Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1819 eiro un 13 centu – šādu summu no Latvijas nodokļu maksātāju kabatas izmaksās labklājības ministra Jāņa Reira došanās uz Riodežaneiro, lai tur Paralimpiskajās spēlēs sniegtu Latvijas sportistiem - tiem pašiem, kuru vienotu tērpu apmaksai Latvijas valstij neatradās finansējuma - un delegācijai kopumā tik ļoti nepieciešamo valsts pārstāvja palīdzību.

„Labklājības ministrs uz Riodežaneiro dosies, atsaucoties Latvijas Paralimpiskās komitejas uzaicinājumam atbalstīt Latvijas delegāciju svētku atklāšanā un mūsu sportistu startus,” – šādu informāciju sniedz Labklājības ministrija, izvairoties no skaidras atbildes uz Pietiek jautājumu – kāds ir pamatojums un nepieciešamība šādam braucienam.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas skaidrojumu Latvijas valsts vēl ietaupīšot, jo „Riodežaneiro ministrs uzturēsies divas dienas, šīs izmaksas sedz organizatori”. Tikai aviobiļetes ekonomiskajā klasē par 1819 eiro tiekot apmaksātas no Labklājības ministrijas komandējumu budžeta, savukārt dienas naudu, apdrošināšanu utml. ministrija vienkārši nepiemin.

Šā gada maijā Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte NRA ar nožēlu atzina, ka mūsu paraolimpieši, tostarp vairākkārtējs paraolimpiskais čempions Aigars Apinis un paraolimpiskās ratiņpaukošanas pasaules ranga līdere Poļina Rožkova, uz Riodežaneiro dosies bez Latviju simbolizējošiem un vienotiem komandas tērpiem, jo tādi nav bijuši nedz pasūtīti, nedz pašūti. Tikai pēcāk, pateicoties privātai iniciatīvai, tērpi tika nodrošināti.

Šis Vienotības pārstāvja Reira „paralimpiskais tūrisms” vēl ir salīdzinoši lēts, salīdzinot ar citiem spilgtiem aizvadīto gadu „polittūrisma” gadījumiem. Tā, piemēram, pērn ārlietu ministra Edgara Rinkēviča un vairāku citu Ārlietu ministrijas darbinieku vizīte uz trim Latvijas pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai ne visai būtiskām valstīm - Austrāliju, Jaunzēlandi un Fidži – izmaksāja vairāk nekā 82 tūkstošus eiro.

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvei, kultūras ministrei Žanetai Jaunzemei-Grendei tikai lidmašīnas biļetes uz Austrāliju un atpakaļ vien 2012. gada nogalē izmaksāja vairāk nekā 3000 eiro, kam klāt vēl bija jāpieskaita īpatni izvēlētu viesnīcu izmaksas.

Taču kopumā „politiskais tūrisms” Latvijas politiķu vidū ir iecienīts jau kopš deviņdesmitajiem gadiem – par to atgādina šis nelielais fragments no grāmatas Mūsu vēsture: 1985 – 2005:

„Ap 1995. gadu termins „politiskais tūrisms” jau bija vispārzināms, un tāpat bija zināmi arī galvenie Saeimas „polittūristi”, kuru tops gan laiku pa laikam mainījās. Tā 1995. gada sākumā uzskaitīti pirmrindnieki bija A. Krastiņš (iztērēti vairāk nekā 13 tūkstoši dolāru), A. Gorbunovs (11 tūkstoši), Māris Budovskis un Juris Sinka (attiecīgi 8 un 6 tūkstoši). 1996. gadā centīgāko Saeimas ceļotāju saraksts jau bija nedaudz cits: priekšgalā ar 12 komandējumiem bija Ivars Ķezbers, ar 11 braucieniem sekoja A. Endziņš un A. Panteļējevs, bet ar desmit – J. Sinka, Edvīns Inkēns un Imants Daudišs. Savukārt saraksts „pa partijām” izskatījās tā: 12 Latvijas ceļa frakcijas deputāti devušies 74 komandējumos, 15 Saimnieka deputāti – 51, 11 Tēvzemei un Brīvībai deputāti – 44, 7 Tautas kustības Latvijai deputāti – 20 komandējumos. Iemīļotāko valstu vidū līderes savukārt bija Francija un Lielbritānija, bet kopumā 1996. gadā no 100 Saeimas deputātiem 280 ārzemju braucienos (t.i. komandējumos) bija pabijuši 77.

