
Reaģējot uz Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, NEPLP bijusi spiesta atklāt bloķēto vietņu sarakstu, pārējie jautājumi pagaidām neatbildēti
PIETIEK18.03.2022.
Komentāri (0)
Reaģējot uz ceturtdienas rītā saņemto Lato Lapsas informācijas pieprasījumu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) bloķētajām “valss drošību apdraudošajām” interneta vietnēm, šī iestāde bijusi spiesta atklāt pilnu šo vietņu sarakstu. Tiesa, pārējie jautājumi saistībā ar šo bloķēšanu palikuši neatbildēti, tāpēc Pietiek šodien publicē gan NEPLP publiskoto sarakstu, gan iestādei uzdotos jautājumus.
NEPLP publiskotā informācija
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 15.martā pieņēma lēmumu ierobežot 71 Latvijā pieejamu tīmekļa vietni, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm, jo tajās izplatītais saturs rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.
Veicot pārbaudi, NEPLP un arī kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka tīmekļa vietnēs izplatītā informācija satur pazīmes, kas liecina par sistemātisku Krievijas agresīvās propagandas izplatīšanu, tajā skaitā, kara propagandu, nacionālā naida kurināšanu, kā arī atbalstu Krievijas militārajam iebrukumam Ukrainā. Tāpat tajās tiek izplatīta arī sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem Pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas veiktās darbības. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai.
Tīmekļa vietnes, kurām ierobežota piekļuve:
https://rueconomics.ru/; https://rusvesna.su;
https://slovodel.com/; https://ura.news/;
https://octagon.media/; https://sputnik.by/;
https://www.ntv.ru; http://kremlin.ru/;
https://www.m24.ru/; https://ura.news/;
https://mainampasauli.news; https://riafan.ru;
https://tass.ru; https://ng.ru;
https://vz.ru; https://argumenti.ru;
https://kp.ru; https://lenta.ru;
https://rubaltic.ru; https://vesti.ru;
https://aif.ru; https://gazeta.ru;
https://iz.ru; https://interfax.ru;
https://balticword.com; https://news-front.info;
https://topwar.ru/; https://nation-news.ru/;
https://politros.com/; https://www.ridus.ru;
https://ivbg.ru/; https://neva.today/;
https://zelv.ru; https://news.ru/;
https://360tv.ru/; https://russian7.ru/;
https://tvzvezda.ru/; https://radiokp.ru;
https://www.sputnikfm.ru/; https://moskva.fm/;
https://www.radiorus.ru; http://radiovesti.ru/;
https://www.bfm.ru; https://govoritmoskva.ru/;
https://radiopotok.ru; http://kprf.vrn.ru/;
https://radio1.news; https://www.souzveche.ru/;
https://gtrklnr.com/; https://utro.ru/;
https://imhoclub.lv; https://lv.imhoclub.com;
https://imhoclub.by; https://sputnik-meedia.ee;
https://russian.rt.com; https://eadaily.com;
https://rg.ru; http://rcb.ru/;
https://pravda.ru/; https://theduran.com/;
http://belta.by/; https://rentv.ru;
https://exclav.ru/playyer/player.php;
https://inosmi.ru/; https://newsinform.com;
https://www.opednews.com/; https://usrussiaaccord.org/; https://vestikavkaza.ru/; https://rus-news.net/;
https://radiozvezda.ru/; https://top-radio.ru.
Interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējiem ir pienākums ierobežot piekļuvi konkrētajiem interneta resursiem, gan izmantojot globāla tīmekļa prefiksu “www”, gan bez tā.
Šādu lēmumu NEPLP bija iespējams pieņemt, pateicoties Saeimas 2022.gada 10.martā pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā, ar kuriem NEPLP piešķirtas tiesības ierobežot piekļuvi interneta vietnēm, kurās izvietots saturs, kas apdraud valsts drošību.
NEPLP turpina arī citu tīmekļvietņu pārbaudi.
Lato Lapsas NEPLP pieprasītā informācija
Kā žurnālists likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par Jūsu iestādes darbinieku, iespējams, neefektīvu, prettiesisku rīcību, vēlos saņemt no Jūsu iestādes atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem
1) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde savā mājas lapā nav publiskojusi informāciju par interneta vietņu bloķēšanu?
2) kādu iemeslu dēļ Jūsu iestāde savā mājas lapā nav publiskojusi bloķēto vietņu sarakstu?
3) vai par katru no bloķētajām vietnēm Jūsu iestāde ir saņēmusi kompetentas valsts drošības iestādes atzinumu?
4) vai par katru no bloķētajām vietnēm Jūsu iestāde ir saņēmusi kādu citu valsts iestāžu sniegtu informāciju?
5) kad (datums, laiks) notika Jūsu iestādes sēde, kurā tika pieņemts lēmums par 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes bloķēšanu? Miniet precīzu laiku, cikos šī sēde sākās un cikos šī sēde beidzās.
6) kā tieši notika katras no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes satura un valsts iestāžu sniegtās informācijas izvērtēšana minētajā Jūsu iestādes sēdē?
7) kā tieši Jūsu iestāde par katru no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes veica izvērtējumu, ka tajā „tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību”?
8) ar ko skaidrojams tas, ka Jūsu iestādes darbinieks I. Āboliņš, maldinot sabiedrību un izplatot viltus ziņas, sociālajā tīklā Twitter kā bloķētu minējis neeksistējošu interneta vietni „kremlim.ru”?
Kā žurnālists likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par Jūsu iestādes darbinieku, iespējams, neefektīvu, prettiesisku rīcību, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) Jūsu iestādes lēmuma kopiju par 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes bloķēšanu.
2) Jūsu iestādes no valsts iestādēm saņemtās informācijas kopijas par katru no 71 Jūsu iestādes darbinieka I. Āboliņa minētās vietnes, kas bijusi pamatā attiecīgā lēmuma pieņemšanai.”





Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo: