Iesaki rakstu: 
Inga Spriņģe, Jūs mani saucat par populistu, bet Jūsu “faktu pārbaude” izskatās pēc klajas izdabāšanas valdošajai koalīcijai, nevis pēc objektīvas žurnālistikas. Ja „Re:Baltica”tiešām strādātu sabiedrības interesēs, Jūs redzētu kopsakarības un skaitļus, nevis akli tiražētu ministriju sagatavotos naratīvus.
Šeit būs 12 punkti ar faktiem, datiem un pierādījumiem, kurus Jūs savā “pārbaudē” ērtuma labad “nepamanījāt”:
1. Vinjete ir pēdējais piliens autoīpašnieku pacietības kausā. Satiksmes ministrs K. Briškens 2025. gada janvārī jau pacēla vinjetes nodevu par 48%, bet ar 2026. gadu plānots vēl papildu kāpums par 38% (atsevišķām smago auto grupām pat par 67%). Pievienojot tam reģionālo ceļu tīkla paplašināšanu, vietējiem uzņēmējiem vairs nav iespējas izvairīties no maksāšanas.
2. Latvijā ir augstākie autotransporta nodokļi Baltijā. Gadu desmitiem Latvijas autoīpašnieki tiek slaukti vairāk nekā kaimiņvalstīs. Kāpēc Re:Check šo kontekstu uzskata par nesvarīgu, vērtējot nodokļu sloga taisnīgumu?
3. Lietuvas piemēra selektīva izmantošana. Jūs norādāt, ka Lietuvā vinjete ir visiem N1 kravas auto. Taisnība. Tikai Jūs “aizmirstat” piebilst, ka Lietuvā nav ikgadējā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un ir zemāka degvielas akcīze.
4. Ministriju meli par “nozares iebildumu neesamību”. Satiksmes ministrija (SM) un Finanšu ministrija brutāli apgalvoja, ka iebildumu nav, lai gan Auto asociācija un Mežizstrādātāju asociācija tos iesniedza jau augustā. Tikai pēc valsts prezidenta iejaukšanās atklājās “tehniska kļūda” Tiesību aktu portālā. Kur bija Jūsu faktu pārbaude, kad SM meloja Saeimai?
5. VINJETE aiziet ceļiem – kļūdas atzīšana. Atšķirībā no ministrijām es spēju atzīt kļūdu: punkts par to, ka 100% vinjetes naudas varētu tikt novirzīti tikai ceļiem un nekad Rail Baltica, nebija juridiski precīzi pārbaudīts. Tas nemaina faktu, ka kopējā nodokļu nasta ir nesamērīga.
6. Meli par 360€ kāpumu N1 klasē? Nekādu melu. Re:Check apgalvo, ka kāpums ir tikai 100€. Realitāte: līdz šim N1 auto (pikapi un busiņi) varēja pārvietoties pa reģionālajiem ceļiem bez vinjetes. Iekļaujot reģionālos ceļus maksas tīklā, šiem auto vinjete kļūst obligāta par pilnu cenu – 360€ gadā. Tā nav cenu korekcija, tas ir jauns maksājums pēc būtības.
7. Vietējie iedzīvotāji lāpa tranzīta caurumu. Dzelzceļa kravu kritums līdz 8,5 miljoniem tonnu ir vēsturisks antirekords. Tā kā tranzīta fūru kļūst mazāk un ieņēmumi krītas, SM mēģina iekasēšanas nastu pārlikt uz vietējo transportu un mazo biznesu
8. Fiskālās ietekmes slēpšana budžeta tabulās. Budžeta likuma anotācijās pie nodevas celšanas ailēm parādās “nulle”, lai gan plānots iekasēt papildu 30 miljonus eiro gadā. Kāpēc Re:Check neinteresē šāda informācijas slēpšana no sabiedrības?
9. Pretruna ar ES vinjetes būtību. Pēc ES definīcijas vinjete ir maksa par ātrumu un komfortu uz maģistrālēm, nevis nodoklis par pārvietošanos. Vienmēr jābūt bezmaksas alternatīvam maršrutam. Apliekot reģionālos ceļus, Latvijas valdība pārkāpj iedzīvotāju pamattiesības uz brīvu pārvietošanos
10. Autoīpašnieku krāpšana: nodokļi dubultojas, finansējums ceļiem krīt. 2015. gadā no autobraucējiem iekasēja 536 milj. €, un ceļiem novirzīja 313 milj. € (67%). 2026. gadā plāno iekasēt jau 832 milj. €, bet ceļiem atvēlēt tikai 331 milj. € (45%). Nauda tiek vienkārši “apēsta” kopbudžeta lāpīšanai.
11. Pikapi ir nacionālās drošības jautājums. Karš Ukrainā pierāda, ka pikapi ir kritiski svarīgi civilajai aizsardzībai un armijai. Visā ES vinjeti parasti piemēro no 3,5 t, nevis no 3 t. Apliekot šos auto ar papildu nodokļiem, mēs vājinām savas valsts mobilitātes rezerves stundā X.
12. "Sausās ostas" un loģistikas sadārdzinājums. SM pamato nodevas celšanu ar vēlmi pārcelt kravas uz dzelzceļu un būvēt sausās ostas. Taču ES pētījumi rāda, ka sausās ostas ir komerciāli pamatotas tikai no 300 km attāluma. Latvijas maksimālais 150 km plecs to neattaisno – rezultātā mēs tikai padarām savus ražotājus nekonkurētspējīgus.
Secinājums: Populisms nav norādīšana uz valdības kļūdām un sistēmisku netaisnību. Populisms ir mēģinājums pasniegt nodokļu celšanu kā “zaļo kursu” vai “ceļu sakārtošanu”, kamēr nauda pazūd budžeta caurumos.
Ingu Spriņģi un Re:čekistus aicinu uz publisku diskusiju par šiem faktiem, nevis aizmugurisku etiķešu līmēšanu. Jūs tomēr saņemat par šo ES finansējumu + valsts ruporu LTV, Latvijas Radio, presē, internetā un sociālajos tīklos, - būtu tā kā atbildīgi jāizturas pret savu darbu?
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
