Regulators tomēr ieslēdz zaļo gaismu jaunajiem Latvenergo tarifiem
B. Rulle16.02.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Kaspars30
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
22.02.2011. 21:48Starp citu Balamute ir izteicis vienu variantu, vajag personu pitiekami izglītotu,un ar labām organizātora spējām,varētu uzorganizēt kaut ko līdzīgu īru republikāņu armijai, ar konkrētu mērķi un devīzi! idejas sūtiet uz E-pastu [email protected] DP lai nemaisas,pavērojat,ari jums nav nekāda leiputrija!
Kaspars30
22.02.2011. 21:38Nez ko mēs varētu darīt lai mainītu regulātora lēmumu? Ir tak dažādi veidi,kā likt pārdomāt!
Jānis
18.02.2011. 10:27Jāceļ lai iepirktu no savējiem elektroenerģiju par paaugstinātajiem tarifiem. Vai ziniet ka mazo hesu turbīnas griež ne tikai ar ūdeni, bet arī ar elektrību, un šādi saražoto mēs pērkam pa dārgo.
Vai ziniet ka tad kad Latvenergo direktors Kampars sev vienlaicīgi būvēja trīs mājas, par 0,5 miljoniem katru, viņa vietā rēķinus maksāja REMUS un citas firmas, kuru pasūtījumi ir tieši saistīti ar šī kunga labvēlību. Lūk tādēļ arī ir jāceļ tarifi. Lai Jūs muļķu dziedātāju tauta apmaksātu savu "labāko" pārstāvju krāšņo dzīvi.
siltā grīda
17.02.2011. 22:13visi dodas uz www.skarbi.eu un skatās, vai kopīgiem spekiem nevar kaut ko mainīt.
gan
17.02.2011. 20:22jau tā ir Vienotības valdība,kas nosacīja elektrības sadārdzinājumu. Un atkal-vai ir vajadzīgs kāds mistisks regulātors? Ar vienu roku ceļ tarifus, ar otru taisa mākslīgas darbavietas, lai šo iekasēto naudu nelietderīgi notriektu !
Oto
16.02.2011. 18:50Mjā tas nozīmē, ka tērējot 200kWh mēnesī, pusgadu būs par zemu tarifu(sākot ar 1.aprīli) un pēc tam pa lielo tarifu? Un tas esot sociāli taisnīgi, kā vispār to varēs pavilkt, ja alga ir nemainīga.
Agriiis
16.02.2011. 14:57Seit pratā nāk cienījama deputata K.Šadurska atziņa.."pec velesanam darbalauzu vestules netiek izskatitas" ka jau gudram cilvekam Karlim taisniba..
uhu
16.02.2011. 12:56Cik daudz cilvēku ir "mājsaimniecībā"? Mēs dzīvojam kopā astoņi cilvēki. Tērējam vidēji mēnesī 500 kW. Kāpēc mūs ir jāsoda par to, ka dzīvojam tik daudz cilvēku kopā? Vai "mājsaimniecība" ar diviem cilvēkiem ir labāka?
Kā var izmērīt "mājsaimniecību"?
zina
16.02.2011. 12:49Elektrības tarifam ir jābūt vienādam visiem. Atkal būs visa veida šmaukšanās un jēgas nekādas. Kāpēc Latvijā visu jāsačakarē?
Kārlis Streips > Baibai
16.02.2011. 12:37Manā klātbūtnē (radio raidījumā) divi no trim padomes locekļiem, tātad -- Zariņš Krustpunktos un Karnītis Aktuālajā tematā -- ir teikuši, ka viņi nebalsos par tarifu noraidīšanu. Tas tā -- zināšanai.
Krauze
16.02.2011. 12:01Latvenergo nav jānodarbojas ar elektrības dalīšanu atkarībā no patēriņa, viņu interesēs nav panākt elektrības taupīšanu, viņi nav labklājības ministrija,kam jānodarbojas ar trūcīgo atbalstīšanu. LE vispār nav izdevīgi šādi mazi patērētāji.
LE ir komercuzņēmums, kuram ir izdevīgi liels patēriņš. Tā ka viņi ir monopols, tad viņu tarifiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Gribu zināt kā SPRK var apstiprināt ekonomiski nepamatotu tarifu, kad pircējam, kas pērk vairāk preces cena tiek paaugstināta nevis samazināta.
Kā LE izskaidros kāpēc Igaunijas EEsti energia saviem privātajiem pircējiem var tirgot elektrību par 7 santīmiem, un pieaugot patēriņam igaunim cena pazeminās, bet Latvijā jaunais tarifs būs 10,74 santīmipar kwh un tas ir par 50% lielāks nekā kaimiņvalstī???
emīls
16.02.2011. 11:07Normālā lauku saimniecībā kura saražo sev unvēl daļu saražotā pārdod elektroenerģijas patēriņš mēnesī ir no 400 līdz 600 kw.TĀTAD elektrība 50 līdz 60 Ls.dators ap 20 Ls.mob.sar. ap30 Ls.nodokļi ap 100,bērna skološana ,pārtika vēl ap 100 LS ,plus auto,traktora apkope,degviela un dzīve kā paradīzē.Lai dzīvo valdība ,mēs viņus uzturām,dodam lielas algas,sūtam uz Kanariju salām atpūsties,viņu bērniem dodam iespēju mācīties ārzemēs.Viņi izskolosies atbrauks,dibinās zemnieku saimniecības,mēzīs mēslus,raks grāvjus,nebaidīsies no netīra,smaga darba.Dzīve Latvijā būs kā paradīzē.Pacietīsim,pagaidīsim viss būs.
el. lietotājs
16.02.2011. 11:02Ja Hes saražotā 1KW pašizmaksa ir apt. 1 sant/kw.
Hes saražo apt 40% no patērētā.
Ja Tec saražotā 1KW pašizmaksa ir apt. 2 sant/kw.
Tec saražo apt 50% no patērētā.
Ja pārējos 10 % iepērk par 2.5 sant/kw no igauņiem un krieviem.
Izskaidrojiet, kur rodas gala cenas pieaugums par aptuveni 800-1000%.
Kārtis galdā kungi. Mēs maksājam un mums ir tiesības zināt patiesību.
alias
16.02.2011. 09:52Neiedos, jo:
1. Latvenergo peļņa ir nepieciešama valsts budžeta caurumu lāpīšanai;
2. Pie Latvenergo privatizācijas ir ieplānota "prihvatizētāju" garantētā milzu peļņa.
es
16.02.2011. 09:02gribu redzēt normālu vidēji lielu ģimeni, kas var iztikt ar 100 kw mēnesī! Mēs un mūsu draugi, kaimiņi, radi... tikai kādā vasaras mēnesī patērējam šadu daudzumu, bet pārējā laikā ap 200 un vairāk. tas nenozīmē, ka vienlaicīgi iededzam gaismu visur un ieslēdzam visus pieejamos agregātus, bet tāda ir dzīve! Uzskatu, ka tarifi, lai arī man nav skaidrs, kāpēc tieši 1200 kw noteikti par robežu, tiks apstiprināti, lai valsts var papildināt savu asi. tas arī viss
Agd
16.02.2011. 01:19Vēl tikai gribēju precizēt, ka regulatoram Latvenergo tarifi nemaz nav jāapstiprina, tas ir tiesīgs, ja Latvenergo pārkāpis metodiku, tarifus noraidīt. Ja tāds negatīvs lēmums netiek pieņemts, tad tarifi automātiski ar 1.aprīli ir spēkā.
Agd
16.02.2011. 01:15Rakstā minēta nekorekta informācija. Nevis tiem, kad tērē mazāk par 100 kWh mēnesī, tarifi paliks 8,25 sant apmērā, bet visām mājsaimniecībām pirmās 1200 kWh būs par 8,25 sant, bet nākamās kWh par 10,7 santīmiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
