Refleksija par laika – cilvēka mūža attiecībām un senčiem

»

Vai tu jau uzprasīji?Elementāri,ar šmirģeli.

Atbildēt

»

Nu tad pajautā Nīmanim kā viņš to asinsrievu izveidoja Nameja zobenam. Ķīnieši tieši pierādīja, ka bez industrijas var tikt pie tērauda. Tas, ka tērauds bija viduslaiku kvalitātē nozīmē, ka arī viduslaikos tas tāds bija un arī citiem tā laika ražotājiem tas tāds bija, bet tā kā labāka nebija, tad arī tas pats bija labāks par sliktāku.

Atbildēt

»

Nu neatradīsi nevienu kalēju kurš asmenī izkals ovālu profilu vai izkals stileti,nu pajautā Jānim Nīmanim.Ķīnīzeru terauds tiešām nekam nederēja bet taspierāda ka bez industrijas pie tērauda netikt.
Iepazīsties ar materiālmācību un tehnisko mehāniku,savādāk diskusija nesanāks.
Ja tu apgalvo ka kalējs var tad saprotamā valodā izstāsti kā to var.

Atbildēt

»

Ja kalējs tups vai slinks, tad griež ar fleksi, ja īsts amatnieks, tad viegli izveido kalšanas procesā. Ja interesē, kā to dara, tad pajautā Jānim Nīmanim.
Ja par ķīniešiem, tad 70-tajos gados nu galīgi nevienam nebija vajadzīgs agrīno viduslaiku kvalitātes tērauds.

Atbildēt

»

Vēsturnieki pat Kleopatrai ar svecīti blakus stāvēja un takti skaitīja,ko nu par domnām pirms 4000 gadiem.Vēsturnieki pat mācēja izgatavot dzelzceļa sliedes piems sākās masveida tērauda iegūšana un iemācījās starp dibenu vaigiem tās liekt ar precizitāti līdz mikroniem,un kur nu vēl velmējumi viduslaiku bruņām.Stipra tabaka tiem vēsturniekiem.

Atbildēt

Akmens laikmets,bronzas laikmets,dzelzs laikmets.Super anekdote,metalurgi zviedz vēderus turēdami bet vēsturnieki joprojām pīpē vecus kājautus.

Atbildēt

»

Piemēram tā saucamo asins rievu neviens kalējs neizkals,to vai nu izfrēzē vai tupi iegriež ar fleksi vai šmirģeli bet tas uzreiz ir redzams.Jau teicu,izpēti asmeņu profilus.Smiekliem zināšanas tehnoloģiju jomā un mateiālu mācībā ir nekādas.Turaidā ir kalējs Andris Ščeglovs,pakonsultējies pie viņa nevis pie vēsturniekiem.Viņš tev izstāstīs kas ir šihta un priekš kam tā.
Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados ķīnīzeri gribēja iegūt tēraudu katrā lauku sētā no purva rūdas,apdirsās. tāpat kā vēsturnieki un antropoginēzisti.

Atbildēt

»

Kas tur ko mācīties, ja domnas pastāvēja jau pirms 4000 gadiem? Viss notika lēnām un pamazām simtiem un tūkstošiem gadu laikā uzlabojot kvalitāti un tehnoloģijas.

Atbildēt

Bet es domāju,ka adīšanu izgudroja vīrieši,jo viņiem tehniskāka domāšana. Tāds kompliments.

Atbildēt

»

Tātad mūsdienu kalēji spiež visādus dunčus presformās?

Atbildēt

»

Mācies tehnoloģijas un papēti kas ir šihta un kā izgatavo tēraudu.

Atbildēt

»

Kaltu izstrādājumu no presformās izspiesta var atšķirt ar neapbruņotu aci,aizej pastaigā pa muzejiem un pie reizes papēti tos zobinus.

Atbildēt

»

lāpstu,āmuru un laktu
Mierīgi var izgatavot vienu bez otra aizstājot tos ar jau pieminētajiem akmeņiem.

Atbildēt

»

Tu paskaties ko spēj uzkalt parasti mūsdienu kalēji, jā ar nedaudz modernizētākiem instrumentiem, bet būtība jau tā pati.

Atbildēt

»

Tu izmēģini pats,antropoginēzes entuziasti jau ne vienreiz vien uz to samagi apkakājās.
Par akmeņiem,tu pats pateici ka bija divi akmeņi vienlaicīgi,tas pats par lāpstu,āmuru un laktu,tie iespējami tikai vienlaicīgi un vienu bez otra izgatavot nevar.

Atbildēt

»

Kad bija tie viduslaiki?Vai bruņinieku bruņas netika rūpnieciski štancētas?Ja labi aplūkosi tos zobenus tad atklāsi ka tādus profilus kalēks nespēs izkalt.

Atbildēt

»

1794.gadā pat tēraudu nemācēja taisīt
Interesanti no kā gan viduslaiku zobenus gatavoja?

Atbildēt

»

Jā, un vēl kāds ....

Atbildēt

»

Nekas tur nedeg, jo rotācijas ātrums ir 1 apgrieziens sekundē un pirmais bija plakans akmens un otrs kātā iesiets akmens.

Atbildēt

»

Jūs arī esat dirsidents?

Atbildēt

Ņehuja!

Atbildēt

»

Pa apli iet stulbums tikai ar katru nākamo apli degradācija aug.

Atbildēt

»

Tu pats to neesi izmēģinājis cik labi deg saeļļots koks berzes rezultātā un vēl zem slodzes.Izmēģini un tad runā.Es jau uzdevu jautājumu,kas bija vispirms,āmurs,lakta vai lāpsta?

Atbildēt

»

Tāpēc jau arī tā attīstība bija tik lēna, jo izgudrojot ko jaunu, to gatavoja ar vecajām iekārtām, savukārt jaunos ražojumus izmantoja veco iekārtu uzlabošanai un tā pa apli. Savukārt ratu rumbas un koka asis nedega, jo neviens ratos nebrauca ar 100 km/h.

Atbildēt

»

Čau! Man pašreiz tiešām ir mierīgāks laiks, tas Zersetzens, ko pret mani pielietoja, īsti neizdevās. Nu nevar tā katru cilvēku pāraudzināt...
Un vispār, ja redz, kas notiek Ukrainā, tad mums vēl relatīvi mierīgi.

Atbildēt

Labs raksts, paldies! Liek aizdomāties

Atbildēt

neko nepateikt .............katoļi

Atbildēt

»

++++ Patiess vārds šodien ir vairāk kā ūdens malks tuksnesī.Paldies!

Atbildēt

»

Čau,Adīn,apskaužu,ka Jūs dzīvojiet miera laikos.Arī Valdiņu.Ko darīt,ja šodiena ir karsts kartupelis.

Atbildēt

»

No materiālās pasaules uz filozofiju.Ja dvēsele un prāts ir līdzsvarā tad problēmu nav.Katrā no mums ir Radītāja dzirksts un tikai no pašiem atkarīgs būsim radītāji vai patērētāji un nevajag vienkāršas lietas sarežģīt.

Atbildēt

»

Vispirms bija stulbums, naudas, varas kāre un nacionālās apziņas noniecināšana....Tas viss pieder nelabajam jeb velnam. Dievs nodarbojās ar garīgām vērtībām. Ja cilvēki pārdodās velnam, tad sekas ir tādas kādas tās te ir.

Atbildēt

»

Kas bija vispirms,lodīšu gultnis,slīdes gultnis vai virpa?
Kas bija vispirms,āmurs,lakta vai lāpsta?

Atbildēt

»

Jā,uz sētām arī uzrakstītas dažādas maģiskās formulas.Labāk aplūko pašu lodīšu slīpēšanas tehnoloģijas mūsdienās.1794.gadā pat tēraudu nemācēja taisīt,pēc oficiālās vēstures,lai gan nerūsējošie dzelzs tilti visā pasaulē atrodami un tie ir senāki kā tos datē vēstur/nieki.Vēsturnieki ir vistupākie no visiem zināt/niekiem jo tehnoloģijās pilnīgi neorientējas.

Atbildēt

»

Main article: History of bearings

Although bearings had been developed since ancient times, the first modern recorded patent on ball bearings was awarded to Philip Vaughan, a Welsh inventor and ironmaster who created the first design for a ball bearing in Carmarthen in 1794. His is the first modern ball-bearing design, with the ball running along a groove in the axle assembly.[1]

Atbildēt

»

Bukses vēl sauc par slīdošajiem gultņiem.

Atbildēt

»

Vai tās bukses gadījumā netika virpotas?Kas bija vispirms,bukses,virpas,gultņi?Kā kalēji kala lokomatīvju riteņus es jau dzirdēju tikai neviens kalējs tādas nenokals,kur nu vēl spararatu.Kā domā,ja spararats nebūs nocentrēts tad kas notiks ar iekārtu?Muzejā man stāstīja ka ratu rumbas un asis bija no koka un eļļoja ar taotu tikai stāstītājs nezināja ka tāda konstrukcija berzes rezultātā aizdegsies piecu minūšu laikā.

Atbildēt

»

Bez gultņiem viss strādā, tam lieliski noder bukses, ko var izgatavot pat no koka. Tieši tāpat arī kalēji kala spararatus un skriemeļus, ko piedzina ar plakansiksnām. Es tādu 19.gs beigu darbagaldu vēl redzēju darbojamies, tiesa tur jau bija elektromotors un bukses no babīta.

