Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Esmu vairākkārt kritiski izteicies par tā saucamo kompetenču pieeju mācību saturā. Kur ir problēmas sakne? Izglītības satura reformai nav pamatojuma, kāpēc tā vispār vajadzīga. Izšķirties par pārmaiņām var vienīgi, izejot no iepriekšējā mantojuma rūpīgas analīzes, precīzi izsverot, kas tajā labs, slikts, saglabājams, laukā metams un kas ieviešams kā nepieciešams jaunums. Ar pamatojumu, nevis skata pēc un pa roku galam.

Šis uzdevums ir pa spēkam tikai skolā strādājošajiem profesionāļiem, nevis svešu ideju ideologiem un skolotāja uzraugiem. Reformas parasti mēdz kāpt uz vecajiem grābekļiem. Taču šoreiz rādās vēl sliktāk: grābekļi dažkārt ārstē, bet redzams, ka tie ar nolūku kaut kur nozūmēti, lai nemaisās pa kājām un nedauza pašiem pieres.

Pieejamajos projekta aprakstos nav ne miņas no saprātīga redzējuma, kur skolas uzsākšanas vecums, bērna mācību slodzes nosacījums būtu arī zināšanu kvalitātes un psiholoģiskās harmonijas garants. Ne jausmas par to, kā izglītības pilnveidei iet dziļumā, nevis banālu frāžu spēlēs par visu ko, kā nemaz vēl nav, bet aprobēšana jau notiek pilnā sparā.

Par to arī smaida, dusmojas pedagogi un vecāki. Kas tad ir aprobēšana? Tā ir rūpīgi sagatavota, zinātniski pamatota projekta (konkrēta satura) pārbaudīšana praksē, kurai jāseko atzīšanai par labu esam vai noraidīšanai. Bet tā nenotiek. 100 pilotskolās (ir nu gan vārds kā no aviācijas patapināts!) rit mistiska aprobācija, pamēģināšana – kā nu katram sanāk, jau iepriekš zinot, ka nebūs tāda apkopota rezultāta, kas kompetenču lērumu varētu atzīt arī par nesagatavotu vai pilnīgi nederīgu.

Izskatās, ka pārmaiņas top formāli, fiktīvi un konstruējas bez jēgas, bet reformatoru tizlajā valodā žvadzinot, ka “jēgpilni”… Stūrgalvīgi mācību priekšmetu moduļi, uztiepjot, ko mācīt kopā, ko šķirti, nedomā, kā mācīt labi. Aprunājoties ar daudziem kolēģiem un bērnu vecākiem, nav izdevies uzklausīt kādu, kas ar šādu traģikomisku tukšgaitu būtu mierā. Vēl vairāk. Skolotājam kā īstenajam ekspertam pēc būtības neprasa neko un viņam nekas cits neatliek kā padoties rezignācijai – kā būs, tā būs: nav pirmā reize, kad izgriež rokas un liek gavilēt, ka tā viņa paša griba…

Būtu dabiski, ja tik lielām pārmaiņām cauri vītos nepārprotama un pamatota nepieciešamība. Jau sen bija jāizsver un jāizlemj, vai vajadzīga tik liela un tik naudīga reforma, lai uzlabojumi varētu ienākt mācību procesā dabiski, pakāpeniski un bez papildu resursiem. Bet labas evolūcijas vietā izglītībai atkal uzspiež sliktu revolūciju ar labu finansiālo apetīti, tērējot – nu jau 18,5 miljonus. Ar pilnīgi nedibinātu pamatojumu, ka 21. gadu simteņa (jau 18.gadu dzīvojam šajā gadsimtā) bērns ir nebijis fenomens, kura izglītošanai nekas vairs neder no laika pārbaudi izturējušās pedagoģiskās pieredzes. Un te uz āru izlien visnepievilcīgākais – nauda. Nauda ir, un tā jāapgūst ar visvieglākajiem līdzekļiem – arī ar pļāpāšanu. Bet gudrs saimnieks naudu iegulda precīzi apjaustā, izskaitļotā jēgā, kas ienesīgi atmaksājas, nevis pa roku galam izsvaidās… Lasot “kompetenču” tekstus, pārņem nelāgas sajūtas.

