“Re:Balticas” Jemberga tiek pieķerta melos par naudu, kas saņemta no “USAID”
PIETIEK07.02.2025.
Komentāri (81)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien nepagāja ne dažas stundas pēc bēdīgi slavenās „rečekistu” biedrības „Re:Baltica” faktiskās vadītājas Sanitas Jembergas paziņojuma, ka Lato Lapsa „vemjot” un „d...šot”, izsakot aizdomas par viņas biedrības barošanos no „USAID” līdzekļiem, kad izrādījās, ka Sanita Jemberga melo – „Re:Baltica” patiešām saņēmusi iespaidīgus līdzekļus no tieši šī finansējuma avota.
„Kāds brīnums, kāds pārsteigums - te arī visi sarkanās sērgas parazīti lien ārā viens pēc otra. Gan jau drīz arī spriņģes un jembergas atradīsies,” – šādi Lato Lapsa vakar sociālajā tīklā X komentēja profilā @maijaroze_ publicētos datus, kas rādīja, kā dažādas sarkanas, marksistiskas un „progresīvas” ievirzes struktūras Latvijā tikušas uzturētas no ASV nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Uz to „Re:Baltica” pārstāve reaģēja saasināti un rupji: „Vemj cilvēks neapstādamies stundām, lai gan „Re:Baltica” ASV palīdzības apturēšana neskar. Mums nav šāda finansējuma (datos redz, bet tas netraucē d*t). Bet kolēģus daudzviet skar. Šajās valstīs, sākot no Balkāniem un beidzot ar C-āziju, citu avotu kā ES un ASV vnk nav.”
Taču jau dažas stundas vēlāk izrādījās, ka Sanita Jemberga melo – „Re:Baltica” patiešām saņēmusi iespaidīgus līdzekļus tieši šī finansējuma avota. Tas pats X profils @maijaroze_ ar nepārprotami drošām atsaucēm uz ASV valdības datiem publicēja ziņas, no kurām izriet, ka Sanitas Jembergas, Ingas Spriņģes un pārējo „rečekistu” biedrība „Re:Baltica” no ASV nodokļu maksātāju naudas no „USAID” ar demokrātu administrācijas svētību saņēmusi vismaz 25 000 ASV dolāru.
Interesanti, ka pēc šo datu publiskošanas ne Sanita Jemberga, ne kāds cits „Re:Baltica” pārstāvis nekādi nav vēlējies tos komentēt. Arī par „vemšanu” un „d...šanu” nekas vairs nav dzirdēts.
Seko mums 
Par kādu žurnālistu neitralitāti šeit var runāt? Sen tādas mūsu valstī vairs nav. Par deputātu balsojumu rebaltikas žurnāliste aicina citus viņus kancelēt.
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
