Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

29.01.2018. ASV prezidenta administrācija nodeva izskatīšanai Kongresam ASV Finanšu ministrijas sagatavoto „Kremļa ziņojumu”. Līdz ar to tika publiskota tā publiskā daļa (ir arī slepenā), un līdz ar to tika publiskots t.s.”Putina saraksts” (jeb „Putina draugu saraksts”), kurš sastāv no 210 Krievijas amatpersonām un biznesmeņiem, pret kuriem plānots ieviest papildu sankcijas. Šī saraksta veidošanas politiskais konteksts un sekas ir pietiekami interesanti, bet no praktiskā viedokļa un reālās politikas sapratnes skatu punkta vēl jo interesantākas ir šī saraksta rašanās aizkulises.

„Putina saraksta” veidošana tika iniciēta ar 25.07.2017 ASV Pārstāvju palātas pieņemto likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju (ar 419 balsīm par un 3 pret). Šī likuma ietvaros ASV izpildvarai ir dots uzdevums izpildīt virkni pret attiecīgajām valstīm vērstu uzdevumu. Šī uzdevuma ietvaros ASV Finanšu ministrija sāka izstrādāt „Kremļa ziņojumu” un tā ietvaros „Putina sarakstu”.

Jānorāda, ka ASV Finanšu ministriju visa cita starpā var uzskatīt par vienu no daudzajiem ASV operatīvās darbības subjektiem (kaut kas līdzīgs Latvijas VID ar tās FPP), turklāt, pēc atsevišķu ekspertu vērtējuma, ASV Finanšu ministrija ir viena no informētākajām ASV specstruktūrām. Šī iemesla dēļ „Kremļa ziņojuma” un „Putina saraksta” izveides uzticēšana ASV Finanšu ministrijai ir loģiska.

Tomēr praksē amerikāņu ierēdņi acīmredzot nolēma netērēt pārāk daudz resursu šī uzdevuma izpildei, un „Putina saraksta” izveide tika uzticēta „The Atlantic Council” pētniecības centram. Saraksta sastādīšanai tika izveidota darba grupa no Andersa Oslunda (Anders Ausland), kurš daudzus gadus konsultēja Krievijas valdību, Deniela Frida (Daniell Fried, bijušais ASV Valsts sekretāra vietnieks), kā arī diviem ASV dzīvojošiem krievu emigrantiem, kuriem faktiski arī vajadzēja sastādīt „Putina sarakstu”. Šie emigranti bija Andrejs Ilarionovs (Андрей Илларионов, bijušajais Vladimira Putina padomnieks ekonomikas jautājumos 2000. – 2005.gadā) un publicists Andrejs Piontkovskis (Андрей Пионтковский - attēlā).

Krievu emigranti papildus tam, ka sarakstā iekļāva savus augsti stāvošos personiskos ienaidniekus, kuru dēļ bija spiesti pamest Krieviju, nolēma arī nopelnīt labākajās amerikāņu kapitālistiskā sapņa tradīcijās. Vajadzīgās aprindas tika informētas par saraksta sastādīšanu un to, cik liela izmēra „koferītis” nepieciešams, lai tiktu „izlobēta” konkrētu personu neiekļaušana sarakstā. Un krievu oligarhu „koferīši” devās ASV virzienā pie saraksta sastādītājiem.

Viss būtu bijis labi, ja vien kāds augsti stāvošs ASV ierēdnis, iepazinies ar sastādīto sarakstu, nebūtu to pilnībā izbrāķējis. Tā kā laika veidot jaunu sarakstu vairs nebija, šis ierēdnis prasti iekļāva sarakstā augstākās Krievijas vadības amatpersonas (114 personas) un bagātākos Krievijas uzņēmējus no Forbs saraksta (96 personas). Viss. Tā tapa „Putina saraksts” (pilns saraksts te: https://edition.cnn.com/2018/01/30/politics/full-us-list-of-russian-oligarchs-with-putin-ties-intl/index.html )

Bet „The Atlantic Council” darba grupas vadītājs Anderss Oslunds presei pažēlojās par slikto ierēdni, kurš esot samainījis sarakstus (https://newtimes.ru/news/detail/144270 ).

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...