"Re&Re": ar sociālās mājas būvniecību viss kārtībā, mitrums - tikai nieka kondensāts

Pietiek jau informēja, ka iedzīvotāji jaunbūvējamās sociālajās mājās Imantas 8.līnijā atklājuši satraucošu ainu. Vēstulē, ar kuru tiek mēģināts pievērst atbildīgo dienestu uzmanību, norādīts, ka, veidojot grīdas siltinājumu pagrabā, nav ņemts vērā migrējošais mitrums caur pamata grīdu (betonētais grīdas slānis zem putuplasta).

„Hidroizolācijas vietā izmantota melnas krāsas plēve. Rezultātā paaugstināts mitrums ir zem plēves un uz putuplasta. Mitrums ļoti viegli arī nonāks starpsienu konstrukcijās pagrabstāvā, jo grīdā iebetonēto starpsienu konstrukciju profili (daļa kas atrodas zem grīdas līmeņa) ir ļoti piemērotas pastiprinātai mitruma migrācijai,” norādīts kāda iedzīvotāja vēstulē, piebilstot, ka putupolistirols ir maz mitrumu uzsūcošs materiāls un, paaugstinoties mitrumam, samazinās siltumizolējošas īpašības.

„Vai patiešām projektā paredzēts tikai 7 vai 8 cm siltinājuma slānis pagrabstāva grīdai ar parasto putupolistirolu, nevis ar ekstrudēto putupolistirolu? Vai izmantotais  putupolistirols ir atbilstošā klase ,lai izmantotu grīdu izbūvei?” taujāts vēstulē, norādot, ka parastā putupolistrola cena ir 4,15 eiro kvadrātmetrā, kamēr ekstrudētais putupolistirols maksā 9,09 eiro kvadrātmetrā.

Trīs sociālo māju kompleksu Imantā pēc pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks pasūtījuma būvē kompānija Re&Re, kas bija arī sagruvušā Zolitūdes lielveikala Maxima būvnieks. Vēl oktobrī pirmajai no jaunbūvējamām mājām ar lielu pompu un Rīgas vicemēra Andra Amerika piedalīšanos tika rīkoti spāru svētki.

Re&Re oficiālais skaidrojums ir - objektā neesot pieļautas kļūdas hidroizolācijas nodrošināšanā, un arī Rīgas pilsētas būvvaldes un pasūtītāja pārstāvji, kas apsekojuši objektu un veikuši detalizētu dokumentācijas un veikto darbu atbilstības projektam pārbaudi, "būtiskus pārkāpumus" neesot konstatējuši.

„Konkrētajā sūdzības vēstulē norādītie aizrādījumi netika konstatēti un aizdomas par darbu neatbilstību neapstiprinājās,” apgalvo uzņēmums, piebilstot, ka gan ēkas hidroizolācija, gan visi tehniskie mezgli ir izbūvēti saskaņā ar tehnisko projektu, izmantojot projektā norādītos materiālus.

 Re&Re arī esot gatava detalizēti izklāstīt ēkas būvniecībā izmantotās tehnoloģijas un materiālus: „Ēkās pamatu plātnes hidroizolācija (bentonītmālu hidroizolācija BENTOFIX BFG 5000) ir izbūvēta zem pamatu plātnes saskaņā ar tehnisko projektu. Attēlā redzamajam grīdas fragmentam nav nekāda sakara ar pamatu plātnes hidroizolāciju.

Grīdas tips pagrabstāvā, pēc kura izbūvēts dotais mezgls atbilst tehniskajam projektam, tehniskā projektā grīdas konstrukcijā ir paredzēts izbūvēt ar hidroizolāciju - polietilēna plēvi ar 0,2m pārlaidi un siltumizolāciju - putupolistirola plātne EPS100, b=70mm.

Ēkā, tai skaitā ēkas grīdā, nekāds mitrums nevar parādīties, jo ēkas pamatu plātne no apakšas un sienas no ārpuses ir hidroizolētas ar bentonit māla hidroizolāciju. Par iebūvētajiem materiāliem ir ar pasūtītāja pārstāvi sastādīti un parakstīti segto darbu akti, pie kurām pievienotas ekspluatācijas īpašību deklarācijas, atbilstības deklarācijas."

Savukārt pēc fotofiksācijas minētajiem datumiem esot saprotams, ka mitrums uz sienām ir kondensāts. Tas radies uz sienām un griestiem nedēļu pēc apkures pieslēgšanas:

"Būvniecības procesā telpas ar mitruma savācējiem tiek žāvētas; šāda parādība nav nekas neparasts, kā arī risinājums tās novēršanai ir izmantots atbilstošs. Attēlā redzamā stāva starpsienām ir izbūvēti UW tērauda horizontālie profili, pie kā ir pieskrūvēti CW tērauda vertikālie profili. Starpsienas ir izbūvētas saskaņā ar tehnisko projektu un projekta autoru saskaņoto mezgla risinājumu."

Pietiek jau informējis, ka iedzīvotāju vēstuli nekavējoties bija reaģējusi Rīgas būvinspekcija, kura jau otrdien bija ieradusies objektā veikt pārbaudi. Kā skaidro Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žūka, uz minēto objektu devies būvinspekcijas vadītājs Jānis Palamarčuks, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības biroja (PTAC) pārstāvji.

Būvinspekcija pārbauda celtniecības dokumentus, izmantotos materiālus un to kvalitāti. Par objektā pārbaudē konstatēto būvninspekcija varēs informēt tuvākajās dienās, kad inspektori būs uzrakstījuši apskates protokolu, norāda Žūka.

Kopā ar būvinspekciju objektā bija ieradušies arī pārstāvji no pasūtītāja Rīgas pilsētas SIA Rīgas pilsētbūvnieks.

Par to, vai hidroizolācijai tiek izmantoti atbilstoši materiāli, gan īsti nav pārliecināts bijušais būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, kurš jau trīs gadus devies pensijā un nav saistīts ne ar vienu būvkompāniju.

Viņš Pietiek uzsvēra, ka hidroizolācijai un siltuma izolācijai pagraba telpās jābūt obligāti. „Šodien ir jādomā likt ekstrudēto putuplastu sienu pamatiem no ārpuses, jo jāpasargā no lietus un ziemā no sala. Noteikti tas jāliek,” norādīja būvnieks. Tāpat viņš norāda, ka, klājot plēvi kā membrānu noteikti šuvju vietās tā jāmetina ar īpašām pistolēm, lai pa šuvju vietām telpā neiekļūtu mitrums.

Taču pirms būvdarbu sākšanas obligāti esot jāveic urbumi, lai pārliecinātos, cik augstu ir gruntsūdeņi, un zinātu, kādā augstumā liekami ēkas pamati.

Tāpat pēc izolācijas ieklāšanas nepieciešams izmantot armētu betonu vismaz 5 centimetru biezumā, bet hidroizolāciju ārsienām vislabāk likt no ārpuses, lai pasargātu sienas no mitruma un nepieļautu, ka apkārtējās vides mitrums sūcas pa būvkonstrukcijām uz augšu.

Novērtē šo rakstu: