Reģionu apvienība turpina “atstrādāt” pagājušogad konstatēto Meroni finansējumu?
Imants Liepiņš23.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu gadījumā Latvijas Reģionu apvienība varētu drīzāk startēt viena pati, bet kategoriski ne kopā ar ZZS — tādā veidā tiek “atstrādāts” Ventbunkera finansējums, par kuru jau pirms pusotra gada ziņoja Anša Pūpola dokumentālā filma “Ietekmētājs”.
“Latvijas Reģionu apvienība (LRA) iespējamās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir gatava startēt arī viena,” intervijā Latvijas Televīzijai pagājušonedēļ sacīja apvienības līderis Edvards Smiltēns. Atzīstot, ka ir bijušas neformālas sarunas, piemēram, ar “Progresīvajiem”, Latvijas Zaļo partiju un Latvijas Zemnieku savienību, E. Smiltēns vienlaikus paziņoja — sarunas izjukušas, jo LRA izvirzījusi nosacījumu, ka nedrīkstot parādīties sadarbība ar Aivaru Lembergu. Iznākumā LRA vēlēšanās esot gatava piedalīties viena.
Ņemot vērā, ka A. Lembergs pat pēc Jāņa Bordāna un Jura Juraša izlobēto ASV sankciju uzlikšanas pēdējā SKDS aptaujā (tā noslēdzās pēc paziņojuma par sankcijām) tautas acīs joprojām ir otrais populārākais politiķis pēc valsts prezidenta Egila Levita, tad loģiski būtu, ja LRA pieprasītu, lai ZZS nokārto, ka A. Lembergs obligāti startē Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Tāpat A. Lemberga popularitāte krievvalodīgā elektorāta vidū varētu būt patiesībā pieaugusi, ņemot vērā, kāds ir vidusmēra krievu balsotāja viedoklis par ASV un Donalda Trampa administrāciju — lai redzētu izmaiņas, jāsagaida nākamie reitingi.
Atbildi uz šo absurdo prasību (kāpēc partija, kam šobrīd iestājusies neveiksmju sērija, saviem potenciālajiem partneriem pavēlētu atbrīvoties no lielākā politiskā smagsvara un balsu gādātāja, lai pēc tam “startētu kopā”?) sniedz A. Pūpola dokumentālā filma par Rūdolfu Meroni “Ietekmētājs”, kas tika izlaista vēl pirms 13. Saeimas vēlēšanām.
Tajā A. Pūpols dokumentē saiknes starp “arestētās mantas glabātāju” un politiķiem, galaiznākumā nonākot pie secinājuma, ka R. Meroni ir atzīstams par oligarhu — piepildās visas klasiskās pazīmes: kontrole pār milzu biznesiem, ietekme uz medijiem un slepena “vajadzīgo” politiķu finansēšana.
Ansis Pūpols filmā vispirms atgādina, ka publiski jau plaši tikuši apspriesti R. Meroni kontrolēto uzņēmumu maksājumi uz firmiņām, kuru īpašnieki ir tādi politiķi kā Artuss Kaimiņš un Ģirts Valdis Kristovskis, un tad turpina: “Nu mums kļuvis zināms par vēl plašāku ietekmēšanu: [Šveices] advokāts maksājis arī Latvijas Reģionu apvienības vadītāja Daiņa Liepiņa firmām, kā arī ar kādreizējās Zatlera Reformu partijas saistītajām personām, sadarbojies ar Saskaņu.”
“Nauda gājusi arī uz aizdomīgām SIA, kuru valdēs atrodami Krievijas pilsoņi, kuri nekad nav rādījušies Latvijā,” ziņo filmas autors. Formālais pamats — it kā reklāmas pakalpojumu pirkšana Ventbunkera vārdā, izvietojot reklāmu Draugiem.lv un TVNetā. Valsts Ieņēmumu Dienests noskaidrojis, ka tur Ventbunkera reklāma parādījusies neesot.
Filmā intervēts viens no bijušajiem Ventbunkera valdes locekļiem — Edgars Ciniņš, kurš apstiprina, ka savulaik redzējis aizdomīgus maksājumus, un piebilst, ka viņš par tiem jau liecinājis KNAB.
Bet viens no visinteresantākajiem momentiem filmā — konstatēti maksājumi no Ventbunkera uz Ozolnieku mazpilsētas ledus halli vismaz 37 tūkstošu eiro apmērā. Nauda skaitīta it kā par Ventbunkera reklāmas izvietošanu ledus hallē, taču — tāpat kā gadījumā ar interneta portālu reklāmu — nekāda Ventbunkera reklāma Ozolniekos parādījusies nav: “Kā liecina VID izmeklēšana, Liepiņš pat logo neizvietoja: saņēma naudu, un viss.”
D. Liepiņš divas reizes braucis uz Vīni pie R. Meroni. Pirmā tikšanās neesot bijusi veiksmīga: R. Meroni pie galda vienatnē strauji izdzēris veselu pudeli un “atlūzis”. Par otro nekas netiek paskaidrots.
Kopš šīs epizodes pagājuši jau divi gadi, bet LRA tātad gatava turpināt R. Meroni vajadzīgo politisko kursu: atsakās no iespējām iekļūt Rīgas domē, lai tikai izraisītu sarežģījumus ZZS darbībai.
Cita saikne ir Ventspils domes deputātu Aivja un Ivara Landmaņa dalība LRA — šie brāļi, kas abi strādā R. Meroni kontrolētajos Ventspils ostas uzņēmumos, 2017. gadā tika ievēlēti domē no t.s. “apvienotā saraksta”, kurā pusi no kandidātiem apvienoja fakts, ka viņi dažādās formās bija finansiāli atkarīgi no R. Meroni labvēlības.
Aivis Landmanis 2018. gadā saņēmis 51 tūkstoti eiro no R. Meroni “satelītfirmas” SIA Ventspils Port Services (gada alga domē — tikai 4781 eiro), pirms tam saņemot tādu pašu summu gadā no A/S Kālija Parks, savukārt viņa brālis Ivars tajā pašā gadā saņēmis no Ventbunkera par tūkstoti mazāk, toties nopelnot vēl 12 tūkstošus R. Meroni firmu uzturētā asociācijā. Domes deputāta alga — 4665 eiro visa gada laikā.
2018. gada Saeimas vēlēšanās LRA ieguva 4,14% balsu, līdz 5% barjerai neaizsniedzoties vien par 7178 balsīm, bet pusgadu vēlāk Eiropas Parlamenta vēlēšanās LRA ieguva 4,98% balsu, pie mandātu dalīšanas netiekot par nieka 82 balsīm. Taču LRA ir stipras pozīcijas daudzās pašvaldībās, kuras gan apdraud paredzamā novadu apvienošana, tālab partijai ļoti noderētu panākumi ārkārtas vēlēšanās Rīgā.
Vairāki aptaujātie LRA biedri izteica neizpratni par E. Smiltēna tagadējiem izteikumiem, sakot, ka vajadzētu vismaz pieklājības pēc dot iespēju A. Lembergam apspriesties ar viņiem, jo — lai gan A. Lembergs nešķietot LRA biedriem simpātisks, tomēr R. Meroni viņu acīs esot vēl nesimpātiskāks.
Plašāks apskats par filmu “Ietekmētājs” līdz ar saiti uz A. Pūpola darbu:
https://www.pietiek.com/raksti/ansis_pupols_meroni_atzistams_par_oligarhu
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
