Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka
Foto

„Read my lips”: gudrona Zebrenē nebūs!

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
23.02.2017.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Inčukalna piesārņojuma dīķi ir padarīti par kārtējo krāšņo ilustrāciju valsts pārvaldes mazspējai un mazgribai. Rodas uzstājīgs iespaids: sagandētās teritorijas attīrīšana Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai – drīzāk gan tagadējam ministram Kasparam Gerhardam – ir tikai iegansts „parotaļāties” ar šim nolūkam piešķirtajiem valsts budžeta un ES fondu līdzekļiem.

Mani māc smagas aizdomas, ka pēc dažiem mēnešiem mēs varam saskarties ar ļoti dīvainiem risinājumiem „ekonomijas vārdā”, lai aizvāktu no Inčukalna piesārņojumu, ko ērtības labad sauc par „gudronu”* (tālāk tekstā jau bez pēdiņām, arī ērtības labad).

Ir jārēķinās ar iespēju, ka sārņus neturpinās operatīvi un neatgriezeniski iznīcināt speciālā kurtuvē. Gudrona sadedzināšanas izmaksas ministrijā un tai padotajā Valsts vides dienestā (VVD) šķiet „pārāk” lielas. Tāpēc sarunu procedūra (konkurss) par Inčukalna dīķu sanāciju vairs neparedz priekšroku pretendentam, kas apņemas sārņus dedzināt.

Iespējams, turpmāk gudronu pārvedīs uz īpaši aprīkotu vietu „pagaidu uzglabāšanai”, kamēr tiek rasts lēts risinājums sārņu galīgai utilizācijai – vai arī sabiedriskā doma samierinās, ka indīgās vielas tur paliks.

Šādam ļoti iespējamam manevram „ideāli piemērotas” vietas atrodas Dobeles novadā: Latvijā vienīgais bīstamo atkritumu poligons Zebrene (ko apsaimnieko valsts SIA „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, LVĢMC) un Gardenes bīstamo atkritumu novietne. To no iepriekšminētā valsts uzņēmuma iznomā vides sakopšanā specializējusies AS BAO.

Šī firma ir pieteikusies sanēt Inčukalna dīķus (kopā ar līdzīgu uzņēmumu Eko Osta), un tai jau ir pieredze gudrona utilizācijā. Abām vietām ir A kategorijas atļauja bīstamu atkritumu uzglabāšanai, taču Gardene to saņēma pavisam nesen.

To, ka gudrons novietnē netiks glabāts, BAO pārstāvji Gardenes ciemata iedzīvotājiem svēti solīja pērnajā novembrī, kad sabiedriskajā apspriešanā tika spriests par tās darbībai piešķiramo A kategoriju. Tā ir pagaidu glabātuve, kurā nogādātais piesārņojums tiek gatavots utilizācijai citur, speciālās pārstrādes vietās. Turklāt sārņu apjomiem, ko jāizsmeļ gudrona dīķos, visticamāk, Gardenes objektā nemaz nebūtu vietas.

Tāpat iespējamai gudrona apglabāšanai nebūtu lietderīgi kaut kur citur Latvijā veidot pilnīgi jaunu bīstamo atkritumu poligonu. Tas neuzbēgami nozīmētu gan ilgas birokrātiskās procedūras, gan attiecīgās teritorijas iedzīvotāju skaļus protestus. Savukārt zebrenieši jau šķiet apraduši un samierinājušies ar dzīvošanu blakām bīstamo atkritumu uzkrātuvei.

Atbildot uz maniem jautājumiem, LVĢMC paskaidroja, ka nav informēts par iespējamiem plāniem uzglabāt Inčukalna gudronu bīstamo atkritumu poligonā Zebrene. Turklāt šādam nolūkam tas nav paredzēts (šeit ir poligonā uzglabāt atļauto atkritumu saraksts, skatiet dokumenta 73.-81.lpp.)

Tāpat arī Vides pārraudzības valsts biroja direktors man rakstiski paskaidroja: iestādes rīcībā nav informācijas, ka Inčukalna sanācijas projekta risinājumi paredzētu gudrona apglabāšanu bīstamo atkritumu poligonā Zebrene, un šāds projekta risinājums vērtēšanai (kā izmaiņas iepriekš vērtētajā paredzētajā darbībā) birojā nav bijis pieteikts.

VPVB vadītājs gan piebilda, ka likums „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pieļauj iepriekš akceptētās darbībās apsvērt izmaiņas. Tomēr „katrā šādā gadījumā Valsts vides dienestam (VVD) ir jāvērtē, vai nav atkārtoti jālemj par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepieciešamību, ņemot vērā to, vai izmaiņas nevar būt saistītas ar būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vidi.”

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova, kura ir galvenā atbildīgā par Inčukalna piesārņojuma likvidēšanu, publiski apgalvoja, ka Zebrenē gudrons noglabāts netiks. To viņa pērnā gada 6.decembra Saeimas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē solīja ZZS deputātam un vides aizsardzības speciālistam Askoldam Kļaviņam.

Deputāta interese bija saistīta ar LTV raidījumā De Facto minēto iespēju, ka Inčukalna piesārņojums var tikt uzglabāts Latvijā. Savukārt Dienas Biznesa žurnālistiem, kuri aprakstīja gudrona dīķu gaidāmo nākotni plašā 1. februāra publikācijā, viņa šādu solījumu vairs nedeva. Iespējams, tas netika prasīts.

Kad vērsos VVD, vaicājot par gudronu Zebrenē, man tika atgādināts Koļegovas dotais solījums. Taču tika piezīmēts, ka „gadījumā, ja pretendenta piedāvātais sanācijas darbu tehnoloģiskais risinājums ietvers kaut vai daļēju ekskavētā sērskābā gudrona materiāla apglabāšanu bīstamo atkritumu poligonos, pretendentam būs jāparedz šī materiāla pārstrāde, lai nodrošinātu apglabājamā materiāla atbilstību bīstamo atkritumu poligona darbības regulējošo normatīvu aktu prasībām”.

Lasot autoritatīvās atbildes, es ik pa brīdim pat sajūtos kā Neticīgais Toms, kurš grābstās gar augšāmcēlušos Pestītāju un viņa brūcēm. Taču politizētā skribenta intuīcija turpina kurbulēt aizdomas: te ir gaidāms Read my lips** recidīvs.

Latvijas sabiedrība dzīvo pārliecība, ka Inčukalna piesārņojums tiks aizvākts un pilnībā iznīcināts videi (pietiekami) drošos apstākļos. Tieši tā dīķos iepriekš veica sanācijas darbus – izsmeltais gudrons tika sagatavots transportēšanai un neatgriezeniskai utilizēšanai, lai tiktu sadedzināts speciālā kurtuvē.

Ja/kad sabiedrība uzzinās, ka problēmas galīgs atrisinājums tiek aizstāts ar „taupīgāku” variantu, paredzot gudrona gadiem vai gadu desmitiem ilgu uzglabāšanu kaut kur Latvijā, tas izraisīs pilnīgi pamatotu neapmierinātību un pat sašutumu. Jo īpaši cilvēkos ar izteiktu vai sakāpinātu patriotisko stāju.

Tāpēc Nacionālajai apvienībai, domājot par drīzo Saeimas vēlēšanu kampaņu, vajadzētu jau laikus izvērtēt riskus, ko var radīt Gerharda „ekonomiskā” kaprīze.

Ir pagājis jau pusotrs gads, kopš gudrona smelšana un utilizācija tika pilnībā pārtraukta. Manuprāt, tā bija birokrātiska ministra politiskās gribas/kaprīzes izpausme, īstenota steidzīgi, brutāli un klaji voluntāri.

Protams, tādu lēmumu noteica partejisku intrigu loģika. Līguma laušana ar SIA Skonto būve bija gluži vai neizbēgama. Visiem uzņēmējiem un potenciāliem partiju sponsoriem tika uzrādīts, kā tiek „sodīta” firma, kas bija atbalstījusi „nepareizo” un no politikas skatuves nostumto veidojumu Par labu Latviju.