Kompetenču pieeja aprakstīta pārgudrā, samežģītā un muļķīgā, latviešu mēlei nesaprotamā hibrīdvalodā, kur mudžēt mudž no patvarīgi darinātiem vai slikti pārtulkotiem jēdzieniem. Piemēram – cieņpilns, jēgpilns, drošumspēja, iedevums, atdevums, lietpratība, pratība, izpratība, caurvijas, modulis, summatīvs, formatīvs, kognitīvs, meta kognitīvs… Lērumu vārdu veltīgi meklēt vārdnīcās, to semantiskās nozīmes tikai aptuveni jaušamas, dažādi tulkojamas un staipāmas kā košļājamā gumija. Izskatās un izklausās pēc kaut kādas dziedniecības ar apvārdotu ūdeni, pūšļošanas, šarlatānisma vai vienkārši muļķības. Bet tas nav vienīgais ļaunums. Redzams, ka, izmantojot izglītību, aktivizējas arī citi valstij un latvietībai kaitīgi centieni ar nolūku iepotēt mūsu identitātei un valsts Satversmei neatbilstošu ideoloģiju – kā globālā pilsonība, partnerattiecību dominance pār ģimenes vērtībām, nacionālās kultūras atšķaidīšana ar miglaino “daudzkultūru vidi”, dzimuma definīcijas staipīšana, tikumību saraksta mākslīga stādīšana, to izraušana no konteksta un afišēšana, kā arī citas pseidoliberālas koķetērijas ar nenobriedušiem prātiem.

Milzīgie reformas papīru blāķi ir “ciku cakām izcakoti”, nelasāmi un saprotams, ka neviens tos arī nelasīs. Programmu, standartu tiešumu nevar aizstāt ar slikti apdzejotām deklarācijām, kurās iezīmētas tādas bērna ideāla īpašības, kādu pašiem “ekspertiem” trūkst, piemēram, skolēns “pilnvērtīgi piedalās sociālajā, politiskajā, ekonomiskajā un kultūras dzīvē, ir zinātkārs, mērķtiecīgs, neatlaidīgs, ved (no krieviskā “veģot”!) sarunas, sekmīgi darbojas daudzkultūru, daudzvalodu vidē, rada inovatīvi un produktīvi, kļūdas uztver kā iespēju izaugsmei…”. Sevi cienošs bērns par tādu pieaugušo māžošanos zīmīgi pasmīnētu. Jautājums, kāpēc ražo tik uzspodrinātas deklarācijas? Nav grūti atminēt: nauda smaržo neatkarīgi no jēgas vai bezjēgas. Ja tādu un līdzīgu izklāstu lērums “kompetenču pieejas” traukam kāpj pāri malām, mācību standartu, programmu vēl nav. Tad kam tērējas naudiņa? Piedāvātajā projektā grūti saskatīt stratēģiju un taktiku. Ja kompetenču pieeju vēl varētu uzlūkot kā neveiksmīgu, murgainu taktiku, tad nekādā gadījumā par stratēģiju, kura izlec naivu aicinājumu formā, banālos sapņos pēc neaizsniedzamām tālēm. Kad šo pļāpūdeni parādīju savam bijušajam audzēknim, viņš pasmaidīja – “…gluži kā kompartijas pirmā maija aicinājumi tālajā “padomijā”…

Gluži šokē paziņojumi, ka nekas vairs nedrīkstēs būt kā agrāk… Bet nekas jauns taču nevar rasties tukšā vietā. Protama lieta, ka sākt visu no nulles daudz vieglāk, bet pedagoģijā tas nav iespējams, jo citādi esošais jāsagrauj un jānoliedz pašiem sevi. Vienalga jāķeras pie vecā stila, ka tam un tam ir jātop, uz to un to pamatojoties… Bet tā savu galvu lauzīt neviens laikam negrib. Skolotāji pēc kursu apmeklējumiem stāsta, ka nu jau reformatori jūsmo itin demagoģiski, ka īstā jauno ideju kalšana esot pašu pedagogu rokās (?!), “eksperti” tikai vadot procesu… Skaidrs. Bet vērtīga ideja maksā naudu, no kuras tās kaldinātājam netiek nekas? Piedevām viņam būs vēl lieli, lieki izdevumi, obligātus un vāji sagatavotus kvalifikācijas kursus apmeklējot. Netaisnīgi, lai neteiktu vairāk…

