Iesaki rakstu: 
No rīta, lauku mājas virtuvē sēžot, meditatīvi atcerējos savas vecmammas stāstus par Pirmo pasaules un Neatkarības karu, ko viņa, jauna meitene būdama, pieredzēja, dzīvojot kaut kur starp Bebreni un Kaldabruņu. Toreiz, 70. gados, viņa atcerējās notikumus burtiski pa dienām un datumiem.
Reiz sarunās ar sava vecuma kaimiņienēm visas kaut ko kopīgi sprieda par senajiem “turku karu” laikiem, par ko viņām kādreiz 20.-30. gados bija stāstījuši vecāki vai vecvecāki. Diemžēl es, jauns un ērcīgs tīnis būdams, to visu laidu gar ausīm, interese par vēsturi tobrīd aprobežojās ar grāmatām un kino.
Vecajā virtuvē brokastis ēdot, padomāju, ka šāda mutvārdu vēsture ilgst gandrīz pusotru gadsimtu, protams, ar nosacījumu, ka ir ilgdzīvotāji vecvecvecāki un ir jaunieši, kas klausās un vēlāk stāsta saviem bērniem un mazbērniem.
Manas vecmammas vecmamma (viena no astoņām) teorētiski varēja būt piedzīvojusi Napoleona karu laiku, Kurzemes un Vidzemes zemnieku brīvlaišanu. Savukārt viņas vecmamma (man 1 no 32) – Lielo ziemeļu karu, Johanu Patkulu, Kārli XII, Saksijas Augustu un Pēteri I. Viņas vecmamma – Zviedrijas karu ar Poliju-Lietuvu, Sigismundu III un Gustavu Ādolfu.
Nākamā vecmamma – Luterisko reformāciju un Livonijas sabrukumu, viņas vecmamma - pirmos Livonijas landtāgus un Lietuvas kristīšanu, viņas vecmamma Rīgas bīskapa un pilsētas karus ar teitoņiem, lietuviešu karagājienus un Rīgas pils celtniecību, bet viņas vecmamma varēja būt personiski pazīstama ar Rūsiņu, Visvaldi vai kādu no Rīgas pirmajiem bīskapiem.
Kāda no vec…mammām noteikti viņus pazina un sastapa, jo lielāka daļa 13. gadsimta Baltijas sieviešu bija manas un visu mūsu vecvec…mammas, tāpat kā vīrieši – vecvecvec…tētiņi.
Vienlaikus jāatzīmē, ka vēsturē senču skaita ģeometriskās progresijas formula nestrādā. Reālajā dzīvē, cilvēkiem dzīvojot lokālās kopienās un ierobežotos reģionos, senču dzimtas koks pārklājas un atkārtojas dažādās dzimtās, viens cilvēks var būt gan mātes sencis, gan tēva sencis, ko izraisīja neizbēgamās laulības tuvāku un tālāku radinieku starpā, vairākas sievas vai vīri u.c. faktori.
P.S. Rīta pārdomās neņēmu vērā ne daudz īsākos cilvēku mūža garumus līdz 19. gadsimtam, ne migrācijas no citām zemēm. Lasīju, ka ēdot nav labi domāt sarežģītas lietas.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
