Reiniks neiztur - viņa brauciens uz veļas mazgātavu ar veļas saini tomēr esot valsts noslēpums
L. Lapsa06.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņēmis Pietiek pārstāvja precizējošos jautājumus par to, kādus tieši pienākumus Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks veicis, ar dienesta auto un dienesta šoferi ierodoties veļas mazgātavā, līdzi ņemot netīrās veļas sainīti, šīs valsts drošības iestādes vadītājs tomēr nav izturējis un savā oficiālajā atbildē norādījis- šis brauciens uz veļas mazgātavu tomēr varētu būt bijis slepenas operācijas sastāvdaļa un tāpēc esot valsts noslēpums.
Kā jau ziņots, Pietiek pārstāvis pie veļas mazgātavas Irve Rīgā, Satekles ielā maija beigās fiksēja Drošības policijai piederošu automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO-5632, kuras pasažieris - Drošības policijas priekšnieks Reiniks bija devies nodot netīro veļu.
Pamanot, ka automašīna tiek fotografēta, veļas nodevējs pieņēma operatīvu lēmumu pie tās neatgriezties un, pametot uz veļas mazgātavas letes atnesto netīro veļu ar visām kvītīm, teciņiem vien metās prom no notikuma vietas. Rezultātā valsts drošības iestādei piederošā automašīna ar vadītāju palika stāvvietā, bet policijas ģenerālis pēc dažām sekundēm pazuda ap veļas mazgātavas ēkas stūri.
Sākotnēji Reiniks uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo atgadījumu pēc ilgākām pārdomām nosūtīja oficiālu atbildi, apgalvojot, ka viņš, "apstājoties pie veļas mazgātavas", nekādā gadījumā "neesot pārkāpis savas pilnvaras" un arī citos gadījumos Drošības policijas transportlīdzekļus izmantojot "tikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un dienesta vajadzībām".
Pēcāk Drošības policijas priekšnieks atrada pamatojumu, kas viņam ļaujot izmantot dienesta auto savām personiskajām vajadzībām. "Ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 pantu, (..) apstājoties pie veļas mazgātavas, neesmu pārkāpis savas pilnvaras," teikts viņa parakstītajā oficiālajā skaidrojumā.
Reinika piesauktais likuma pants nosaka, ka "par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:
1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;
2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;
3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;
4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi."
Ņemot vērā Reinika atsauci uz tieši šo likuma pantu un vairāku lasītāju ieteikumus, Pietiek uzdeva Drošības policijas priekšniekam vairākus precizējošus jautājumus par to, kura tieši panta daļa attiecas uz viņa veļas mazgātavas apmeklējumu, izmantojot dienesta auto un dienesta šoferi.
Saņemot šos jautājumus, Reinikam nu beidzot ir nācies izmantot aizbildinājumu ar valsts noslēpumu, kas Latvijā pēdējos gados tiek izmantots aizvien biežāk, - no Drošības policijas priekšnieka jaunākās atbildes izriet, ka nekādus sīkākus skaidrojumus viņš nesniegšot, jo runa varot būt par valsts noslēpumu.
"Informācija, kādus pienākumus Drošības policijas priekšnieks veic katrā konkrētā brīdī, nav uzskatāma par vispārpieejamu informāciju," - šāds līdz ar to ir Reinika jaunākais skaidrojums par veļas mazgātavas apmeklējumu, izmantojot dienesta auto un dienesta šoferi.
"Papildus informēju, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 11.pantu DP ir valsts drošības iestāde, kas veic Valsts drošības iestāžu likumā noteikto uzdevumu valsts drošības jomā izpildi," jaunatklāto veļas mazgātavas apmeklējuma slepenību pamato Reiniks, atsaucoties uz " DP darbības specifiku, kas izriet no Valsts drošības iestāžu likumā noteiktajiem uzdevumiem valsts drošības jomā".
Seko mums 
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
Diskusijās par ekonomiku Latvijā bieži tiek apspriests jautājums – kādēļ Latvija ir nabadzīgākā no trim Baltijas valstīm un vai tā varētu/vai tai ir reāli pakāpties uz otro vai pat pirmo vietu?
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