Atbildēt

Katrs redz vēsturi no sava skatupunkta. Tikai saliekot kopā tādus maziņus redzējumus var saprasto par to, kas notika īstenībā. Piemēram, paņemiet cilindriskas formas figūru, un spīdiniet viņai virsū gaismu tā, lai uz sienas redz tās ēnu. Atkarībā no vērotāja skata punkta viens cilvēks redzēs apli, cits taisnstūri, kāds konusu, un visiem būs taisnība. Tikai saliekot kopā daudzus tādus vērotājus varam spriest par figūras īsto formu.
Vēsture nemitīgi tiek falsificēta un ar to nodarbojas valsts līmenī, pēc pie siles esošo pasūtījuma. Daudziem būs šoks, bet vēl 18.g.s Kijeva bija lielāka un attīstītāka par Maskavu. Tajā bija daudzstāvu mājas, bet Maskavā tajā pat laikā sastāvēja no vien stāvu izbām.
Pēteris 1, necēla Sanktpēterburgu purvā, pirms tam tur stāvēja liela pilsēta, vietām saglabājies, aprakts vēsturiskais bruģis.
Katrs režīms zīmē vēsturi pēc vajadzības, lai attaisnotu un pamatotu savu eksistenci. Hronika, vēstures grāmatas, tiek pārrakstītas lai izdabātu režīmam. Labs piemērs Latvijā ir Salaspils darba nometne, par kuras darbības žīdu vēsturnieki pārrakstīja vēsturi. To ka latviešu deportācijās, slepkavībās piedalījās žīdu taustītas raškas komisāri, holokausta pasaku muzejs klusi noklusē. Ja žīdiņi saņēma jūdas grašus par Cukura izdomājumiem, kāpēc Latvijai neprasīt no Izraēlas 40 x vairāk par četrdesmit žīdu komisāru izdarījumiem?

Atbildēt

»

Ja ņem palīgā tehnisko mehāniku,materiālu pretestību un veselo saprātu tad atklājās ka koka buru kuģi ir neiespējami,koka buru kuģis iespējams tikai ar metāla karkasu.

Atbildēt

»

Ļoti pareizs jautājums.Starp citu,gultņus izgudroja tikai 20.gs.sākumā bet bez gultņiem nav iespējama praktiski nekāda tehnika,pat bukses jāvirpo bet virpa bez gultņiem nu nekā.
Mēs dzīvojam uz iepriekšējās civilizācijas drupām un oficiālā vēsture ar tehnoloģijām pilnībā nesakrīt.
Vēl viens piemērs.Līdz 1972.gadam Bastejkalnā strūklakas darbojās uz triča sūkņiem kuri darbināja ģeneratoru un apgaismoja Bastejkalnu.1972.gadā veco sistēmu izvaroja un divus gadus mocījās lai ar elektrosūkņiem uzdabūtu ūdeni līdz augšai bet tā īsti nesanāca.Toties tas tika nodēvēts par rekonstrukciju un tehnikas progresu.
Bezvadu tramvaji kuros vēlāk iejūdza zirgus bet kā izgatavoja sliedes nav zināms.Vēl viens lielisks industrijas liecinieks ir ķieģelis tikai nestāsta kā to apdedzināja jo ar Latvijas mežiem būtu par maz bet naftas un ogles nebija.
Mums stāsta par kobronskanstīm,Bastejkalniem u.t.t. bet ja palūkojās kartē no augšas tad Rīga arī bija tā sauktais cietoksnis zvaigzne.Kas un arko to iznīcināja?

Atbildēt

Nez, par ko bija šis teksts!?

Atbildēt

»

Stāsti kāda tad industrija bija 19.gs pašā sākumā, kad parādījās pirmās tvaika lokomotīves, bet līdz pirmā elektromotora radīšanai bija vēl gadi 40?

Atbildēt

»

Rafinēta čangaļa dzīves jēga ir vadīt latviešu baurus pretī bezgalības laimei.

Atbildēt

Kādi tik karaspēki gājuši pār mūsu zemi, postīdami, laupīdami... tomēr mūsu senči ir kaut kā izvilkuši savus bērnus, izaudzinājuši par kārtīgiem darba darītājiem.
Vai nu tagad, miera laikā (vismaz pie mums) mūsu tautai būtu jāizmirst?!

Atbildēt

Šis refleksātājs arī uz vēlēšanām pošās , ka aktīvi eksponējās elektroniskajā vidē?

Atbildēt

Vēsture un atmiņas,cik tie patiesi,zināt vai ticēt?Atceros ka kādā radio raidījumā stāstīja kā vecvectēvi kalēji Kuldīgā kala tvaika lokomatīves.Nu tad padomājiet kā kalējs var izkalt lokomatīvi ja tur nepieciešama industrija,un tas ir tikai viens piemērs.Par Napoleonu vispār nav neviena dokumentāla pierādījuma ja neskaita beletristiku,Žozefīnes vēstules.Kad napoleona karaspēks pietuvojās Maskavai pēdējais kareivis vēl nebija izgājis no Parīzes.

Atbildēt