Jebkurā reformā galvenais resurss ir cilvēks. Un tam šajā gadījumā bija jābūt skolotājam. Bet skolotāji noveco, dabiskā paaudžu maiņa kavējas ne bez iemesla. Taisnīgas skolotāju kvalifikācijas noteikšanas nesekmīgie mēģinājumi, zemais atalgojums, nepārtrauktās, saraustītās izglītības politikas maiņas, skolotāju, bērnu tiesību un pienākumu juridiskās bāzes pretrunas, studentu līmenis pedagoģiskajās programmās skolai piesaistīt gudrus, talantīgus pedagogus līdz šim vairāk liedzis nekā sekmējis. No visa tā smagi cieš jau tā zemais skolotāja profesijas prestižs. Protams, ka to nevairo arī “pieeju” virzītāju acīmredzamā kvalifikācijas neatbilstība augstajam eksperta statusam.

Par gluži aizvainojošu kļūst reformas vadības neuzticēšanās skolas mugurkaulam – pieredzes bagātajam skolotājam. Ar īpašu aktivitāti izceļas “kompetenču” traģikomiskie centieni radīt skolotājus aģentus, līderus, kas pārveidos skolu līdz nepazīšanai. Nē, mīļā sirds! Līderis nav ieplānojams! Viņš nerodas, to nepastellē revolucionāra “aģentūra”, viņš izaug laukā no vidusmēra, no pelēcības noteiktā sevis attīstības kvalitātē, pacietīgā skolas darba laikā un telpā. Tāds ar savu Dieva doto, sevis izkopto talantu spēj aizraut audzēkņus, kuru acīs cieņa pret skolotāju un viņa personības autoritāti ir ne vien neapstrīdama, bet arī neapgāžama un negrozāma, neskatoties uz viņa trūkumiem, neskatoties uz to, ka nenovīdīgā “ekspertu” pelēcība, viduvējība viņu neņem par pilnu, grauž un dēvē par skandālistu.

Bet skolotāja autoritātes jēdzienu tāpat kā kārtības un disciplīnas problēmu vienkārši ignorē. Tas arī saprotams, citādi politikai, varai jāliecina sirdsapziņas tiesā, cik sakarīgi, politiski un juridiski piestrādāts pie tā, ka skolotāju var vienkārši pasūtīt, bet viņa pakratītā pirkstā vieglāk saskatīt vardarbību pret bērnu, nevis atbildēt uz jautājumu, kādas ir pedagoga reālās tiesības, lai garantētu izglītoties kāro audzēkņu, (ne dauzoņu) tiesības? Tā nav, ka ar autoritāti apveltītam pedagogam disciplīnas problēma neeksistē nemaz, bet grūti apstrīdēt to, ka autoritatīva skolotāja stundās var labi saklausīt mušu lidojam, bet daža laba “līdera” vadītajās “kompetenču nodarbībās” reaktīvās lidmašīnas rēkoņa nav sadzirdama. Lieki piebilst, ka jebkuras jaunās pieejas “drāmas” un “lietpratību” spēlītes nav īstenojamas bez kārtības, disciplīnas un laba, talantīga režisora – skolotāja…

Redzams, ka arī audzinātājus un audzināšanu izskauž no pedagoģijas kā sugu. Visu paveiks trafareti uzsmiņķētais “līderis”, pedagoģijai iztiekot bez pedagoģijas? Nekādā gadījumā! Jo kas ir audzināšana? Tā ir personība, tikumība, valsts, kurā arī patriotisms nav administratīvi nosakāms: tas izaug no audzināšanas konteksta, ja skolā, mājās, valstī ir paraugi, kam līdzināties. Tādi paraugi ir arī reformas voluntāro bīdītāju Zanes Oliņas un Guntara Catlaksa pašu pasludinātajā ekspertu svītā? Dibināti jāšaubās.

