krieviju.
3) Trampa administrācijā strādās cilvēki, kuri ļoti labi izprot NATO stratēģiskās intereses Baltijas reģionā un Austrumeiropā.
Kas mūs sagaida?
1) ASV politika pret Krieviju republikāņu vadībā kļūs daudz asāka un izlēmīgāka. Nebūs redzama neizlēmība, kāda bija līdz šim.
2) ASV mēģinās izbeigt Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, bet prognozēju, ka tas notiks pilnīgi citādāk nekā tika publiski pausts. Noslēgums būs uz Ukrainai labvēlīgiem nosacījumiem.
3) Baltijas valstis un Polija kalpos par paraugu Eiropai kā vajag darīt. ASV izdarīs spiedienu uz Eiropas valstīm, kuras joprojām neiegulda 2% aizsardzībā un nesniedz pietiekamu atbalstu Ukrainai.
4) Ļoti iespējams, tiks īstenotas mērķtiecīgas Rietumvalstu investīcijas, lai samazinātu Krievijas un Ķīnas ietekmi atsevišķu NATO valstu ekonomikās.
5) Tiks būtiski samazinātas vai pat pilnībā apturēts spiediens ieviest Eiropas valstīs dažādas neoliberālās programmas - LGBT nostiprināšana likumdošanā, transdženderisma propaganda, masu imigrācijas akceptēšana.
6) Paredzu, ka Krievija tuvākos gados zaudēs ietekmi dažādās Āfrikas, Tuvo Austrumu un Centrālāzijas valstīs.
7) Ņemot vērā, Maska faktoru un ņemot vērā precedentu ar Argentīnas prezidentu - ASV būtiski samazinās valsts aparātā strādājošo skaitu, aizstājot tos ar automatizētām sistēmām. Līdzīgas reformas varētu notikt arī Eiropā.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