Tiesa, jau deviņdesmito gadu vidū skanēja arī publiskas apņemšanās „politisko tūrismu” ierobežot un taupīt, taupīt, taupīt valsts līdzekļus. Tā, piemēram, 1996. gada sākumā A. Šķēles preses sekretārs gan paziņoja, ka valdība dzīvošot taupīgāk un esot plānots komandējumos doties iespējami mazāk. Savukārt gadu vēlāk Saeimas vadība deklarēja, ka esot plānots ierobežot parlamenta deputātu komandējumu apjomu, samazinot 27 parlamentāro sadarbības grupu braucienus, stingrāk pieprasot atskaites par komandējumiem un padarot tās detalizētākas. Tikmēr realitātē... realitātē braucieni kļuva tikai dārgāki, apmeklējamās zemes – eksotiskākas, bet komandējumu iemesli – aizvien nepārliecinošāki.

Par vishrestomātiskāko piemēru parūpējās Zemnieku savienības pārstāvis Aivars Berķis, kurš 1995. gada pavasarī kopā ar J. Sinku Kanāriju salās pabija Rietumeiropas savienības asamblejas rīkotā kolokvijā par kosmosa iekarošanas tēmu: tā vietā, lai vismaz vēlāk izteiktu nožēlu par ne visai lietderīgi iztērēto valsts naudu, deputāts medijiem aizgūtnēm stāstīja par krāšņajiem dabas skatiem, kas bijuši redzami no lidmašīnas, un vēl iesaistījās diskusijā ar šādu laika pavadīšanu kritizējušo Dienas biznesa galveno redaktoru Juri Paideru – tas, lūk, lai labāk domājot par savas avīzes vadīšanu.

Taču „politiskā tūrisma” piemēru pietika arī bez A. Berķa. Tajā pašā 1995. gadā Valsts prezidenta padomnieks Dainis Turlais ar ģimeni par valsts naudu – 3303 latiem – aizbrauca uz Londonu un atpakaļ. Jau gadu vēlāk Iekšlietu ministrijas Policijas departamenta priekšnieks Aldis Lieljuksis un vēl piecas ministrijas amatpersonas par aptuveni 9000 latu apmeklēja Jaunzēlandi. Tajā pašā 1996. gadā tobrīdējā iekšlietu ministra D. Turlā braucienu uz Atlantas olimpiādi apmaksāja Latvijas Volejbola federācija, kā valdības pārstāvji paskatīties uz lielo sporta notikumu brauca premjera biedrs Z. Čevers un izglītības un zinātnes ministrs M. Grīnblats, par Valsts prezidenta kancelejas naudu – G. Ulmanis („Veselas ministru čupas brauc uz olimpiādi, lai tur pagrozītos,” tobrīd komentēja deputāts Juris Vidiņš).

Nekas būtisks nemainījās arī nākamajos gados. Finanšu ministrs Ivars Godmanis 1999. gadā devās uz Čīli un Venecuēlu un, lai gan sākumā medijiem bija solījis pats apmaksāt brauciena izdevumus, pēcāk izdomāja, ka tā nu nebūs vis – un rezultātā Finanšu ministrija par 1866 latiem dabūja apmaksāt ministra aviobiļetes, savukārt sabiedrība tā arī neuzzināja, ko tad īsti ministrs eksotiskajās zemēs darījis Latvijas labā (oficiālais skaidrojums bija – „šis jautājums šobrīd nav tik aktuāls, lai par to sniegtu sīku informāciju”). Gadu vēlāk deputātiem Rihardam Pīkam, Ingrīdai Ūdrei, Jurim Dobelim, Rišardam Labanovskim un Aleksandram Bartaševičam nācās paciest mediju kritiku, apcerot, kā tautas kalpi kopā ar dzīvesbiedriem tālajā Indonēzijas galvaspilsētā Džakartā par vairāk nekā 10 tūkstošiem latu valsts naudas apgūst cīņu pret militāriem apvērsumiem. Vēl pēc gada atklājās, ka Rīgas domes priekšsēdētājs G. Bojārs pats sevi nosūtījis komandējumā uz Taizemes galvaspilsētu Bangkoku, lai tur piedalītos Pasaules kausa boulingā pasākumos.