Ko vajadzētu saprast reformatoriem? Ka pedagoģija nav apvārdošana, kurai piešķir likuma spēku, nav metodes, stratēģijas, bet godīgas un profesionālas attieksmes pret bērnu. Tā ir mūžīga meklēšana, kur muļķīgi atkārtot vecas kļūdas un senas atskārsmes pasniegt kā atklājumus. Ka audzināšana ir sirds izglītība, nevis konstrukcijas, dzīva matērija neviltotā garā, nevis banālos saukļos un papīros. Ka pedagogs ir tas, kas gudri mācās un virtuozi māca, nevis māna sabiedrību, ka ir izgudrojis kompetenču karoti, ar kuru visu ielies katram palaidnim mutē bez pūlēm, mācīšanās un iegaumēšanas. Ka augstprātīgi pamācošie kursi neceļ skolotāja kvalifikāciju, ja lektors savu pļāpāt spēju pieskaņo savam, nevis auditorijas intelektam, savu potenci savai impotencei, nevis pedagoga kompetencei...

Akadēmiskā, augstākā un vēl augstākā izglītība, grādi nav tie, kas dzemdē pedagogu un viņa autoritāti. Diploms dod tik maz tai atskārsmei, pēc kuras tu pēkšņi zināsi īstos vārdus un radīsi sevī personības talanta augstāko izpausmi – sevis atvēršanu bērna atvēršanai, ka pieci gudri vārdi atsver tūkstoš mēles. Bērna mācīšanās motivācija (kāpēc man to vajag?) nav novazātu vārdu ietērps, bet vienkāršs un arī pilnīgi neidejisks – kāpēc man to vajag, ja man to nevajag? Cienu skolotāju. Zinu, cik viņš dara būtisku un pacieš nebūtisku. Nu būs viņam tie mērķi, uzdevumi, vīzijas, prioritātes, ja ierēdniecības iztēles nabadzībai to vajag! Un būs tie kursi, papīri, mapītes, bez kā valsts nav iemācījusies noteikt skolotāja kvalifikāciju! Un mācīsies viņš mācīt, dzīvot, nevis sadzīvot! Un pratīs pagriezt muguru viszinībai, kas uzspiež no gaisa grābtas vajadzības bez vajadzības.

Novērtē šo rakstu:

270
17

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Jāšaubās, vai Ekonomikas ministrijai vispār ir atbilstoša kompetence OIK atbalsta shēmas īstenošanai

FotoPieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu.
Lasīt visu...

21

Aldis Pielaizītais, Atis Mieramika un krogusmeita Liepiņa

FotoJūras pirātiem ir divi veidi, kā ieņemt kuģus. Viens ir brutāls… kad pirāti, bruņojušies ar dunčiem, ķekšiem un āķiem, iet uz abordāžu. Ar kauju ieņem kuģi, iemet kapteini jūrā par barību haizivīm, bet pārējos ņem savās rindās, iepriekš liekot tiem zvērēt pie haizivs zoba par mūžīgu uzticību pirātu vadonim. Vienkājainais vadonis ieņem komandtiltiņu un kļūst par kuģa saimnieku. Lieta darīta.
Lasīt visu...

21

Tautas mobilizācijas un tautas apātijas dialektika

FotoAbu virsrakstā minēto sociālo fenomenu dialektika ir spraiga un vēsturiski pierādīta. Tautas mobilizācijas un tautas apātijas pulsācijā var nekļūdīgi saskatīt mijiedarbību, kopsakaru, pretmetu kolīzijas, cīņu starp veco un jauno. Viss tik tikko uzskaitītais organiski piemīt lietu, parādību un procesu dialektikai.
Lasīt visu...

10

Satrunējušais nams: augustā tapusi eseja Latvijas valstij

FotoValsts bez taisnīguma ir kā ēka bez pamatiem. Agri vai vēlu tā sabruks. Latvijas valsts ēka ir avārijas stāvoklī, tā ir tuvu sabrukšanai.
Lasīt visu...

15

Atpakaļ pie dabas: Gobzemam vienkārši pietrūka brīnumsmāķa

FotoNeiet tiem mūsu premjerēšanas kandidātiem, galīgi neiet. Gribot negribot jāsāk domāt par iemesliem, kādēļ gan pēc tūlītējiem paziņojumiem par nesatricināmu divu partiju bloku ar 32 balsīm jaunajā Saeimā nu jau pēc diviem mēnešiem nav pat aptuvenas skaidrības, kas tur sanāks. Pie šādas monolītas jauno spēku vienotības (ak, šis pagalam novalkātais "V" vārds!) pārējiem čīkstulīgajiem gribētājiem sen bija jābūt noliktiem pie vietas – nu, lielākais ar katram iedalītu spēļmantiņu vai cepumu.
Lasīt visu...

15

Vējoņa kungs, es ļoti (gandrīz tikpat ļoti kā Gobzems) gribētu kļūt par Latvijas premjerministru

FotoDažādos laikos esmu ticies ar daudzu valstu prezidentiem: Bašāru al Asadu (Sīrija), Nursultānu Nazarbajevu (Kazahstāna), Ilhamu Alijevu (Azerbaidžāna), Emomali Rahmonu (Tadžikistāna), Giorgiju Margvelašvili (Gruzija) u.c. Taču Jūs esat man pats tuvākais prezidents, jo esmu Jūs redzējis visbiežāk, vienreiz pat bez kaklasaites, turklāt Jūs esat manas valsts prezidents.
Lasīt visu...

21

Garāka par mūžu vēlēšanu nakts ilgst

FotoTā varēja teikt gan par 13. Saeimas vēlēšanu rezultātu nakti, gan par visu priekšvēlēšanu kampaņu. Tā bija ilga, melna, emocionāli nomācoša un asiņaina. Diemžēl arī burtiskā nozīmē. Piecus mēnešus pirms vēlēšanām – maijā pie pilsētas lielākajiem kapiem notika skaļa slepkavība. Tika nošauts maksātne­spējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šo traģisko notikumu nekavējoties steidza izmantot paši ciniskākie, kuri cilvēku nāvē saredz politiskās publicitātes dividendes.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Brāķis

Ir lietas, kuras nav iespējams aprakstīt īsi. Ja tā nebūtu, tad vidusskolas vai augstskolas programma ietilptu tvitera ziņojumā. Zinām, ka tā nav. Arī šie nopietnie...

Foto

Vējonis ir labs, Šlesers nav labs, mans piedāvājums vienmēr ir vislabākais, pirmdien no rīta būs preses konference, nē, tomēr nebūs

Pirmdien pulksten 10.00 preses konference par...

Foto

Servitūts

Servitūts ir koplietošanas izraisīts apgrūtinājums. Tas nav izdevīgs visiem, bet ir vienīgais veids, kā sadzīvot, tas ir mazākais ļaunums. Tas ir tāds piespiedu regulējums par...

Foto

Ko darīt jaunajiem lāčplēšiem

2018.gada 16.novembra pēcpusdienā „Delfos” bija ievietota negaidīta un intriģējoša informācija. Izcilais sportists un cilvēks ar godīga cilvēka seju (liels retums varas spēlmaņu...

Foto

Es viennozīmīgi uzskatīšu, ka tieši JKP būs manas potenciālās valdības gāzēji

Arvien vairāk izskatās, ka JKP deputāti meklē ieganstus, lai paši nemaz pozīcijā neatrastos nekad....

Foto

Jauno konservatīvo partiju raksturojošie elementi ir mantkārība, melīgums, demagoģija un populisms

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) aicina Valsts prezidenta nominēto Ministru prezidenta amata kandidātu Aldi Gobzemu...

Foto

Jāņa Bordāna atbilde Aldim Gobzemam

Jaunā konservatīvā partija ir nākusi politikā, lai pozitīvā veidā mainītu mūsu valsts Latvijas politisko kultūru, lai liktu cilvēkiem sajust, ka valsts...

Foto

Daži juridiski iebildumi pret ANO vienošanos “Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju”

Esmu sagatavojusi nelielu juridisko izvērtējumu par ANO Migrācijas Paktu. Kam interesē,...

