“Re:Balticas” Jemberga tiek pieķerta melos par naudu, kas saņemta no “USAID”
PIETIEK07.02.2025.
Komentāri (81)
Iesaki rakstu: 
Ceturtdien nepagāja ne dažas stundas pēc bēdīgi slavenās „rečekistu” biedrības „Re:Baltica” faktiskās vadītājas Sanitas Jembergas paziņojuma, ka Lato Lapsa „vemjot” un „d...šot”, izsakot aizdomas par viņas biedrības barošanos no „USAID” līdzekļiem, kad izrādījās, ka Sanita Jemberga melo – „Re:Baltica” patiešām saņēmusi iespaidīgus līdzekļus no tieši šī finansējuma avota.
„Kāds brīnums, kāds pārsteigums - te arī visi sarkanās sērgas parazīti lien ārā viens pēc otra. Gan jau drīz arī spriņģes un jembergas atradīsies,” – šādi Lato Lapsa vakar sociālajā tīklā X komentēja profilā @maijaroze_ publicētos datus, kas rādīja, kā dažādas sarkanas, marksistiskas un „progresīvas” ievirzes struktūras Latvijā tikušas uzturētas no ASV nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Uz to „Re:Baltica” pārstāve reaģēja saasināti un rupji: „Vemj cilvēks neapstādamies stundām, lai gan „Re:Baltica” ASV palīdzības apturēšana neskar. Mums nav šāda finansējuma (datos redz, bet tas netraucē d*t). Bet kolēģus daudzviet skar. Šajās valstīs, sākot no Balkāniem un beidzot ar C-āziju, citu avotu kā ES un ASV vnk nav.”
Taču jau dažas stundas vēlāk izrādījās, ka Sanita Jemberga melo – „Re:Baltica” patiešām saņēmusi iespaidīgus līdzekļus tieši šī finansējuma avota. Tas pats X profils @maijaroze_ ar nepārprotami drošām atsaucēm uz ASV valdības datiem publicēja ziņas, no kurām izriet, ka Sanitas Jembergas, Ingas Spriņģes un pārējo „rečekistu” biedrība „Re:Baltica” no ASV nodokļu maksātāju naudas no „USAID” ar demokrātu administrācijas svētību saņēmusi vismaz 25 000 ASV dolāru.
Interesanti, ka pēc šo datu publiskošanas ne Sanita Jemberga, ne kāds cits „Re:Baltica” pārstāvis nekādi nav vēlējies tos komentēt. Arī par „vemšanu” un „d...šanu” nekas vairs nav dzirdēts.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