Gerhardam bija vienalga, ka pirms tam sabiedrība tika uzstājīgi biedēta: no dīķiem indīgās vielas sūcas pazemē, apdraudot gruntsūdeņus un Gauju. It kā viņa griba uzliktu šīm sūcēm un citam postam nepārvaramu veto.

Ir pagājis jau gads, kopš tika izsludināta VVD organizētā sarunu procedūra ar iespējamajiem sanācijas turpinātājiem. Izraudzītais pretendents būšot zināms ap Jāņiem, varbūt jau maijā. Taču, kā paziņoja Gerhards, darbus tur plānots sākt vien nākamgad.

Diemžēl Latvija savus simtos valstssvētkus joprojām sagaidīs ar šo riebīgo augoni uz savas miesas – visu projektu ir paredzēts pabeigt tikai 2023. gada nogalē.

(Iespējams, piesārņojuma attīrīšanu Inčukalnā var pasteidzināt Rail Baltic trases iezīmēšana. Kā man skaidroja Edmunds Kance, Vides aizsardzības kluba valdes loceklis un šī novada iedzīvotājs, sanētā teritorija ļautu dzelzceļa līniju koriģēt tā, lai mazinātos konflikti ar zemes īpašniekiem.)

Iepriekšējā Nacionālās apvienības ministra Romāna Naudiņa pilnvaru laikā Inčukalna dīķu attīrīšana noritēja „garlaicīgi” – samērā raiti un bez īpaša sabiedrības satraukuma. Drīzāk nostiprinot pārliecību par drīzu un pilnīgu atbrīvošanos no šī padomjlaiku „pieminekļa”. Līdz ministru nomaiņai nekādu pretenziju pret toreizējiem sanācijas darbu veicējiem – Skonto Būvi un vācu uzņēmums MUEG – nebija arī VVD, visa pasākuma organizētājam.

Romāns Naudiņš pat apgalvoja, ka visi nepieciešamie darbi būs padarīti jau 2015. gadā. Protams, kā drīz izrādījās (praksē atklājoties, ka piesārņojuma apjoms būtiski pārsniedz VVD pieteikto), tā bija pārsteidzīga prognoze. Taču, visticamāk, ja VVD 2015. gada augustā nebūtu pēkšņi lauzis līgumu ar sanētājiem, Inčukalna indes dīķi jau būtu pagātne.

Gudrona neatgriezeniskā likvidēšanā galvenais klupšanas akmens ir tehniskās un finansiālās problēmas. Patlaban vienīgais praktiskais un drošais utilizācijas veids Inčukalnā smeltajam bīstamo vielu „kokteilim” ir sadedzināšana augstā temperatūrā.

Latvijā (un visā Baltijā) ir tikai viena iekārta, kas spēj neatgriezeniski un videi pietiekami nekaitīgi iznīcināt gudronu. Tā ir cementa klinkera apdedzināšanas krāsns Brocēnos. Citas dedzinātavas spēj, piemēram, utilizēt medicīniskos atkritumus, bet ne tik bīstamus sārņus.

Taču apjomi, ko tur var nokurināt, lai nekaitētu Cemex pamatnodarbei, ir niecīgi – salīdzinājumā ar Inčukalna dīķu krājumiem. Turklāt tiek izteikti ļoti atšķirīgi viedokļi par to, cik lietderīgs kurināmais ir gudrons – no ļoti optimistiskiem (ļauj ietaupīt dabasgāzi) līdz ļoti pesimistiskiem (ja sārņi sagandēs krāsni, Brocēnos izraisīsies sociālā katastrofa).

Cemex nevar operatīvi nokurināt visu no dīķiem izsmelto gudronu, tāpēc to – apstrādātu, samaisītu ar sadzīves atkritumiem – sanētājiem nācās vest uz specializētu dedzinātavu Vācijā. Kā aprakstīts manis jau piesauktajā Db 1. februāra numurā, uz turieni tiek vests gudrons arī no citām ES dalībvalstīm, kurām nav savu specializēto krāšņu.

Tas sadārdzināja (kopā ar negaidīti lielajiem piesārņojuma apjomiem) sanācijas darbus, un tāpēc VVD un Skonto Būve konfliktē par to, kā ir tulkojams abu noslēgtais līgums par gudrona vākšanu un iznīcināšanu: vai valsts maksā par noteikta daudzuma pārstrādi – vai par visa dīķos atrodamā piesārņojuma likvidēšanu.

Lai mazinātu sanācijas darbu izmaksas, iekļautos tiem atvēlētajos līdzekļos (24-26 miljoni eiro) un gūtu peļņu, darbu veicējam ir jāatsakās no gudrona ātras iznīcināšanas. Tāpēc Inčukalnā izsmeltos sārņus var turpat sagatavot transportēšanai un sadedzināšanai, lai pēc tam ilgstoši uzglabātu poligonā, iespējams, labākajā gadījumā lēnām nokurinot tos Cemex krāsnī.

Kā man skaidroja Edmunds Kance un VAK viceprezidente Elita Kalniņa (esmu viņiem pateicību parādā par manis koncentrēto izglītošanu gudrona problēmā!), starp vides aizsardzības speciālistiem un entuziastiem netrūkst atkritumu dedzināšanas idejisku pretinieku. Kaut vai tāpēc, ka ar jaunu tehnoloģiju palīdzību indīgos atkritumus, iespējams, kaut kad var pārstrādāt noderīgās izejvielās.

Tāpēc, ja/kad būs tāda vajadzība, gudrona apglabāšanu var aizstāvēt sabiedrībā pietiekami autoritatīvi un akadēmiskiem tituliem apveltīti cilvēki. Tiesa, viņu argumentācija plašai publikai izklausītos diezgan ekstrēmi.

VVD uzsver, ka iespēja savākto gudronu kaut kur uzglabāt bija iekļauta jau 2009.gadā rīkotā konkursa nolikumā. Taču toreiz priekšroka tika dota pretendentam, kas piedāvāja veikt atkritumu „enerģētisko utilizāciju”. Tagad vienādās pozīcijās ir nostādīts gan tas, kas sola gudronu dedzināt, gan tas, kas izvēlas sārņus apglabāt (skatiet pielikumā ievietotās sarunu procedūras nolikuma 33.punktu).

Te man ir pilnībā jāpiekrīt advokātam Viktoram Tihonovam (viņš pārstāv Skonto būvi tiesā ar valsti par lauzto līgumu), kurš vairākkārt ir norādījis uz zīmīgajām izmaiņām prasībās: pats VVD veicina iesniegt „ekonomisku” sanācijas piedāvājumu.

Šķiet, te ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc tagadējos sarunu procedūras pretendentus vairs nesatrauc „kaķis maisā”, kas kļuva par klupšanas akmeni Skonto būvei – joprojām īsti nezināmais piesārņojuma apjoms Inčukalna dīķos. Tas vairs nešķiet tik būtiski, ja atkritumus varēs noglabāt.

To, cik ļoti VVD ir apsēsts ar pārprastu ekonomiju (šķiet, ne pēc savas gribas, bet pakļaujoties ministram), spilgti apliecina tagadējais skandāls: gudrona dīķu apsardze tiek uzticēta firmai ar nodokļu parādiem.

Arī 2015. gada augustā/septembrī, kad VVD centās padzīt Skonto būvi no objekta, par valsts naudu tika nolīgts tieši šis šaubīgais „kantoris” (toties, cik dzirdēju, ar pareizu partejisko aizmuguri), kas pat neiedrošinājās nopietni saķerties ar būvfirmas apsargiem.

Vēl vairāk – kad Koļegova toreiz rīkoja dīķu teritorijā preses konferenci, viņas algotie „varoņi”, uzvedoties kā 90. gadu tipāži treniņbiksēs, veidoja žurnālistu skatam vairāk nekā kolorītu fonu, uz kura VVD ģenerāldirektore pauda deklaratīvu apņēmību ātri ieviest kārtību un turpināt sanāciju.

Toreiz (3.09.2015) šādi aprakstīju savus iespaidus laikrakstā Liesma: „Valsts iestādes nolīgtā apsardzes firma RD Consult, kurai vajadzēja pilnībā kontrolēt teritoriju, acīmredzami nebija pat pūlējusies to [būvfirmas palikšanu objektā] nepieļaut.

Vēl vairāk, pāris tā dēvētie apsargi – privātdrēbēs tērpušies garlaikoti brašuļi – turpat klaji smīnot noraudzījās visā notiekošajā un klienta bezpalīdzībā. Pat neaizdomājoties, ka uzrāda masu medijiem to, cik nelietderīgi ir tērēta nodokļu maksātāju nauda, VVD šādus dīkdieņus algojot.”

Šīs spilgtās atmiņas mani brīdina: saistībā ar gudronu mēs tiešām varam piedzīvot zilus brīnumus.

Gerhards un Koļegova jau ir dziļi iestiguši Inčukalna gudronā. Abi vairs ne redz, ne vēlas atpakaļceļu. Tāpēc man gribas cerēt, ka viņus no šīs apsēstības izglābs Zebrenes pagasta un visa Dobeles novada iedzīvotāji, arī municipālvara – vienkārši nepieļaujot šādu „ekonomisku” risinājumu. Mana e-sarakste ar domes izpilddirektoru Agri Vilku liecina, ka pašvaldība modri seko līdzi tam, kas notiek abās bīstamo atkritumu glabātuvēs.

Protams, tādēļ sanācijas darbi atkal nobremzēsies, to finālam attālinoties vēl par pāris gadiem.

Atļaušos retranslēt ieteikumu VARAM un VVD, kurā ar mani padalījās Vides aizsardzības kluba aktīvisti: neskopojieties, ieguldiet gudrona dīķu sanācijā tik daudz naudas, cik ir nepieciešams tiešām kvalitatīvai sakopšanai – beigās atklāties, ka tieši tas būs vislētāk!

--------------------

* Inčukalna piesārņojuma pamatu veido sērskābais gudrons – jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts, kas rodas parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanā un uz dīķiem tika vests no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas. Taču sanācijas darbos radušās problēmas nostiprināja ekspertu pārliecību, ka piesārņojumu veido dažādu nezināmu bīstamo un kodīgu vielu kokteilis – tādēļ apzīmējums „gudrons” ir tikai eifēmisks vienkāršojums.

NB! Šajā tekstā Inčukalna dīķu problēma ir pilnīgi apzināti shematizēta un vienkāršota. Nebūtu lietderīgi jau tā pārāk garajā rakstā izklāstīto intrigu „norakt” daudzās tehniskajās un finansiālajās detaļās, kas „uzpūstu” tekstu bakalaura darba apjomā.

** Read my lips: no new taxes ("lasiet no manām lūpām: nekādu jaunu nodokļu") – bēdīgi slavens Džorža Buša-tēva priekšvēlēšanu solījums, viņam 1988. gadā kandidējot uz ASV prezidenta amatu. Kampaņā tas izsauca aplausus, bet vēlāk kļuva par Buša lāstu, jo valsts budžeta deficīts un Kongress piespieda viņu apņemšanos pārkāpt.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Labais Rīgas cars Nils

FotoKaut arī jau ir daudz runāts par “Saskaņas” piketu Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstam, kas tika rīkots š.g. 9.februārī, ir interesanti pavērot cilvēku reakciju sociālajos medijos par šo piketu. Izteiktie viedokļi ir diezgan dažādi – daļa to kritizē, tomēr nevar noliegt, ka pietiekami daudz cilvēku izsakās pozitīvi par šāda piketa rīkošanu un atbalsta izteikšanu Ušakovam.
Lasīt visu...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...