Foto

Latvijas inteliģences atklāta vēstule

Mēs aicinām iestāties PRET Apvienoto Nāciju Organizācijas vienošanās „Par Globālo kompaktu par drošu, sakārtotu un regulētu migrāciju” (turpmāk - Kompakts) atbalstīšanu Marokā...

Foto

Jauns līmenis fiskālās disciplīnas bezatbildībā

Fiskālās disciplīnas likumu, līdzīgi kā jebkuru tiesību aktu, var interpretēt pēc vismaz četrām metodēm (gramatiskās, sistēmiskās, vēsturiskās, teleoloģiskās (mērķa) metodes). ...

Foto

Emocionālās analoģijas

Pēc 2018.gada 6.oktobra Latvijā visnepatīkamāk jūtas cilvēki. Cilvēkos nepatiku izraisa postcilvēku uzvara 13.Saeimas vēlēšanās. Cilvēkus postcilvēku uzvara apkauno un pazemo. Apkaunojums un pazemojums bija...

Foto

Rīgas Dome pilsētas siltumapgādes problēmās nepatiesi vaino Valsts kontroli

Rīgas dome un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” vairakkārt kā atbildīgo par to, kādēļ Rīgas iedzīvotāji, kuru namus...

Foto

Kad Otto Ozols atklāja Artusa Kaimiņa liekulības masku?

Kad un kurā brīdi Otto Ozols atšifrēja Artusa Kaimiņa divkoša dabu un slepeno sadarbību ar politisko eliti? Domāju,...

Foto

Atklāta vēstule Ārlietu ministrijai no partijas “No sirds Latvijai”

Oktobra otrajā pusē pasaules mediju uzmanība bija pievērsta diviem barbariskiem aktiem, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu....

Foto

Nožēlojamie (tas nav Viktors Igo)

Biedrības “Latvietis” pārstāvis Leonards Inkins ir Pietiek iesūtījis savu sarunu ar Lieni Apini no laikraksta DDD....

Foto

Nenoslīkt pašu ambīcijās

Nu jau kādu laiku dzīvoju/strādāju Helsinkos, Somijā. Lai arī Somija ģeogrāfiski mums tuva, man (un esmu diezgan drošs, ka daudziem LV cilvēkiem ir...

Foto

Inteliģences pieci stūrakmeņi

1.Ģenēzes stūrakmens. Latviešu tauta nekad nav bijusi un nekad nebūs izņēmums. Latviešu tautas tāpat kā jebkuras citas tautas kultūras attīstības parametrus, vēsturisko apziņu un...

Foto

Par portālu „Delfi” un primitīvu cenzūru

Stāsts ir par portālu Delfi. Lai pārāk neizplūstu, pievērsīšos divām lietām. Jau kādu laiku atpakaļ rakstiem par vēlēšanām mainījās komentēšanas sadaļa....

Foto

Vispirms – ierēdņu bezatbildība, pēc tam – mēģinājumi atrast kādu vainīgo

Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī...

Foto

Rinkēvičs - caurkritušu politiķu un “savējo” pansionāta turētājs

Mērenu paniku noteikta burbuļa aprindās ir izraisījusi ziņa, ka pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs varētu zaudēt savu amatu....

Foto

Briesmīgā sazvērestība pret Barču un Klaužu

Pēdējo dienu smieklīgākā aktualitāte, manuprāt, ir tā, ka Jānis Klaužs un Aija Barča, kuri 12.Saeimā bija ievēlēti no sarkanzaļo zemnieku, strādnieku un...

Foto

Par ikgadējo inventarizāciju Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Papildu darbs, bet nemaksā

Daļai no P.Stradiņa slimnīcas darbiniekiem trešo gadu pēc kārtas 2018. gadā atkal liks veikt...

Foto

Vai JKP neredz, ka ķeras apskāvienos ar Šlesera politprojekta uzlecošo zvaigzni?

Šovasar es par savu viedokli tiku „sists” gandrīz visās sociālo portālu platformās - Facebook, Twitter, Spoki u.c....

Foto

KPV un JKP mīlas dancis

Koalīcijas procesa veidošanu var saukt, kā grib, taču pašreiz potenciālais koalīcijas veidojums man izteikti nepatīk. Iespējams, tādēļ, ka es tajā visā...