Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par nepārdomātiem un kaitīgiem kultūras un grāmatniecības nozarēm.

Mēs atbalstām to, ka katram cilvēkam ir jābūt adekvātu sociālo iemaksu veicējam. Grāmatu izdošanas nozarē tā tas notiek jau šobrīd. Asociācijas rīcībā esošie dati parāda, ka 80% no autoratlīdzības saņēmējiem izdevējdarbības nozarē ir darba attiecībās kādā uzņēmumā un no algas maksā visus Latvijas Republikā paredzētos nodokļus.

Diemžēl tas liecina, ka Latvijā grāmatniecībā lielākā daļa iesaistīto - rakstnieki, tulkotāji, mākslinieki un tml. - autoratlīdzību saņem par savu radošo darbību, ko viņi veic papildus pamatdarbam nakts stundās un brīvdienās.

Atsevišķu politiķu un ierēdņu izplatītais mīts par autoriem, kas nevēloties maksāt nodokļus, var tikt uzskatīts par kaitniecību pret nozari, mēģinot sašķelt sabiedrību, tās daļu mēģinot noskaņot pret kultūras darbiniekiem.

Apzinot autoratlīdzību saņēmējus nozarē, jāsecina, ka uz grāmatu izdošanu Finanšu ministrijas piedāvātie grozījumi var atstāt graujošu iespaidu. Mūsu dati liecina, ka autortiesību saņēmēji vai nu nevēlas, vai nemaz nevar veidot mikrouzņēmumus vai kļūt par pašnodarbinātām personām.

Tas nozīmē, ka izdevējdarbības projektu autoratlīdzību pozīcija sadārdzināsies aptuveni par 47%. Šīs izmaksas ļoti sāpīgi jutīs iedzīvotāji, jo būtiski palielināsies grāmatu cena un tās kļūs pircējiem mazāk pieejamas, kas tālāk izraisīs izdoto grāmatu skaita un piedāvājuma daudzveidības strauju kritumu un atstās ietekmi uz visu grāmatu izplatības ķēdi.

Tāpat izdevniecībām samazināsies iespēja nodarbināt profesionālus algotos darbiniekus. Izmaksu nepalielināšana savukārt nozīmētu, ka atbilstoši nodokļu palielinājumam ir jāsamazina izmaksājamo jau tā ne pārāk lielo autoratlīdzību apmērs, kas ilgtermiņā nozīmē, ka nozare zaudēs speciālistus, kuriem zemās samaksas dēļ vairs nebūs izdevīgi paralēli savam pamatdarbam veikt arī autordarbus izdevniecībās. Abu scenāriju gadījumā ierēdņu iecerētais nodokļu efekts netiks sasniegts.

Ir acīmredzami, ka bez jau norādītajām smagajām ekonomiskajām sekām neapdomīgas izmaiņas autoratlīdzību aplikšanā ar nodokļiem iedragās kvalitatīva satura pieejamību latviešu valodā, kas tik skaitliski mazai nācijai kā mūsējā ir viens no izdzīvošanas priekšnoteikumiem.

Mēs aicinām pievērst uzmanību un izvērtēt Valsts ieņēmumu dienesta publiskotos datus par 39 006 autoratlīdzības saņēmējiem 2019.gadā, kas diemžēl uzrāda, ka daudz lielākos apjomos nekā kultūras un grāmatizdošanas nozarē autoratlīdzības tiek maksātas jomās, kam nav sakara ar Autortiesību likumam atbilstošu autortiesību objektu izmantošanu.

Šie dati parāda, ka esošās budžeta problēmas ir, iespējams, saistāmas ar likumu nekvalitatīvu piemērošanu un nav nepieciešams sodīt kultūras nozari, kura ilgstoši spiesta darboties ļoti sarežģītā izdzīvošanas režīmā.

Tāpat vēršam uzmanību, ka jau vairāk nekā 10 gadus izdevēji mēģina konstruktīvās un ar aprēķiniem pamatotās sarunās panākt 5% PVN likmi visām grāmatām, kas dotu nozarei iespēju attīstīties. Mēs atgādinām, ka valsts budžetu veido Latvijas uzņēmēju, arī izdevēju, maksātie nodokļi.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas aprēķini pierāda, ka piedāvātā 5% PVN likme nozīmētu attīstību un apgrozījuma pieaugumu nozarē, kas radīs samaksāto nodokļu kopējā apjoma pieaugumu, tā kompensējot valsts budžetā īstermiņā radīto samazinājumu 400 000 EUR apmērā.

Stiprinot grāmatniecības nozares pozīcijas, valsts iegūtu spēcīgu sadarbības partneri. Šobrīd kultūras nozares uzņēmējiem ir jācīnās par izdzīvošanu.

Novērtē šo rakstu:

21
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...