Reaģējot uz ziņām par nodokļu optimizēšanas shēmām, pie Sprūdža mājās paviesojušies VID darbinieki
L. Lapsa22.10.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki aizvadītajā nedēļā paviesojušies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža mājās. Nelūgtos ciemiņus Sprūdžam nodrošinājušas kā publiskotās ziņas par viņa iespaidīgajām nodokļu optimizēšanas shēmām, tā fakts, ka viņš kā savu uzņēmumu juridisko adresi norādījis paša mājas Mārupē, Irbītes ielā.
Par Sprūdža izmantoto nodokļu optimizēšanas shēmu medijos pēdējās nedēļās rakstīts vairākkārt, un tās būtība ir – savos uzņēmumos nesaņemt algu, kas tiek aplikta ar nodokļiem, bet tā vietā no uzņēmumu līdzekļiem izmaksāt sev apjomīgus bezprocentu aizdevumus. Šādā vietā optimizētājs izvairās valstij maksāt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Kā rāda Sprūdža amatpersonas deklarācija, ar „optimizēšanu” viņš nodarbojies vēl pagājušā gada beigās, kad jau bija kļuvis par Saeimas deputātu un tika minēts pat kā toreizējās Zatlera Reformu partijas premjera amata kandidāts: tad viņš no savas SIA Sensum Solutions (iepriekš – Hansa World Latvia) aizņēmās 108,4 tūkstošus latu, savas kopējās parādsaistības palielinot līdz 409 tūkstošiem latu.
Jau iepriekš Sprūdžs no Hansa World Latvia bija aizņēmies 188,5 tūkstošus latu, un par šo summu viņš Neatkarīgajai Rīta Avīzei bija atzinis, ka tas tiešām esot bezprocentu kredīts: „Tas ir bezprocentu aizdevums, un par nesaņemtajiem procentu ienākumiem man piederošais uzņēmums SIA Sensum Solutions ir nomaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 12. pantu.”
Kā zināms Pietiek, tieši šīs ziņas par apjomīgo, turklāt diezgan primitīvi veikto „optimizēšanu” tad arī piesaistījušas VID uzmanību. Tā kā Sprūdža firmas reģistrētas viņa māju adresē, tieši tur arī, vēloties izņemt dokumentus, aizvadītajā nedēļā ieradušies VID darbinieki.
Pietiek avoti noraidīja iespēju, ka šai vizītei būtu kāds sakars ar Sprūdža un Ventspils mēra Aivara Lemberga konfliktu, kā to droši vien vēlēšoties pasniegt Sprūdžs, - kā nekā VID politiskais „pārraugs” esot Sprūdža Reformu partijas koalīcijas partneris Vienotība.
Pats VID nekādus komentārus nesniedz. „Valsts ieņēmumu dienests veica plānotu tematisko pārbaudi kādas juridiskās personas uzrādītajā juridiskajā adresē. Plašāku informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju VID liedz paust likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pants,” skanēja VID atbilde uz jautājumu par iemesliem, kas likuši VID darbiniekiem aizvadītajā nedēļā "viesoties" Sprūdža deklarētajā dzīvesvietā, kas vienlaikus ir arī viņam piederošo uzņēmumu juridiskā adrese.
Interesanta bija paša Sprūdža reakcija uz uzdotajiem jautājumiem. Sākotnēji viņš paziņoja, ka brīvdienās uz šādiem jautājumiem atbildēt nevēloties, bet pēc tam apsolīja, ka atbildes tikšot sniegtas pirmdien. Tas tomēr nenotika.
Jautājumi, ko Pietiek uzdeva Sprūdžam, bija: „Kā komentēsiet VID darbinieku ierašanos Jūsu deklarētajā dzīvesvietā, kas ir arī uz Jūsu vārda reģistrēto uzņēmumu juridiskā adrese? Kādi dokumenti tika pieprasīti un izņemti? Vai taisnība, ka šī vizīte bijusi saistīta ar Jūsu nodokļu optimizācijas shēmām?”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
