Reiniks neiztur - viņa brauciens uz veļas mazgātavu ar veļas saini tomēr esot valsts noslēpums
L. Lapsa06.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņēmis Pietiek pārstāvja precizējošos jautājumus par to, kādus tieši pienākumus Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks veicis, ar dienesta auto un dienesta šoferi ierodoties veļas mazgātavā, līdzi ņemot netīrās veļas sainīti, šīs valsts drošības iestādes vadītājs tomēr nav izturējis un savā oficiālajā atbildē norādījis- šis brauciens uz veļas mazgātavu tomēr varētu būt bijis slepenas operācijas sastāvdaļa un tāpēc esot valsts noslēpums.
Kā jau ziņots, Pietiek pārstāvis pie veļas mazgātavas Irve Rīgā, Satekles ielā maija beigās fiksēja Drošības policijai piederošu automašīnu Audi ar valsts reģistrācijas numuru HO-5632, kuras pasažieris - Drošības policijas priekšnieks Reiniks bija devies nodot netīro veļu.
Pamanot, ka automašīna tiek fotografēta, veļas nodevējs pieņēma operatīvu lēmumu pie tās neatgriezties un, pametot uz veļas mazgātavas letes atnesto netīro veļu ar visām kvītīm, teciņiem vien metās prom no notikuma vietas. Rezultātā valsts drošības iestādei piederošā automašīna ar vadītāju palika stāvvietā, bet policijas ģenerālis pēc dažām sekundēm pazuda ap veļas mazgātavas ēkas stūri.
Sākotnēji Reiniks uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar šo atgadījumu pēc ilgākām pārdomām nosūtīja oficiālu atbildi, apgalvojot, ka viņš, "apstājoties pie veļas mazgātavas", nekādā gadījumā "neesot pārkāpis savas pilnvaras" un arī citos gadījumos Drošības policijas transportlīdzekļus izmantojot "tikai saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un dienesta vajadzībām".
Pēcāk Drošības policijas priekšnieks atrada pamatojumu, kas viņam ļaujot izmantot dienesta auto savām personiskajām vajadzībām. "Ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 pantu, (..) apstājoties pie veļas mazgātavas, neesmu pārkāpis savas pilnvaras," teikts viņa parakstītajā oficiālajā skaidrojumā.
Reinika piesauktais likuma pants nosaka, ka "par autotransporta izmantošanu darba vajadzībām uzskatāma arī tā lietošana šādos gadījumos:
1) attiecīgās amatpersonas vai darbinieka darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamību nodrošināt viņam iespēju jebkurā brīdī atgriezties pie darba pienākumu pildīšanas vai darba pienākumu pildīšanu nepieciešams nodrošināt īpašas steidzamības kārtībā, arī tādēļ, lai novērstu ārkārtas situācijas un to sekas, apdraudējumu sabiedrības veselībai vai drošībai;
2) amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu specifika paredz to pildīšanu tādā teritorijā, kuru objektīvu iemeslu dēļ nevar sasniegt ar sabiedrisko transportu vai bez autotransporta izmantošanas;
3) tiek sargāta valsts amatpersonu drošība;
4) amatpersona vai darbinieks tiek nogādāts no darba vietas uz dzīvesvietu vai no dzīvesvietas uz darba vietu, ja objektīvu iemeslu dēļ sabiedriskā transporta pakalpojumus nav iespējams izmantot vai arī tā izmantošana apgrūtina darba pienākumu efektīvu izpildi."
Ņemot vērā Reinika atsauci uz tieši šo likuma pantu un vairāku lasītāju ieteikumus, Pietiek uzdeva Drošības policijas priekšniekam vairākus precizējošus jautājumus par to, kura tieši panta daļa attiecas uz viņa veļas mazgātavas apmeklējumu, izmantojot dienesta auto un dienesta šoferi.
Saņemot šos jautājumus, Reinikam nu beidzot ir nācies izmantot aizbildinājumu ar valsts noslēpumu, kas Latvijā pēdējos gados tiek izmantots aizvien biežāk, - no Drošības policijas priekšnieka jaunākās atbildes izriet, ka nekādus sīkākus skaidrojumus viņš nesniegšot, jo runa varot būt par valsts noslēpumu.
"Informācija, kādus pienākumus Drošības policijas priekšnieks veic katrā konkrētā brīdī, nav uzskatāma par vispārpieejamu informāciju," - šāds līdz ar to ir Reinika jaunākais skaidrojums par veļas mazgātavas apmeklējumu, izmantojot dienesta auto un dienesta šoferi.
"Papildus informēju, ka saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likuma 11.pantu DP ir valsts drošības iestāde, kas veic Valsts drošības iestāžu likumā noteikto uzdevumu valsts drošības jomā izpildi," jaunatklāto veļas mazgātavas apmeklējuma slepenību pamato Reiniks, atsaucoties uz " DP darbības specifiku, kas izriet no Valsts drošības iestāžu likumā noteiktajiem uzdevumiem valsts drošības jomā".
Seko mums 
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
