Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Uzdot jautājumu ir Latvijas katra iedzīvotāja pienākums. Bērnu vecāku un mazbērnu vecvecāku obligāts pienākums. Savukārt jautājuma adresātam obligāti ir jāsniedz izsmeļoša atbilde. Jautājuma adresāts ir Ministru kabinets.

Ārkārtīgi svarīgais jautājums ir šāds: „Kāpēc Latvijā ir kardināli jāmaina skolotāju sagatavošana?” Noteikti iederas papildjautājumi: „Kas epohāls ir noticis Latvijā, ja ir nepieciešams radikāli pārveidot skolotāju sagatavošanu?”; „Kas liecina par līdzšinējās skolotāju sagatavošanas neatbilstību dzīves vajadzībām?”

Valdošā kliķe ir izdomājusi jaunu pārbaudījumu Latvijas iedzīvotājiem – kardināli mainīt skolotāju sagatavošanu. Tas noteikti var būt vēl sāpīgāks pārbaudījums nekā „e-veselības” sistēmas piespiedu ieviešana, ko var atzīt par nacionālo noziegumu.

No skolotājiem ir atkarīga tautas tagadne un nākotne. To katrs saprot. Šo tēzi nav nepieciešams komentēt. Sagandējot pamatizglītību un vidējo izglītību, tiek veikts šausmīgs nacionālais noziegums. Tā ļaunās sekas nav iespējams prognozēt. Turklāt mums ir drūma pieredze izglītības reformēšanā un zinātnes reformēšanā. Vārds „reforma” pie mums neizraisa priecīgas emocijas. Līdz šim „reformas” ir bijušas kārtējā bezjēdzīgi enerģiskā ministra un ministrijas bezjēdzīgi enerģisko kiopiešu metastāzes apmīļošana. Nekas vairāk. Vaļņu ielas atbildīgo darboņu pauros laiku pa laikam sabiezē jaunizveidojies slimības perēklis (metastāze), kas nekavējoties tiek apmīļots ar stulbu „reformu”.

LR nav normāla valsts. Tas ir ļoti svarīgi, un to nedrīkst aizmirst. Latvijā tagad ir krimināli oligarhisks režīms ar noziegumu brīvības atļautu masveida zagšanu. Zagšana sākas jau ar Rīgas pils „orgāniem”. Valdošās kliķes apziņā un sabiedrības lielas daļas apziņā visdārgākā vērtība ir nauda. Tāpēc katras „reformas” galvenais mērķis ir sadalīt miljonus, bet nevis izdarīt kaut ko labu tautai un tās kultūrai. „Reformas” ir novedušas pat pie attiecīgās reformētas sfēras sabrukuma, kā tas ir noticis ar zinātni. Žēli smilkstošās zinātnes paliekas ir smeldzošs pierādījums „reformu” drausmīgajam iznākumam.

Saprotams, izglītībā reformas ir nepieciešamas, un tās ir bijušas Latvijas vēsturē. Reformas nepieciešamības faktori ir dažādi. Svarīgs faktors ir eksistenciālā nepieciešamība. Palielinoties iedzīvotāju skaitam, nākas modernizēt (padarīt ekstensīvu) eksistences līdzekļu ieguvi. Tiek izdomāta un ieviesta ražošanā jauna tehnika. Tas savukārt izraisa nepieciešamību paaugstināt cilvēku izglītības līmeni. Tāpēc nākas reformēt izglītības sistēmu. Pēckara industralizācijas gados par to liecina pāreja no obligātās pamatizglītības uz obligāto vidējo izglītību, no kā mūsu saprātīgās brīvvalsts „politiķi” tūlīt atteicās pēc PSRS sabrukuma, acīmredzot uzskatot, ka Latvijas Republikā cilvēciskai eksistencei pietiek ar pamatizglītību. Faktiski tā izrādījās taisnība, jo tika steidzīgi likvidēta visa veida industriālā ražošana. Izglītoti cilvēki nav vajadzīgi. Latvijas iedzīvotājus ar lielu prieku eksistenciāli apgādā citas zemes, iegūto peļņu novirzot savas tautas labklājībai un tajā skaitā izglītībai.

Populārs faktors izglītības reformēšanai mēdz būt sociāli humānie apsvērumi, vēloties kāpināt tautas attīstības līmeni. Tādā gadījumā tiek ieviesta bezmaksas izglītība, celtas jaunas skolas, gatavoti skolotāji, izdotas mācību grāmatas utt. Jaunā latviešu tauta to intensīvi piedzīvoja XIX gadsimtā, kad vācbalti speciāli pievērsās latviešu garīgajai attīstībai.

Normālas valsts politiskā elite izglītības reformēšanai tradicionāli pievēršas noteiktos apstākļos. Tas notiek tad, kad izglītība vairs neapmierina valsts vispārējās vajadzības. Ideoloģiski to rezumē lozungā „Izglītība neatbilst laikmeta prasībām”. Katra normāla valsts vēlas, lai izglītība spēcinātu valsti ekonomiski, militāri, demogrāfiski. Katra normāla valsts vēlas, lai izglītība cementētu sabiedrisko apziņu, stimulētu zinātniski tehnisko domu, nodrošinātu valsts intelektuālo pašpietiekamību, lai nevajadzētu importēt augstas kvalifikācijas speciālistus.

Izglītības atbilstība laikmeta prasībām nebūt vienmēr tiek panākta reformas veidā. Normālos valstiskos apstākļos izglītība modernizējas operatīvā veidā. Tas vispirms notiek augstākajā izglītībā, kas ir valsts izglītības sistēmas lokomotīve.

Procesa shēma ir šāda. Augstskolu docētāji nodarbojas ar zinātni. To viņi dara, tā teikt, laikmeta līmenī. Ar augstskolu docētāju zinātniskajiem sasniegumiem tiek operatīvi iepazīstināti ne tikai studenti, bet arī priekšmetu skolotāji. Izglītības ierēdņu pienākums ir palīdzēt priekšmetu skolotājiem apgūt jaunākās zinātniskās atziņas, kuras ir jāizmanto mācību stundās. Rezultātā izglītības saturs operatīvi papildinās ar jaunāko vielu. Skola un augtskola nekļūst novecojošu zināšanu muzejs.

Nav noliedzams, tā tas notiek arī Latvijā. Izglītības ierēdņi veic noteiktu metodisko darbu ar skolotājiem. Piemēram, tādā mācību priekšmetā kā „Kulturoloģija” tas tiek veiks teicamā līmenī. Latvijā tik tikko minētajā shēmā vājākais posms noteikti ir augstskolu docētāju niecīgais zinātniskais devums. Mums ir „akadēmijas” vispār bez zinātnes. Viskošāk tas attiecas uz privātajām augstākās izglītības dokumentu tirgotavām.

Bet tagad konkrēti par jauno „reformu”.

2018.gada 9.janvārī MK sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes informatīvais ziņojums „Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā”. Valdošā kliķe ir atbalstījusi gaidāmo „reformu”. Valdība deva atļauju „reformai”. Tātad MK ir jāuzņemas visa atbildība par „reformas” nepieciešamību un rezultātu.

Ar izglītību patiesi dziļi saistītiem un domājošiem cilvēkiem (ne tikai Latvijā) jau sen ir alerģija pret „kompetencēs balstīto izglītību”. Jau labu laiku absurdais formulējums pie mums ir ievazāts no t.s. Boloņas procesa neoliberāli šarlatānās terminoloģijas. Tikai garīgi nepilnīgas būtnes var uzskatīt, ka cilvēces vēsturē ir bijusi nekompetencē balstīta izglītība. Izglītība bez kompetences ir nonsenss. Jebkura izglītība ir visdažādākās kompetences avots. Ja tas tā nav, tad tā nav izglītība, bet tā ir antiizglītība, par kuru cilvēces vēsture klusē. Uz planētas nav bijusi izglītība kā kompetences noliedzēja un iznīcinātāja. Tāpēc salikums „kompetencēs balstīta izglītība” ir dumja ākstība. To izplata pedagoģijas un izglītības pseidoteorētiķi, par kuru trūkumu neoliberālā un postmodernistiskā Eiropas Savienība nevar žēloties. LR nav un nevēlas būt patstāvīga valsts. Pie mums izglītības politiku nosaka Brisele, kurā smird „Boloņas process”. Konfederācijas kopējā smirdoņa ir jūtama arī Latvijā. Vissmirdīgākā vieta ir Vaļņu ielā Nr.2.

„Reformas” īstais mērķis iezaigojas MK protokollēmumā: „Pieņemt zināšanai, ka pedagogu izglītības attīstības veicināšanai no Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" plānotā kopējā attiecināmā finansējuma plānots novirzīt 10 000 000 euro, tai skaitā 3 000 000 euro no 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu”  kopējā attiecināmā finansējuma; 4 000 000 euro no 8.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Stiprināt augstākās izglītības institūciju akadēmisko personālu stratēģiskās specializācijas jomās” kopējā attiecināmā finansējuma un 3 000 000 euro no 8.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības institūcijās” kopējā attiecināmā finansējuma.”

Neapšaubāmi, atkal pirmajā vietā ir miljonu sadalīšana, bet nevis dzīves īstenības diktēta vajadzība. Valdošā kliķe naudas sadalīšanas dēļ ir gatava pastrādāt nacionālo noziegumu, pilnīgi saduļķojot tautas izglītību.

Vaļņu ielā sagatavotais informatīvais ziņojums nesniedz atbildi uz ārkārtīgi svarīgo jautājumu „Kāpēc Latvijā ir kardināli jāmaina skolotāju sagatavošana?”. Ziņojumā nekas neliecina par jaunas paradigmas nepieciešamību skolotāju sagatavošanā. Jaunums reāli būs tikai tas, ka „līdz šim īstenoto pedagogu sagatavošanas 55 studiju programmu vietā” tiks izstrādātas „23 pedagogu izglītības studiju” programmas. Ministrijas velme to pasniegt kā grandiozu jaunumu patiesībā ir sabiedrības un valdošās kliķes maldināšana, paļaujoties uz „tautas” un „politiķu” nezināšanu un vienaldzību.

Taču ziņojumam ir noteikta vērtība. Ziņojums griezīgi liecina par nepieciešamību pieskaņoties tautas bojāejai – izmiršanai, novecošanai un Latvijas pamešanai. Skolu skaits strauji samazinās. Loģiski, ka tam jāpiemēro skolotāju sagatavošanas apjoms, jo konsekventi samazinās nepieciešamo skolotāju skaits. Turpmāk mazajās skoliņās skolotājiem jāļauj pasniegt daudzus priekšmetus, lai nopelnītu maizi.

Ziņojums faktiski ir valdošās kliķes noziedzīgi destruktīvās nacionālās politikas kvintesence, rezumējot tautas bojāejas ietekmi uz izglītības sistēmu. Ziņojumā vajadzēja godīgi raksturot bēdīgo stāvokli, bet nevis nesakarīgi blādīties par „konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanu Latvijā”. Katram saprātīgam ziņojuma lasītājam ir skaidrs, ka tas viss, ko kā smagās radošās mokās izdomātu jaunumu pasniedz ministrija, bija vienmēr jau agrāk. Tikai dulls cilvēks var ticēt, ka līdz šim izglītība negribēja būt laba (ziņojumā – „kvalitatīva”) un kāds pie mums apzināti gatavoja sliktus skolotājus.

