Iesaki rakstu: 
Reiderisms ir neētiska un reizēm arī pretlikumīga uzņēmuma pārņemšana. Visiekārojamākie parasti ir tādi uzņēmumi, kam pieder kas vērtīgs, piemēram, zeme, ēkas, kontos stāv nauda. Diskusijas publiskajā telpā parādījās pēc atgadījumiem ar uzņēmumiem Sāga, Latvijas Projektēšanas savienība un DK Daugava. Visos gadījumos uzņēmumu īpašnieki publiskajā telpā izteica versiju par reideru darbību.
Līdzīgus stāstus esmu dzirdējis par privātpersonām, kas ņēmušas aizņēmumu bankās, - kad banka apzināti rada apstākļus, lai piespiestu kredīta ņēmēju priekšlaicīgi atmaksāt aizdevumu.
Piemēram, Aleksejs 2006. gadā ieķīlāja bankā divus īpašumus un bez problēmām maksāja ikmēneša maksājumus, ik mēnesi iemaksājot kontā konstantu naudas summu abu kredītu dzēšanai. Trīs gadus bankas kontā iemaksātā nauda tika novirzīta abu kredītu dzēšanai, līdz kādu dienu banka izdomāja, ka kontā iemaksātās naudas novirzīšanai kredīta dzēšanai ir vajadzīgs speciāls rīkojums, par to nepaziņojot Aleksejam. Interesanti, ka nauda tika novirzīta viena kredīta dzēšanai, bet otra kredīta dzēšanai iemaksātā nauda uzkrājās kontā.
Trīs mēnešus banka noskatījās, kā kontā uzkrājas nauda, un tad nosūtīja Aleksejam vēstuli, ka līgums ir lauzts, un pieprasīja nekavējoties atmaksāt visu kredīta summu.
Aleksejs aizgāja uz banku, lai noskaidrotu kas noticis ar viņa iemaksāto naudu, un viņam laipni tika paskaidrots, ka ir nomainījies kredītu apkalpojošais menedžeris un tāpēc ir radusies tāda situācija, ka kontā iemaksātā nauda nav novirzīta dzīvokļa kredīta dzēšanai.
Aleksejs cerēja, ka ar to situācija ir atrisinājusies, tomēr banka savu „kļūdu” labot nevēlējās un pieprasīja, lai Aleksejs uz 20 gadiem ņemto kredītu atmaksā divu gadu laikā. Bankas rīcībā jau bija tiesas lēmums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, un Alekseja īpašums (dzīvoklis Rīgas centrā) tika pārdots izsolē par 25% no sākotnējās vērtības.
Līdzīgā situācijā bija nokļuvusi arī Silvija, kurai paveicās savlaicīgi atklāt un novērst bankas ļaunprātību. Arī Silvija bez problēmām maksāja kredītu par dzīvokli Rīgas centrā un pēc pāris gadus godprātīgi veiktiem maksājumiem pamanīja, ka kontā iemaksātā nauda paliek kontā un netiek novirzīta kredīta dzēšanai.
Silvija savu dzīvokli bija ieķīlājusi citā bankā, bet īpašuma pārņemšanas scenārijs bija līdzīgs. Šādu piemēru ir daudz, kas liek domāt, ka bankas patiesībā deva aizdevumus tikai spekulācijai ar nekustamajiem īpašumiem ar mērķi uzpūst nekustamo īpašumu cenas.
Es noteikti neesmu vienīgais, kas ir pamanījis banku īstenotās īpašumu atņemšanas shēmas, bet man nav īsti skaidrs ar ko nodarbojas banku uzraugi, kas šīs darbības nav pamanījuši un novērsuši.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
