„Refonda” slēpj naudas plūsmu un būvlaukumā notiekošo
Daugavpils iedzīvotājs Andrejs27.09.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Metāllūžņu savākšanas kompānija Refonda rupji pārkāpj normatīvos aktus, būvlaukumā Daugavpilī neuzstādot darbinieku un naudas plūsmas kontroles turniketu. Turklāt arī pašvaldības piekrišana metāllūžņu savākšanas laukuma izbūvei saņemta ar meliem.
Lai saņemtu Daugavpils domes piekrišanu metāllūžņu iepirkšanas laukuma izveidei pilsētā, Refonda domes sēdē deputātiem zvērēja, ka metāllūžņu savākšana notiks slēgtā angārā, nebūs nekādu putekļu un trokšņu. Deputāti negribīgi, bet tomēr piekrita, ka pilsētā top šāds objekts. Lai gan arī slēgtās telpās organizēta metāllūžņu iepirkšana nav videi draudzīga un var radīt gan gaisa piesārņojumu, gan troksni, tomēr tas ir labāk, nekā iekārtot atklātu metāllūžņu savākšanas laukumu.
To, kādu troksni un putekļus rada darbības ar metāllūžņiem, jau piedzīvojuši Vecmīlgrāvja iedzīvotāji, kuru sūdzības atbildīgajiem dienestiem atdūrās pret formālām atbildēm ar citātiem no normatīvajiem aktiem.
Tagad, kad Refondas būvdarbi rit pilnā sparā, var konstatēt, ka viņi slēpj darbinieku kustību būvlaukumā un naudas plūsmu, jo pie ieejas būvlaukumā nav uzstādīts turnikets darbinieku kustību un naudas plūsmas reģistrēšanai.
Ir tāds likums "Par nodokļiem un nodevām", kura 14. nodaļa nosaka elektroniskās informācijas uzskaiti būvlaukumā un tās izmantošanu. Tas uzliek par pienākumu pie būvlaukuma ieejas uzstādīt turniketu, lai reģistrētu visus būvlaukumā ieejošos/izejošos cilvēkus un arī maksājumus (tā, lai VID varētu sekot naudas plūsmai).
Šis likums nosaka to, ka visiem būvlaukumiem, kuru izmaksas ir virs 350 000 eiro, teorētiski vajadzētu būt turniketam, kur attiecīgi viss tiek uzskaitīts.
Aplūkojot būvlaukumu no visām pusēm, šādu turniketu neatrast, lai gan projekta izmaksas ir pat virs 400 000 eiro.
Līdz ar to var secināt, ka Refonda no kontrolējošajām institūcijām slēpj gan nodarbināto skaitu un darba stundas, gan naudas plūsmu, tādējādi paverot sev iespēju aplokšņu algām, nesertificēta darbaspēka izmantošanai, nodokļu nemaksāšanai.
Seko mums 
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