Tukša un idiotiski manierīga ir norāde: „Pašreiz Latvijas izglītības sistēmā tiek īstenota vispārējās izglītības satura reforma, pārejot uz mūsdienīgas lietpratības (!?) izglītību, kas izvirza konceptuāli citas prasības jauno pedagogu sagatavošanā, kā arī esošo pedagogu profesionālajai pilnveidei darbam ar jauno izglītības saturu. Mūsdienīgas lietpratības izglītība ir vērsta uz cilvēka rīcībspējai (!?) nepieciešamo pamatkompetenču (!?) un caurviju kompetenču (!?) attīstību, nodrošinot kvalitatīvu izglītību visās izglītības pakāpēs (t.i. pirmsskolas izglītībā, pamatizglītībā, vidējā izglītībā un augstākajā izglītībā) un visos izglītības veidos (vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā un akadēmiskajā izglītībā). Mūsdienīgas lietpratības izglītības veiksmīgas ieviešanas priekšnoteikums ir pedagogu sagatavošana un profesionālās pilnveides iespējas konceptuāli jaunā kvalitātē (!?)”.

Smieklīgi skan skaidrojums: „Latvijas skolās nepieciešami pedagogi, kas par sava darba galveno mērķi redz katra bērna kā indivīda potenciāla attīstību, nodrošinot viņam kvalitatīvas izglītības iespēju; pedagogi, kas sadarbībā ar citiem kolēģiem prot plānot, efektīvi īstenot, pārraudzīt tādas mācības skolēniem, kas dod viņiem iespējas attīstīt dzīvei 21.gadsimtā nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes. Jaunās pedagogu izglītības sistēmas centrā tiek liktas sabiedrībai svarīgas vērtības, kas raksturo izcilus pedagogus - atvērtība, sadarbība, līderība, godīgums, valstsgriba, cieņa, un vērtības, kas raksturo izcilas skolas – sadarbība, atbildība, attīstība, uzticamība, drošība.”

Pēc tādas uzjautrinošas tirādes pat neērti ir jautāt: „Vai tad Latvijā līdz šim bija savādāk un skolotāji par darba galveno mērķi neatzina katra bērna kā indivīda potenciāla attīstību?”.

Uzjautrinoši skan turpmākie uzdevumi skolotāju sagatavošanā: „Jauno studiju programmu saturā ir jāintegrē mūsdienu zinātnes principu (!?) un nozares terminoloģijas lietošanas kultūras (!?) jautājumi, lai topošo pedagogu zināšanas un prasmes būtu piemērotas ne tikai dažādu tematu mācīšanā, t.sk. interešu izglītībā (!?), bet arī patstāvīgai un kritiskai jauno zināšanu piesaistei nākotnē. [..] jaunajās studiju programmās ir jānodrošina, ka jaunie pedagogi apgūst digitālo pratību un medijpratību (!?), attīstot šīs prasmes caur tiešo pieredzi (!?) mācību procesā, nevis kā atsevišķu kursu studiju programmas ietvaros.”

Principā smieklīgās tirādes ir sava veida šodienas skolotāju apvainošana. Ministrijas skatījumā šodienas skolotāji ir neglābjami stagnāti. Viņi nav spējīgi izmantot jaunas zināšanas, nevēlas mācīties. Viņi neprot lasīt avīzes, skatīties TV, klausīties radio. Proti, viņiem nav „mēdijpratība”. Protams, viņiem nav arī „digitālā pratība”.

Necienīga ir frāze: „[..] pašreiz skolās strādā aptuveni 30% pedagogi pirms pensijas un pensijas vecumā. Tas nozīmē, ka tuvāko 8-10 gadu laikā ir jānotiek šīs kohortas (!?) nomaiņai, savukārt tālākā perspektīvā paaudžu nomaiņa notiks pakāpeniskāk un pieprasījums pēc jauno pedagogu sagatavošanas samazināsies”.

Svešvārdam „kohorta” visbiežāk ir izsmējīga jēga, apsaukājot kādu cieši saliedētu cilvēku grupu. Latvijā par kohortu var apsaukāt valdošo kliķi, Lielo Bandu un citas cieši saliedētas zagļu bandas. Kā kohortu var vērtēt Vaļņu ielas „reformu” kroplos fanātus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...