Ar valsts naudu tautas kalpu braucienu kāres piepildīšanai gan vienalga bija par maz, tāpēc jau pašā deviņdesmito gadu sākumā deputāti, bet vēl biežāk ministri un citi izpildvaras pārstāvji sāka meklēt papildavotus komandējuma izmaksu segšanai. 1995. gadā izrādījās, ka 1992. gadā lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers no ārējās tirdzniecības apvienības LATA ārzemju braucienam saņēmis 2500 dolāru, un arī tas bija tikai sākums: Rīgas domnieki labprāt pabraukājās uz ārzemēm par uzņemošo kompāniju līdzekļiem (do­mes Sa­tik­smes un Trans­por­ta lie­tu ko­mi­te­jas priekšsēdē­tājam Guntim Pilsumam taisnojoties: „Es svē­ti bi­ju pār­lie­ci­nāts, ka, brau­cot par Sain­co Tra­fi­co lī­dzekļiem, mēs tau­pām nodokļu mak­sā­tā­ju nau­du...”), satiksmes ministrs Vilis Krištopans veselu virkni ārvalstu galvaspilsētu (Londonu, Helsinkus, Maskavu, Tallinu, Berlīni un Minsku) apmeklēja par Ventspils ostas pārvaldes līdzekļiem, bet aizsardzības ministrs Ģirts Kristovskis, kurš savulaik nebija smādējis uz ārzemēm doties pat kā dzīvesbiedres – aktrises Ilzes Rūdolfas teātra trupas dalībnieks, neko sliktu nesaskatīja kāda ārvalstu militāra uzņēmuma apmaksātā braucienā.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Blēžu un zagļu valsts

FotoRaksts „Kā zvejas privātfirmu – nodokļu “optimizētāju” - uz nodokļu maksātāju rēķina glāba Latvijas valsts ierēdniecība” ir smuks piemērs, lai saprastu, ka valsts ir saaugusi ar blēžiem, jeb, ja nu ir saaugusi, tad pareizi ir teikt – Blēžu valsts.
Lasīt visu...

21

„Anquis in herba” jeb Čūska zālē

FotoLaikā, kad visa pasaule, vairums valstu gatavojas pasargāt savus iedzīvotājus no iespējamas koronavīrusa izplatīšanās, Latvijas publiskā telpa un ļaužu prāti ir nodarbināti ar daudz svarīgākām lietām – kādas latviešu sievietes nedienām Dienvidāfrikā un Dānijā. Viņa atrodas Dānijas cietumā un gaida izdošanu uz DĀR, kur (pēc mediju sniegtās informācijas) veikusi VAIRĀKUS noziegumus, no kuriem visskaļākais ir bērna nolaupīšana, ko starptautiski apzīmē ar vārdu “kidnapping”. Jau sen citus viņas noziegumus neviens nepiemin. Ne medijos pieminēto dokumentu viltošanu, ne “citus” likumpārkāpumus. Ir palicis tikai “nu kā var māte nozagt SAVU bērnu?!
Lasīt visu...

21

9.maija svinības Maskavā kā līdzeklis Kremļa noziegumu leģitimācijai

FotoIesākumā precizēšu, ka runa šeit būs ne tik daudz par konkrētiem vēsturiskiem notikumiem, cik gan par šo notikumu izmantošanu sagrozītā veidā no Krievijas varas puses ar mērķi sasniegt savus ārpolitiskos un iekšpolitiskos mērķus tuvākajā un tālākajā nākotnē.
Lasīt visu...

21

Vairāk jautājumu nekā atbilžu...

FotoInteresanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Lasīt visu...

21

Leksiskās debilitātes praktiķi

FotoLatvijā jau labu laiku ir tradīcija noskaidrot attiecīgā gada atraktīvākos (jocīgi piesaistošos) izteikumus. Ar to nodarbojas Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa. Tā izveido speciālu žūriju. Tai uztic akceptēt aizvadītā gada leksiski neveiksmīgākos risinājumus.
Lasīt visu...

21

Kāpēc FKTK atvainojās Maijai Treijai

FotoŠī gada 3. februārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka FKTK atsauc savu 2019. gada. 29 aprīļa paziņojumu medijiem ar virsrakstu “FKTK no amata atstādina Atbilstības kontroles departamenta direktori  un izsaka nožēlu par goda un cieņas aizskārumu, kā arī iespējamo reputācijas kaitējumu, ko rīkojums ir radījis Maijai Treijai”.
Lasīt visu...

21

Ar atsevišķu tiesnešu atbalstu tiesu izpildītāji no iedzīvotājiem piedzen līdzekļus, kurus likums viņiem neliek maksāt

FotoParādījušies tiesu izpildītāji, kas atraduši jaunu, likumā neparedzētu veidu, kā no cilvēkiem, kas pabeiguši privātpersonas maksātnespējas procesu, piedzīt atlīdzību par piedziņas darbu. Neskaidru iemeslu dēļ daži tiesneši jaunatrasto paņēmienu atbalsta, atzīstot, ka tiesu izpildītāju darbs ir tikpat neaizskarams kā uzturlīdzekļi un sodi, radot bezprecedenta tendenci, kas pārkāpj iedzīvotāju tiesības.
Lasīt visu...

15

Lidostu un čemodānus es vairs neatceros, visi aicina mani par Rīgas mēru, bet es plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju

FotoPirmkārt, es uzskatu, ka esošā politiskā sistēma sevi ir izsmēlusi, tā ir bankrotējusi. Taču, lai piedalītos politiskajā procesā šobrīd, man būs nepieciešama partija. Tādēļ paziņoju, ka plānoju dibināt manis veidotu politisko partiju.
Lasīt visu...

6

Divu gadu laikā Veselības ministrija nav ieviesusi nevienu no Valsts kontroles ieteikumiem, lai ģimenes ārsti būtu pieejamāki

FotoDivu gadu laikā, kopš klajā nāca Valsts kontroles revīzijas ziņojums par ambulatorās veselības aprūpes efektivitāti, nav izdevies ieviest nevienu no ieteikumiem, lai ģimenes ārstu loma veselības aprūpē daudz vairāk atbilstu pacienta interesēm un uzlabotos šo ārstu pieejamība.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā un risināšanā

Cienījamie laikabiedri! Aicinu sekmēt Valsts prezidenta Egila Levita aktīvāku iesaisti iekšpolitisku problēmu apzināšanā...

Foto

Divi jautājumi Kristīnes Misānes izdošanas sakarā: vai tikai atbildes nebūs biedējošas ikvienam pilsonim?

Latvijā visaugstākajā līmenī pacelts jautājums par mūsu pilsones Kristīnes Misānes izdošanu no Dānijas...

Foto

Es redzēju, mīļais, tu šodien biji aizrāvies ar valstsgribu...

Nupat pieķēru sevi pie pavisam stulbas atziņas - pat iepriekšējie divi kretīni Bērziņš un Vējonis man nelikās...

Foto

Vai Ārstu biedrība kļuvusi par Veselības ministrijas suni?

Pagājušajā nedēļā Veselības ministrijā notika Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēde. Sēde bija iestudēta kā viena aktiera teātris. Režisore...

Foto

Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda

Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz...

Foto

Var noprast, ka Annai Jutai Maskavā pavadītais laiks nav pagājis pa tukšo

„Spēcīgs” vēstījums no savā laikā Maskavā, īpašā speciālā rajonā (augsta ranga kompartijas funkcionāru dzīvesvietā)...

Foto

Iesniegums Bordānam: nevajag aiztikt Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales robežas

Izlasījām, ka Varakļānu novada domei būs jānoskaidro savu iedzīvotāju viedoklis par palikšanu Vidzemē vai pievienošanos Latgalei....

Foto

“Nācijas tēvs” kā “nācijas tumsonis”

Nekas nemainās! Katra “nācijas tēva” (NT) publiskā uzstāšanās ir tumsonības apliecinājums. Izrādās, NT ir milzīgi robi izglītībā. Viņa zināšanas ir ļoti...

Foto

Skumji, ka pašreizējā bezoligarhu valdība tiek stutēta ar šī āksta un citu "kaimiņu" balsīm

Ir beidzot piepildījies Kaimiņa aktieriskais sapnis... viņš ir nokļuvis uz valsts lielākā...

Foto

Par “antisemītiskām cūkām” un poļu-čehu teritoriālo konfliktu

Savā nesenajā uzrunā Krievijas Aizsardzības ministrijas sanāksmē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies Otrā pasaules kara tēmai un, pieminēdams...

Foto

Lietuviešu uzņēmēji pret Latviju

Gribēju piemest savu pagali ažiotāžai ap VDD ēkas celtniecību bijušā velotreka vietā. Tad nu lūk, no vienas puses man izbrīnu raisa šiverīgu...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: janvāris

8.janvārī Rīgas lielākajos interneta medijos tika ievietota pēcpadomju gados tematiski klasiska un tāpēc emocionāli vienaldzīga informācija. Taču tai tomēr piemīt zināma atraktivitāte. Informācijā...

Foto

Kur Latvija?

Latvijai vairs nav nevienas no valsts pazīmēm, proti:...

Foto

Karaļa ēras beigas vai tomēr “Bauze uz pauzes”?

Otrdien Garkalnes novada iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka Garkalnes Imperators ir atkāpies no amata, jo veselība vairs nav tā,...

Foto

Ornitologs Apinītis iestājas par skaidru dziesmu: nost ar šņabi un „cīgām”

Jūs jau būsiet pamanījuši, ka kādreizējais partijas „Latvijas ceļš” biedrs dakteris Pēteris Apinis, kurš tika...

Foto

Kas notiek ar Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadību?

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā arvien plašāk izskan ziņas par KPV LV ministru brīnumiem, vēlos informēt par kādu citu...

Foto

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

Teikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

Vācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu,...

Foto

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

Nevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies,...

Foto

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

Autortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini...

Foto

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

Atbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam...

Foto

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā....

Foto

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

Pērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā...

Foto

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

Atbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku...