Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiek darīts viss iespējamais, lai pašreizējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš „prastos” un pats uzrakstītu atlūgumu, - to atklāj priekšlikumi grozījumiem FKTK likumā, ko Saeimai nosūtījis finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).

Kā zināms, pēdējos mēnešos Putniņš ir kļuvis īpaši neērts gan valdošās koalīcijas politiķiem, gan arī ietekmīgiem advokātiem un maksātnespējas administratoriem ar savu stingro nostāju un mājienu neuzklausīšanu ABLV bankas pašlikvidācijas un citos banku nozares jautājumos.

Līdz ar to premjera Krišjāņa Kariņa izsludinātajā finanšu sistēmas kapitālajā remontā ir faktiski viens galvenais mērķis – atbrīvoties no FKTK pašreizējā vadītāja un iecelt viņa vietā daudz labāk „virzāmu” kandidātu.

Kariņa partijas biedra Reira ministrijas sagatavotajos priekšlikumos, ko šodien publicējam pilnībā, Putniņam reizē ar „pātagu” ir parādīts arī „burkāns”: ja FKTK vadītājs pratīsies un laikus uzrakstīs atlūgumu, viņš saņems kompensāciju 80% apmērā no savas gada algas, kura 2017. gadā bija gandrīz 104 tūkstoši eiro.

Reira Saeimā iesniegtie priekšlikumi

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.panta pirmās daļas 5.punktu iesniedzu šādus priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.292/Lpl3) (turpmāk - likumprojekts) 3.1asījumam:

1. Papildināt likumprojektu ar jaunu 3. pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“3. Papildināt 9.pantu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:

“3) normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu;

4) normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu attiecībā uz finanšu ierobežojumiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.”.”

Priekšlikums sagatavots, lai noteiktu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbildību, ciktāl tas attiecināms uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, par normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā attiecībā uz finanšu ierobežojumiem. Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi priekšlikumu papildināt likuma 6.pantu ar 13. un 14.punktu, tādējādi papildinot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas - uzraudzīt un kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības un ievēro Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumiem. Līdz ar jaunu funkciju noteikšanu, ir nepieciešams noteikt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbildību par šo funkciju izpildi.

2. Aizstāt likumprojekta 5.pantā ietvertajā likuma 14.1 panta pirmajā daļā vārdus “padomes locekļa pilnvaru termiņš” ar vārdiem “padomes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņš”.

Priekšlikums sagatavots, lai tehniski precizētu normu attiecībā uz tiem padomes locekļiem, kurus Saeima ir iecēlusi uz īsu laiku, lai nodrošinātu Komisijas darbības nepārtrauktību, kamēr Saeima apstiprina amatā jaunus padomes locekļus.

3. Aizstāt likumprojekta 5.pantā ietvertajā likuma 14.1 panta pirmajā daļā skaitli “80” ar skaitli “50”.

Priekšlikums sagatavots, lai precizētu vienreizējo kompensāciju par komercdarbības ierobežojumiem.

4. Izteikt likumprojekta 5.pantā ietverto likuma 14.1 panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesības uz šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju ir gadījumā, ja pagājuši divi gadi kopš šā panta pirmajā daļā minētā amatpersona apstiprināta amatā.”

Tehnisks precizējums normas skaidrībai.

5. Papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:

“7. izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Priekšsēdētājs vada Komisiju un atbild par tās darba organizāciju un nosaka priekšsēdētāja aizvietošanas kārtību viņa prombūtnes laikā.”.”

Tehnisks precizējums normas skaidrībai, lai nodrošinātu Komisijas darbības nepārtrauktību priekšsēdētāja prombūtnes laikā.

6. Izteikt likumprojekta 9.pantā ietverto pārejas noteikumu 21.punktu šādā redakcijā:

“21. Grozījumus šā likuma 13.panta otrajā daļā (attiecībā uz tā izteikšanu jaunā redakcijā), grozījumus septītajā daļā, 14.pantā (jaunā redakcijā), 14.’pantā (jaunā redakcijā) un 15.pantā (attiecībā uz pirmās un otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) piemēro ar brīdi, kad Saeima ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju un padomes locekļus. Līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai Saeimā pieņemšanas datumam ir spēkā tās šā likuma normas, kas bija spēkā līdz šā likuma Saeimā pieņemšanas datumam [datums].”

Tehnisks precizējums normas skaidrībai, lai paredzētu kārtību, kad stājas spēkā attiecīgās tiesību normas.

7. Izteikt likumprojekta 9.pantā ietverto pārejas noteikumu 22.punktu šādā redakcijā:

“22. Ievērojot šā likuma 14.1 pantā noteiktos nosacījumus par vienreizēju kompensāciju, ja Saeima atbrīvo Komisijas priekšsēdētaju vai padomes locekli, Ministru kabinets līdz 2020.gada 31.decembrim informē Saeimu par iespējamiem risinājumiem citu neatkarīgo institūciju Saeimas apstiprinātām amatpersonām.”

Priekšlikums sagatavots, lai izvērtētu citu Saeimas apstiprināto neatkarīgo institūciju amatpersonu kompensācijas jautājumus tiesiskās vienlīdzības aspektā.

8. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 23. punktu šādā redakcijā:

“23. Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata saskaņā ar šā likuma 14.panta 1.punktu. Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta. Līdzšinējie padomes locekļi, kurus amatā iecēlis priekšsēdētājs, turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jaunu padomes locekļu apstiprināšanai Saeimā.”

Priekšlikums sagatavots, lai skaidri noteiktu attiecīgo normu spēkā stāšanās termiņus un Saeimas ieceltā padomes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un locekļu pilnvaru termiņus, nodrošinot padomes darbības nepārtrauktību līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai.

9. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 24. punktu šādā redakcijā:

“24. Priekšsēdētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms padomes locekļa atbrīvošanas no amata, rakstiski informē finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi, ja saņemts padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata.”

Priekšlikums sagatavots, lai nodrošinātu padomes darbības nepārtrauktību līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai.

10. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 25.punktu šādā redakcijā:

“25. Ja Saeima no amata atbrīvo priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, vai priekšsēdētājs atbrīvo no amata padomes locekli, uz laiku līdz Saeima šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli, pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo padomes locekļu vai Komisijas darbinieku vidus Saeima var iecelt priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu Komisijas darbības nepārtrauktību. Šādām personām piemēro tiesību normas (attiecībā uz priekšsēdētāja un padomes locekļu prasībām), kas bija spēkā līdz grozījumu šā likuma 13.panta piektajā daļā (attiecībā uz piektās daļās izteikšanu jaunā redakcijā) un grozījumu sestajā daļā (attiecībā uz sestās daļas izslēgšanu) spēkā stāšanās dienai. Pārejas periodā minimālais padomes locekļu skaits ir ne mazāk kā trīs. Saeimas uz laiku ieceltais priekšsēdētājs vai padomes loceklis savus amata pienākumus pilda līdz dienai, kad Saeima amatā apstiprinājusi jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli saskaņā ar šā likuma 13.panta trešo daļu (jaunā redakcijā). Šajā gadījumā padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - viņa iecelts padomes loceklis. Šajā gadījumā padome darbojas saskaņā ar šo likumu un ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi padomes locekļi, no kuriem viens ir priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā - viņa iecelts padomes loceklis.

Priekšlikums sagatavots, lai dotu Saeimai tiesības pārejas periodā iecelt uz laiku padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pienākumu izpildītājus un, lai nodrošinātu padomes darbības nepārtrauktību līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai Saeimā.

Novērtē šo rakstu:

53
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...