Reiderisma priekšlikumi: kāpēc ZZS steidzami vēlas grozījumus likumā par arestētajām kapitāldaļām
Pietiek lasītājs30.10.2024.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Negribas gari rakstīt, tāpēc uzreiz vērsim pie ragiem: ļoti vienkārši, ZZS kontrolētais Possessor turpmāk varēs iecelt pārvaldnieku tiem aktīviem, kurus savulaik arestēja Aivaram Lembergam un kurus vēlāk glabāšanā nodeva Rūdolfam Meroni. Meroni sanāca šmuce, bet daudzmiljonu uzņēmumi joprojām pastāv, un ar tiem neveiksmīgi cenšas tikt galā Valsts nodrošinājuma aģentūra.
Lai situāciju glābtu, Possessor iecels savu pārvaldnieku šai mantai un varēs nobēdzināt vēl atlikušos aktīvus. Protams, Lembergu ģimenes interesēs, kas ģimenei lieti noderēs, jo pēc Lemberga kasācijas sūdzības izskatīšanas nekas pārāk daudz jau pāri nebūs palicis.
Un vēl viens ieguvums: Possessor iegūs bagātīgas (tiešā vārda nozīmē) iespējas pārvaldīt jebkuru uzņēmumu Latvijā, kura kapitāldaļām ir vai vēl tikai tiks uzlikts arests. Grūti iedomāties, kā varētu vieglāk īstenot reiderismu, kā ar šiem grozījumiem.
Atgādināšu, par ko ir grozījumi
Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi, kurus ļoti lielā steidzamībā skata Saeima, paredz, ka procesa virzītājs (izmeklētājs vai prokurors) var uzlikt arestu uzņēmumam un tūlīt pat to nodot ZZS pakļautībā esošajam publisko aktīvu pārvaldītājam Possessor pārvaldniekam. (nosaukums gan Possessor būs jāmaina, jo tagad tiks pārvaldīti arī privātie aktīvi). Ja arests jau ir uzlikts, tad ienāk pārvaldnieks un sāk šiverēt.
Faktiski tas nozīmē legāli atsavināt uzņēmumu, lai gan kriminālprocess, kurā kapitāldaļas ir arestētas, vēl nav izgājis visas tiesu instances un var sanākt tā, ka tiesā uzvar šo kapitāldaļu īpašnieks.
Piedāvātajos grozījumos arī rakstīts: pārvaldnieks ’’iestājas’’ īpašnieka vietā, un tas nozīmē, ka visas no kapitāla daļu vai akciju piederības izrietošās tiesības iegūst pārvaldnieks. Pārvaldnieks var tikt nozīmēts pārvaldīt uzņēmumu, kura darbības joma var būt jebkāda, sākot no banku pakalpojumiem un beidzot ar ārstniecību, celtniecību vai tirdzniecību, - tā saka bijušais Uzņēmumu reģistra vadītājs Ringolds Balodis, kurš savā dzīvē ir redzējis ļoti daudz brīnumu, dažādiem personāžiem cenšoties reģistrēt to, kas viņiem nemaz nepieder.
Neticat par ZZS, paskaidrošu
Pirmkārt, Possessor atrodas Ekonomikas ministrijas paspārnē, kuru vada ZZS ministrs Viktors Valainis. Arī viņš stingri iestājas par steidzamību šim likumprojektam. Ļoti, ļoti stingri, to zina arī ministrijas un Possessor darbinieki.
Otrkārt, pavisam “nejauši” šī gada augustā par Possessor valdes locekli tika apstiprināta ilggadīgā ZZS pārstāve Inese Āboliņa, kura partijā darbojas jau kopš 2016.gada. Tolaik Aivaram pie ZZS galda vēl bija stingra teikšana, kas joprojām nav pazudusi. Galds gan nomainīts uz mūsdienīgākām komunikācijas tehnoloģijām, caur kurām sniegt konsultācijas un ieteikumus.
Treškārt, Ventspils virziena intereses sievastēva uzdevumā turpina bīdīt Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš - PR aģentūras Mežgaile, Māliņa un Austriņš līdzīpašnieks. Pietiek jau rakstīja, ka Austriņš pirms neilga laika nekautrīgi apmeklēja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa biroju, kurā it kā esot apspriedies par Rīgas domes vēlēšanām. Tagad mēs zinām, par ko tad īsti saruna bija, protams, nedaudz arī par Mazepinu, bet te tāpat gards kumoss.
Lūk, tik vienkārši tas patiesībā ir. Un, ja kāds jums saka, ka tas viss tiek darīts Moneyval dēļ, tās ir pilnīgas blēņas. Moneyval vērtē simtiem paveikto darbu, dokumentu un izpildes tabulu. Šis punkts, ko kāds cenšas imitējot risināt, ir viens no neskaitāmiem uzdevumiem. Turklāt Latvijai jau sen nedraud nekāds pelēkais saraksts. Gluži pretēji, esam pirmrindnieki un izcilnieki, jo Latvijai nekas nav svarīgāks kā Moneyval, to jau visi ir sapratuši. Uz Moneyval rekomendāciju pamata varētu arī valsts budžetu izstrādāt, ja viņi to prasītu, tas ir skaidrs.
Pietiek :: Mazepins mēģina slepeni kontrolēt savus uzņēmumus
https://www.possessor.gov.lv/jaunumi/pstrongpar-possessor-valdes-locekli-iecelta
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
