Reiniks neiztur - viņa brauciens uz veļas mazgātavu ar veļas saini tomēr esot valsts noslēpums
L. Lapsa06.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņēmis Pietiek pārstāvja precizējošos jautājumus par to, kādus tieši pienākumus Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks veicis, ar dienesta auto un dienesta šoferi ierodoties veļas mazgātavā, līdzi ņemot netīrās veļas sainīti, šīs valsts drošības iestādes vadītājs tomēr nav izturējis un savā oficiālajā atbildē norādījis- šis brauciens uz veļas mazgātavu tomēr varētu būt bijis slepenas operācijas sastāvdaļa un tāpēc esot valsts noslēpums.
Kā jau ziņots, Pietiek pārstāvis pie veļas mazgātavas Irve Rīgā, Satekles ielā maija beigās fiksēja Drošības policijai piederošu automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO-5632, kuras pasažieris - Drošības policijas priekšnieks Reiniks bija devies nodot netīro veļu.
Pamanot, ka automašīna tiek fotografēta, veļas nodevējs pieņēma operatīvu lēmumu pie tās neatgriezties un, pametot uz veļas mazgātavas letes atnesto netīro veļu ar visām kvītīm, teciņiem vien metās prom no notikuma vietas. Rezultātā valsts drošības iestādei piederošā automašīna ar vadītāju palika stāvvietā, bet policijas ģenerālis pēc dažām sekundēm pazuda ap veļas mazgātavas ēkas stūri.
Sākotnēji Reiniks uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo atgadījumu pēc ilgākām pārdomām nosūtīja oficiālu atbildi, apgalvojot, ka viņš, "apstājoties pie veļas mazgātavas", nekādā gadījumā "neesot pārkāpis savas pilnvaras" un arī citos gadījumos Drošības policijas transportlīdzekļus izmantojot "tikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un dienesta vajadzībām".
Pēcāk Drošības policijas priekšnieks atrada pamatojumu, kas viņam ļaujot izmantot dienesta auto savām personiskajām vajadzībām. "Ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 pantu, (..) apstājoties pie veļas mazgātavas, neesmu pārkāpis savas pilnvaras," teikts viņa parakstītajā oficiālajā skaidrojumā.
Reinika piesauktais likuma pants nosaka, ka "par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:
1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;
2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;
3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;
4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi."
Ņemot vērā Reinika atsauci uz tieši šo likuma pantu un vairāku lasītāju ieteikumus, Pietiek uzdeva Drošības policijas priekšniekam vairākus precizējošus jautājumus par to, kura tieši panta daļa attiecas uz viņa veļas mazgātavas apmeklējumu, izmantojot dienesta auto un dienesta šoferi.
Saņemot šos jautājumus, Reinikam nu beidzot ir nācies izmantot aizbildinājumu ar valsts noslēpumu, kas Latvijā pēdējos gados tiek izmantots aizvien biežāk, - no Drošības policijas priekšnieka jaunākās atbildes izriet, ka nekādus sīkākus skaidrojumus viņš nesniegšot, jo runa varot būt par valsts noslēpumu.
"Informācija, kādus pienākumus Drošības policijas priekšnieks veic katrā konkrētā brīdī, nav uzskatāma par vispārpieejamu informāciju," - šāds līdz ar to ir Reinika jaunākais skaidrojums par veļas mazgātavas apmeklējumu, izmantojot dienesta auto un dienesta šoferi.
"Papildus informēju, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 11.pantu DP ir valsts drošības iestāde, kas veic Valsts drošības iestāžu likumā noteikto uzdevumu valsts drošības jomā izpildi," jaunatklāto veļas mazgātavas apmeklējuma slepenību pamato Reiniks, atsaucoties uz " DP darbības specifiku, kas izriet no Valsts drošības iestāžu likumā noteiktajiem uzdevumiem valsts drošības jomā".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
