Iesaki rakstu: 
Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis sabiedrības veselības maģistra programmas 2009.gada izlaiduma absolventiem, man to starpā, pirms diploma saņemšanas sacīja – lai kur jūs būtu, lai ko jūs darītu, jūsu pienākums ir iestāties par sabiedrības veselību un darīt visu, kas iespējams, lai to veicinātu. Šobrīd manās iespējās ir vien publiski paust viedokli par topošo veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Top brāķis. Dūmu aizsegs neizprastai un pienācīgi nerisinātai problēmai. Problēma ir ne vien nepietiekami finansēta veselības aprūpes sistēma, kā pieņemts daudzināt. Problēma ir hroniska politiķu un arī sabiedrības kopumā gadiem ilgusī neizpratne par to, ka pieejama universāla veselības aprūpe ir sociāli atbildīgas demokrātijas neatņemama cilvēktiesību sastāvdaļa, kuras neesamība izpaužas skaudrās nevienlīdzības un ekonomiskās atpalicības kategorijās.
Detalizētu ieskatu veselības aprūpes finansēšanas vēsturē izvērsti un precīzi ir apkopojis Edgars Labsvīrs (http://kreisie.lv/?p=3842). Ja kādam no lēmumu pieņēmējiem Saeimā būtu vēlēšanās izkāpt no savas komforta un nekompetences zonas, izlasot šo apkopojumu, likumprojekts tiktu noraidīts.
Tomēr, zinot Saeimas balsojumu veidošanās īpatnības, neesmu optimistiska par rezultātu. Prognozēju, ka vairākums 2.lasījumā atbalstīs likumprojektu, par kura sekām varam vien mest krustus un cerēt, ka izspruksim cauri ar iespējami maziem zaudējumiem. (30. novembrī tas arī tika atbalstīts – red.piez.)
Uzskaitīšu vairākas lietas, kas, manuprāt, likumprojektu ierindo brāķa, ja ne kaitniecības kategorijās:
1. Likumprojektam nav ne mazākā sakara ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Piedāvātais risinājums, veselības aprūpei iezīmējot 1% no personas veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, būs maza daļa no kopējā veselības aprūpes finansējuma. Tātad tā sauktajai apdrošināšanas iemaksai nav nekāda sakara ar apdrošināšanas riska izmaksām. Veselības aprūpes izmaksu lauvas tiesa joprojām tiks segta no budžeta vispārējiem ienākumiem. Tas savukārt nozīmē, ka re-formas aizstāvju argumenti par nodokļu nemaksātājiem, ir nelikvīdi. Šādā kontekstā VISI maksā nodokļus – PVN, akcīzi, dažādas nodevas utt.
2. Likumprojekts faktiski veic VID funkcijas – vērsts uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Likumprojekta mērķī ir rakstīts, ka tas veicinās nodokļu nomaksu (!). Likumprojekta anotācijā ir uzsvērts, ka jāapkaro ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Sakiet, lūdzu, vai pēc analoģijas šo pieeju ar laiku piemērosim arī izglītībai un drošībai? Skolās ieskaitīs vien tos bērnus, kuru vecāki būs veikuši kādu noteiktu viena nodokļa maksājumu? Vai ugunsdzēsēji pirms izsaukuma pārliecināsies, kā veikta kāda specifiska nodokļa nomaksa? Tā vietā, lai analizētu, kādēļ pastāv aplokšņu algu fenomens un kas būtu darāms, lai to sistēmiski novērstu, tiek piemērots pātagas princips. Un tas skars vismazāk aizsargātos.
3. Piedāvātais likumprojekts atražo Latvijas politiķu izplatītāko reliģiju – būtībā saglabājot status quo, sistēmas izmaiņas tiek pārliktas uz sabiedrības neaizsargātāko daļu. Ja Saeima atbalstīs likumprojektu esošajā redakcijā, faktiski tiks iecementēta regresīva sistēma, kurā par pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem vairāk nāksies maksāt cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. Kārtējo reizi apliecināsim, ka turīgo un specifisko interešu grupu lobijs ir tik ietekmīgs, ka kombinācijā ar absolūtu neprofesionalitāti, ir gatavs izdzīt cauri likumprojektu, kas 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju pakļaus vēl vairāk nepieejamas veselības aprūpes riskam. 1% sociālās apdrošināšanas iemaksu iezīmēšana faktiski noēd niecīgo progresivitātes elementu, ko ieviesa vasarā pieņemtā tā sauktā nodokļu reforma. Atgriežamies pie plakana maksājuma, kas būtībā ir regresīvs.
Kādi būtu risinājumi? Pirmkārt, atzīt, ka Zeme ir apaļa, nevis plakana, un nebalstās uz ziloņiem. Proti, likumprojekta advokātiem atjēgties no divu komandējumu uz Lietuvu un Igauniju neaizmirstamās pieredzes, ņemot šo valstu modeļus kā paraugu. Piemēram, daudzinātais Igaunijas veselības finansēšanas modelis, ko cenšamies atdarināt, rezultējies ar ES trešo sliktāko veselībā nodzīvoto gadu, pakalpojumu pieejamības un out of pocket maksājumu rādītāju.
Otrkārt, apzināties, ka veselības aprūpes finansējums ir neatraujami skatāms kopsakarībās ar visu nodokļu sistēmu. Tikmēr, kamēr turīgo pilsoņu lobijs ir tik spēcīgs, lai neskartu pasargātu regresīvu ienākumu un nekustamā īpašuma nodokli, kamēr algas tiks taksētas bargāk par augļiem no kapitāla, kamēr neproduktīvās rentes būs izdevīgākas par īstu uzņēmējdarbību, tikmēr mēs veselības aprūpes finansējumu lāpīsim uz neaizsargātāko rēķina. Un mums būs re-forma, nevis reforma un veseli līdzpilsoņi.
Pārpublicēts no https://ivinkele505.wordpress.com
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
