Reinbahs atkal ķēries pie vecajām metodēm – vai Rīgas domē gaidāma kārtējā KNAB vizīte?
Jānis Oškalns, aktīvs Rīgas dzīves vērotājs25.07.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms četriem mēnešiem Rīgas dome bija spiesta atjaunot amatā savulaik atlaisto Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu. Neviens par to, protams, nepriecājās, jo nav jau aizmirsta KNAB pastiprinātā interese par šo personu, KNAB veiktā aizturēšana, aizdomas par kukuļošanu un tā tālāk un tā joprojām, un pa vidu vēl savas arodbiedrības LABA interešu lobēšana, lai pie naudiņas tiktu arodbiedrības sporta klubs Mežaparks.
Bet ko tu padarīsi. Tiesa tā lēma, un viņš atkal sēž savā kabinetā un šeptējas. Darba noteikti Satiksmes departamenta direktoram nevarētu trūkt, paskatoties uz Rīgas ielu stāvokli, korupcijas orkānu pārņemto Rīgas satiksmi un citām nebūšanām.
Nu jau pagājuši četri mēneši kopš atgriešanās siltajā krēslā, taču reāli taustāma paveiktā darba joprojām nav. Un nav jau arī nekāds brīnums. Vai tad nu kādreizējais šeptmanis tagad būtu mainījies, kad lielā dūšā uzvarējis Rīgas domi visās instancēs un atgriezies kārotajā amatā.
Reinbahs nekautrējas izmantot tās priekšrocības, ko dod atrašanās šajā amatā. Ne jau brauc trolejbusā bez maksas. Nebūt nē. Viņš kā nu jau atkal svarīgs vīrs saposies vizītēs uz dažādām pašvaldības un valsts kapitālsabiedrībām. Un ne jau, lai stāstītu par savām lieliskajām iecerēm, Satiksmes departamentu vadot, bet gan, lai diedelētu naudu savai arodbiedrībai.
Tā nu sanācis, ka, žurnālista Māra Zandera vārdiem runājot, esmu nosapņojis, ka Reinbahs pēdējo mēnešu laikā paviesojies gan Rīgas namu pārvaldniekā, gan Latvijas gaisa satiksmē, un abos vizītes mērķis bijis viens – izsist naudu savai arodbiedrībai.
Ja tā nav dienesta stāvokļa ļaunprātīga un savtīga izmantošana, tad esmu gatavs apēst savu cepuri. Izskatās, ka KNAB atkal jāaun kājas un jādodas vizītē uz Rīgas domes Satiksmes departamentu un atkal varbūt jāizrāda savas viesmīlīgās aizturēšanas telpas misteram Reinbaham.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
