Reaģējot uz Okupācijas muzeja vadības rīcību, Lato Lapsa nosūtījis tai ierosinājumu izvietot izstādi par kolaboracionismu un kolaboracionistiem
PIETIEK20.10.2024.
Komentāri (89)
Iesaki rakstu: 
Reaģējot uz Latvijas Okupācijas muzeja vadības rīcību, izpostot daļu no „Stūra mājas” ekspozīcijas, kas veltīta okupācijas varas noziedzīgajai rīcībai, un šīs ekspozīcijas vietā uzstādot „mākslas akciju” „Disidents” ar „s...du lāci” un silikona dibenu (skat. attēlu), Lato Lapsa nosūtījis muzeja vadībai ierosinājumu izvietot izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”, kurā tiktu eksponēti topošās grāmatas par kolaboracionismu un kolaboracionistiem materiāli. Pietiek šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Okupācijas muzeja vadībai:
„No masu saziņas līdzekļiem esmu uzzinājis, ka Jūsu muzejs ar prieku un entuziasmu piedāvā telpas dažādām izstādēm par sabiedrībai nozīmīgām tēmām.
Ar šo daru zināmu, ka vēlos Jūsu muzeja pārvaldītajās telpās – „Stūra mājā” izvietot manis veidotu izstādi „Kolaboracionisms un kolaboracionisti”. Uzskatu, ka tā pilnībā atbilst Jūsu muzeja līdz šim demonstrētajai izstāžu izvietošanas, to satura un formas praksei.
Par šīs izstādes moto es esmu izvēlējies pazīstamās publicistes Liānas Langas teikto: „Kādā pseido realitātē mēs, latvieši, dzīvojam? Bija okupācija, bet nav okupantu, bija čeka, bet nav čekas ziņotāju, bija kolaborācija, bet nav kolaborantu, bija koloniālisms, bet nav kolonistu... Kā iespējami tādas pakāpes publiskie meli?”
Izstādē „Kolaboracionisms un kolaboracionisms” es plānoju izstādīt arhīvu dokumentus, mediju publikācijas, fotoattēlus, rokrakstus, liecības un citus materiālus, kas detaļās atklās vairāku desmitu padomju okupācijas varas kolaboracionistu personības, šo personu motīvus sadarboties ar okupācijas varu, šīs sadarbības sekas, kā arī – kas īpaši būtiski – atjaunotās Latvijas Republikas politiskās elites nevēlēšanos veikt lustrāciju un izvērtēt kolaboracionistu nodarīto, tā saindējot un korumpējot arī tagadējo sabiedriski politisko, tiesisko un sociālo vidi un apdraudot Latvijas valsts ilgtspējīgu nākotni.
Atbilstoši manis minētajam izstādes „Kolaboracionisms un kolaboracionisti” moto, plānoju izstādē eksponēt konkrēto kolaboracionistu fotoattēlus, nosaucot šīs personas vārdā un uzvārdā.
Gaidīšu no Jums ziņas par to, kad un uz kādu termiņu Jūsu muzejā būs iespējams izvietot šo izstādi.”
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
