Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
lok
26.10.2010. 22:19Andrejeva ir tikpat sapuvusi , kā visa mūsu valsts.
Puvekļi , kā zin;ams , ātri pazūd no zemes virsas
Arturix
26.10.2010. 12:35Rakstā viss ir pareizi. Likumā rakstīts, ka tieši tajā uzņēmumā, par kuru trīs gadu laikā viņa ir pieņēmusi lēmumu, viņa nevar būt akcionārs vai darbinieks, kam ir tiesības rīkoties ar mantu vai pieņemt lēmumu. Šajā gadījumā nav izslēgta viņas iespēja kļūt par konsultantu galvenajā uzņēmumā, vai par darbinieku meitas kompānijā.
ods
19.10.2010. 13:23No visa garā raksta nesapratu, ko tad viņa drīkst, ko nedrīkst. Ko viņa sameloja. Riņķī un riņķī , bet kodolu rakstā vai virsrakstā teikto tā arī neatradu. Kas notiek ar mūsu korespodentiem? Nav mācījušies žurnālistos?
Artūrs
19.10.2010. 12:57Nebiju gaidījis no šī resursa tik aizspriedumainu un nekompetentu raksteli. Pēc pašreizējās likmuma redakcijas es, piemēram, saprotu, ka V.A. LG nevar strādāt pat par apkopēju, kas lemj par mazgāšanas līdzekļu (tātad LG mantas) izlietojumu. Ir varbūt saprotama autora nepatika pret V.A. bet nu tik neprofesionāli, gan nevajadzētu rakstīt. Protams var jau teorētiski iedomāties, kāda konsultanta vai tamlīdzīgu amatu ko it kā varētu veikt, tomēr par kādu kaut cik nozīmīgu amatu var iet runa, kurā nav paredzētas nekādas lemšanas tiesības? Līdz ar šo, manuprāt, V.A. intervijā paustā nostāja, ka viņa nedrīkst strādāt LG ir pilnībā atbilstoša likuma garam un burtam, un apvainot cilvēku melošanā vai nekompetencē, lai cik arī būtu liela nepatika pret viņu, uz šāda nekompetenta likuma izvērtējuma pamata nešķiet īpaši normāli.
Haris
18.10.2010. 15:31Raksts ir galīgi garām un autors jāsūta bezdarbniekos vai uz apmācībām. Tādu nekompetenci šajā lapā nedrīkst pieļaut!
Kūmiņš
18.10.2010. 12:16ir ātrs, arī precīzs. Intervija tikko parādījusies DB, un jau šāds vērīgs vērtējums.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
