Reaģējot uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, NEPLP bijusi spiesta atklāt bloķēto vietņu sarakstu, pārējie jautājumi pagaidām neatbildēti
PIETIEK18.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz ceturtdienas rītā saņemto Lato Lapsas informācijas pieprasījumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) bloķētajām “valss drošību apdraudošajām” interneta vietnēm, šī iestāde bijusi spiesta atklāt pilnu šo vietņu sarakstu. Tiesa, pārējie jautājumi saistībā ar šo bloķēšanu palikuši neatbildēti, tāpēc Pietiek šodien publicē gan NEPLP publiskoto sarakstu, gan iestādei uzdotos jautājumus.
NEPLP publiskotā informācija
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 15.martā pieņēma lēmumu ierobežot 71 Latvijā pieejamu tīmekļa vietni, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm, jo tajās izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
Veicot pārbaudi, NEPLP un arī kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka tīmekļa vietnēs izplatītā informācija satur pazīmes, kas liecina par sistemātisku Krievijas agresīvās propagandas izplatīšanu, tajā skaitā, kara propagandu, nacionālā naida kurināšanu, kā arī atbalstu Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā. Tāpat tajās tiek izplatīta arī sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem Pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas veiktās darbības. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.
Tīmekļa vietnes, kurām ierobežota piekļuve:
https://rueconomics.ru/; https://rusvesna.su;
https://slovodel.com/; https://ura.news/;
https://octagon.media/; https://sputnik.by/;
https://www.ntv.ru; http://kremlin.ru/;
https://www.m24.ru/; https://ura.news/;
https://mainampasauli.news; https://riafan.ru;
https://tass.ru; https://ng.ru;
https://vz.ru; https://argumenti.ru;
https://kp.ru; https://lenta.ru;
https://rubaltic.ru; https://vesti.ru;
https://aif.ru; https://gazeta.ru;
https://iz.ru; https://interfax.ru;
https://balticword.com; https://news-front.info;
https://topwar.ru/; https://nation-news.ru/;
https://politros.com/; https://www.ridus.ru;
https://ivbg.ru/; https://neva.today/;
https://zelv.ru; https://news.ru/;
https://360tv.ru/; https://russian7.ru/;
https://tvzvezda.ru/; https://radiokp.ru;
https://www.sputnikfm.ru/; https://moskva.fm/;
https://www.radiorus.ru; http://radiovesti.ru/;
https://www.bfm.ru; https://govoritmoskva.ru/;
https://radiopotok.ru; http://kprf.vrn.ru/;
https://radio1.news; https://www.souzveche.ru/;
https://gtrklnr.com/; https://utro.ru/;
https://imhoclub.lv; https://lv.imhoclub.com;
https://imhoclub.by; https://sputnik-meedia.ee;
https://russian.rt.com; https://eadaily.com;
https://rg.ru; http://rcb.ru/;
https://pravda.ru/; https://theduran.com/;
http://belta.by/; https://rentv.ru;
https://exclav.ru/playyer/player.php;
https://inosmi.ru/; https://newsinform.com;
https://www.opednews.com/; https://usrussiaaccord.org/; https://vestikavkaza.ru/; https://rus-news.net/;
https://radiozvezda.ru/; https://top-radio.ru.
Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem, gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu “www”, gan bez tā.
Šādu lēmumu NEPLP bija iespējams pieņemt, pateicoties Saeimas 2022.gada 10.martā pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, ar kuriem NEPLP piešķirtas tiesības ierobežot piekļuvi interneta vietnēm, kurās izvietots saturs, kas apdraud valsts drošību.
NEPLP turpina arī citu tīmekļvietņu pārbaudi.
Lato Lapsas NEPLP pieprasītā informācija
Kā žurnālists likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par Jūsu iestādes darbinieku, iespējams, neefektīvu, prettiesisku rīcību, vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem
1) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde savā mājas lapā nav publiskojusi informāciju par interneta vietņu bloķēšanu?
2) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde savā mājas lapā nav publiskojusi bloķēto vietņu sarakstu?
3) vai par katru no bloķētajām vietnēm Jūsu iestāde ir saņēmusi kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu?
4) vai par katru no bloķētajām vietnēm Jūsu iestāde ir saņēmusi kādu citu valsts iestāžu sniegtu informāciju?
5) kad (datums, laiks) notika Jūsu iestādes sēde, kurā tika pieņemts lēmums par 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes bloķēšanu? Miniet precīzu laiku, cikos šī sēde sākās un cikos šī sēde beidzās.
6) kā tieši notika katras no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes satura un valsts iestāžu sniegtās informācijas izvērtēšana minētajā Jūsu iestādes sēdē?
7) kā tieši Jūsu iestāde par katru no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes veica izvērtējumu, ka tajā „tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību”?
8) ar ko skaidrojams tas, ka Jūsu iestādes darbinieks I. Āboliņš, maldinot sabiedrību un izplatot viltus ziņas, sociālajā tīklā Twitter kā bloķētu minējis neeksistējošu interneta vietni „kremlim.ru”?
Kā žurnālists likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par Jūsu iestādes darbinieku, iespējams, neefektīvu, prettiesisku rīcību, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) Jūsu iestādes lēmuma kopiju par 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes bloķēšanu.
2) Jūsu iestādes no valsts iestādēm saņemtās informācijas kopijas par katru no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes, kas bijusi pamatā attiecīgā lēmuma pieņemšanai.”
Seko mums 
Paralēles starp krīzē esošo Rietumu pasauli un Romas impēriju pēdējām dienām kairināja filozofu un analītiķu prātus jau 100 gadus atpakaļ.
Šopavasar fonds negaidītā kārtā saņēmis vairākas sabiedrībā pazīstamu cilvēku grēksūdžu vēstules, kuru saturu šeit pārstāstīsim īsi un koncentrētā veidā, jo mūsdienās sāpinošu un dvēseles dzīles atkailinošu tekstu palagus, kādas savulaik uzrakstījuši, piemēram, Svētais Augustīns (“Grēksūdze”) vai Mišels Fuko (“Miesas grēksūdze’) – tik garus gabalus lasīt nevienam nav laika.
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
