Reaģējot uz „Hiēnu bandas” iznākšanu, prokuratūra pieprasa turpmāk liegt sabiedrībai iespēju tikt informētai par notiekošo Bunkus prāvas tiesas sēdēs

„Valsts apsūdzības uzturētājs Bunkus lietā –  Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis – lūdza tiesu turpmāk krimināllietu skatīt slēgtās tiesas sēdēs, jo saņemtā un pārbaudītā informācija liecina par draudiem liecinieka dzīvībai un veselībai un citu liecinošo personu apdraudējumu.

Šādu lūgumu prokurors pieteica, lai kopumā nodrošinātu kriminālprocesā iesaistīto personu aizsardzību, kā arī efektīvu Krimināllikuma likuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personu dzīvē,” – šāda ir prokuratūras pirmdien izplatītā oficiālā versija par šādas prasības iemesliem.

Zīmīgi, ka šajā prokuratūras paziņojumā nav minēts ne tas, kurš tieši ir „apdraudētais” liecinieks un kā tieši viņu varētu apdraudēt tiesas sēžu atklātība, ne tas, kāda tieši informācija saņemta un kādā veidā to izdevies parbaudīt. Tāpat nekas netiek skaidrots arī par „neattaisnoto iejaukšanos personu dzīvē”.

Ar šādu paziņojumu prokuratūra nāca klajā tieši dienā, kad grāmatnīcās sākusi nonākt Lato Lapsas jaunā grāmata „Hiēnu banda”. Aptuveni puse no grāmatas apjoma ir krimināllietas dokumenti, kas atklāj no sabiedrības līdz šim slēptas ziņas par vardarbīgajām attiecībām, kas valdījušas nogalinātā maksātnespējas administratora ģimenē un novedušas līdz pat nāves draudu izteikšanai ģimenes iekšienē.

Iepriekš šīs lietas tiesnese Sigita Dolniece jau ir demonstrējusi, cik viegli viņa ir manipulējama prokuratūras un policijas pārstāvjiem. Pēc neatklātu „tiesībsargāšanas iestāžu” prasības viņa liedza sabiedrībai iespēju tikt informētai par to, kādas liecības sniedz apsūdzības galvenais liecinieks – kriminālo aprindu pārstāvis Arturs Citavičs, kurš izmeklēšanas laikā nebija spējis atpazīt par slepkavības organizētāju uzdoto Genādiju Vaļaginu, lai gan bija apgalvojis, ka esot bijis gandrīz vai šīs kriminālās autoritātes labā roka. Tagad prokuratūra viņai pieprasa vispār liegt sabiedrībai iespēju uzzināt, kā norit „gadsimta slepkavības” iztiesāšana.

Arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokuratūra tiesas ietekmēšanas vajadzībām ir regulāri izmantojusi policijas darbinieka Aidina Džafarova „operatīvo informāciju” par to, kā apcietinātie ietekmējot un iebiedējot lieciniekus, kā arī esot pat sarīkojuši bēgšanas mēģinājumu. Tiesa, šīs ziņas ir izrādījušās izdomājums, jo nekāds kriminālprocess par bēgšanas mēģinājumu nav ticis sākts, taču manipulācijai ar tiesu ir bijis pietiekami.

Šāda prokuratūras rīcība, visticamākais, saistāma ar atskārsmi, ka visa apjomīgā izmeklēšanas iestāžu PR kampaņa, ar kuras palīdzību jau pirms prāvas sākuma tika izziņoti „īstie vainīgie”, izdarot tiešu un nepārprotamu spiedienu uz tiesu, var arī nebūt pietiekama. Sabiedrības rīcībā nonākot apsūdzības liecinieku pretrunīgo un stomīgo liecību videoierakstiem no tiesas zāles, uzbūvētā apsūdzības konstrukcija varētu arī sabrukt.

Uz to skaidri norāda arī jaunās grāmatas „Hiēnu banda” priekšvārdā minētais: „Kā notika Mārtiņa Bunkus slepkavības iemeslu noskaidrošana un pašas slepkavības izmeklēšana un kādu iemeslu dēļ, noraugoties šajā procesā, brīžam kļūst grūti policistus un prokurorus atšķirt no noziedzniekiem, par to jūs sīki un smalki uzzināsiet grāmatas “Hiēnu banda” otrajā daļā. Dokumentu būs vēl vairāk, un, lai cik grūti būtu tam noticēt, tie būs vēl šokējošāki.”

Rīgas pilsētas tiesas tiesnese S. Dolniece prokuratūras prasību izskatīs trešdien, 6. decembrī.

Novērtē šo rakstu: