Reira priekšlikumi Saeimai atklāj: tiek darīts viss iespējamais, lai „neērtais” FKTK vadītājs Putniņš „prastos” un uzrakstītu atlūgumu
PIETIEK05.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tiek darīts viss iespējamais, lai pašreizējais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēters Putniņš „prastos” un pats uzrakstītu atlūgumu, - to atklāj priekšlikumi grozījumiem FKTK likumā, ko Saeimai nosūtījis finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība).
Kā zināms, pēdējos mēnešos Putniņš ir kļuvis īpaši neērts gan valdošās koalīcijas politiķiem, gan arī ietekmīgiem advokātiem un maksātnespējas administratoriem ar savu stingro nostāju un mājienu neuzklausīšanu ABLV bankas pašlikvidācijas un citos banku nozares jautājumos.
Līdz ar to premjera Krišjāņa Kariņa izsludinātajā finanšu sistēmas kapitālajā remontā ir faktiski viens galvenais mērķis – atbrīvoties no FKTK pašreizējā vadītāja un iecelt viņa vietā daudz labāk „virzāmu” kandidātu.
Kariņa partijas biedra Reira ministrijas sagatavotajos priekšlikumos, ko šodien publicējam pilnībā, Putniņam reizē ar „pātagu” ir parādīts arī „burkāns”: ja FKTK vadītājs pratīsies un laikus uzrakstīs atlūgumu, viņš saņems kompensāciju 80% apmērā no savas gada algas, kura 2017. gadā bija gandrīz 104 tūkstoši eiro.
Reira Saeimā iesniegtie priekšlikumi
Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95.panta pirmās daļas 5.punktu iesniedzu šādus priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr.292/Lpl3) (turpmāk - likumprojekts) 3.1asījumam:
1. Papildināt likumprojektu ar jaunu 3. pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:
“3. Papildināt 9.pantu ar 3. un 4.punktu šādā redakcijā:
“3) normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu attiecībā uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu;
4) normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu attiecībā uz finanšu ierobežojumiem finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.”.”
Priekšlikums sagatavots, lai noteiktu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbildību, ciktāl tas attiecināms uz finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, par normatīvo aktu prasību izpildes uzraudzības un kontroles nodrošināšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju jomā attiecībā uz finanšu ierobežojumiem. Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi priekšlikumu papildināt likuma 6.pantu ar 13. un 14.punktu, tādējādi papildinot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas - uzraudzīt un kontrolēt, lai finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki ievēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības un ievēro Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma prasības attiecībā uz finanšu ierobežojumiem. Līdz ar jaunu funkciju noteikšanu, ir nepieciešams noteikt arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atbildību par šo funkciju izpildi.
2. Aizstāt likumprojekta 5.pantā ietvertajā likuma 14.1 panta pirmajā daļā vārdus “padomes locekļa pilnvaru termiņš” ar vārdiem “padomes locekļa piecu gadu pilnvaru termiņš”.
Priekšlikums sagatavots, lai tehniski precizētu normu attiecībā uz tiem padomes locekļiem, kurus Saeima ir iecēlusi uz īsu laiku, lai nodrošinātu Komisijas darbības nepārtrauktību, kamēr Saeima apstiprina amatā jaunus padomes locekļus.
3. Aizstāt likumprojekta 5.pantā ietvertajā likuma 14.1 panta pirmajā daļā skaitli “
Priekšlikums sagatavots, lai precizētu vienreizējo kompensāciju par komercdarbības ierobežojumiem.
4. Izteikt likumprojekta 5.pantā ietverto likuma 14.1 panta otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Tiesības uz šā panta pirmajā daļā minēto kompensāciju ir gadījumā, ja pagājuši divi gadi kopš šā panta pirmajā daļā minētā amatpersona apstiprināta amatā.”
Tehnisks precizējums normas skaidrībai.
5. Papildināt likumprojektu ar jaunu 7.pantu (mainot turpmāko pantu numerāciju) šādā redakcijā:
“7. izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Priekšsēdētājs vada Komisiju un atbild par tās darba organizāciju un nosaka priekšsēdētāja aizvietošanas kārtību viņa prombūtnes laikā.”.”
Tehnisks precizējums normas skaidrībai, lai nodrošinātu Komisijas darbības nepārtrauktību priekšsēdētāja prombūtnes laikā.
6. Izteikt likumprojekta 9.pantā ietverto pārejas noteikumu 21.punktu šādā redakcijā:
“21. Grozījumus šā likuma 13.panta otrajā daļā (attiecībā uz tā izteikšanu jaunā redakcijā), grozījumus septītajā daļā, 14.pantā (jaunā redakcijā), 14.’pantā (jaunā redakcijā) un 15.pantā (attiecībā uz pirmās un otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā) piemēro ar brīdi, kad Saeima ir apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju un padomes locekļus. Līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai Saeimā pieņemšanas datumam ir spēkā tās šā likuma normas, kas bija spēkā līdz šā likuma Saeimā pieņemšanas datumam [datums].”
Tehnisks precizējums normas skaidrībai, lai paredzētu kārtību, kad stājas spēkā attiecīgās tiesību normas.
7. Izteikt likumprojekta 9.pantā ietverto pārejas noteikumu 22.punktu šādā redakcijā:
“22. Ievērojot šā likuma 14.1 pantā noteiktos nosacījumus par vienreizēju kompensāciju, ja Saeima atbrīvo Komisijas priekšsēdētaju vai padomes locekli, Ministru kabinets līdz 2020.gada 31.decembrim informē Saeimu par iespējamiem risinājumiem citu neatkarīgo institūciju Saeimas apstiprinātām amatpersonām.”
Priekšlikums sagatavots, lai izvērtētu citu Saeimas apstiprināto neatkarīgo institūciju amatpersonu kompensācijas jautājumus tiesiskās vienlīdzības aspektā.
8. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 23. punktu šādā redakcijā:
“23. Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata saskaņā ar šā likuma 14.panta 1.punktu. Ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80 procentu apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no Komisijas budžeta. Līdzšinējie padomes locekļi, kurus amatā iecēlis priekšsēdētājs, turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jaunu padomes locekļu apstiprināšanai Saeimā.”
Priekšlikums sagatavots, lai skaidri noteiktu attiecīgo normu spēkā stāšanās termiņus un Saeimas ieceltā padomes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un locekļu pilnvaru termiņus, nodrošinot padomes darbības nepārtrauktību līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai.
9. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 24. punktu šādā redakcijā:
“24. Priekšsēdētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā 30 dienas pirms padomes locekļa atbrīvošanas no amata, rakstiski informē finanšu ministru un Latvijas Bankas padomi, ja saņemts padomes locekļa iesniegums par atkāpšanos no amata.”
Priekšlikums sagatavots, lai nodrošinātu padomes darbības nepārtrauktību līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai.
10. Papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 25.punktu šādā redakcijā:
“25. Ja Saeima no amata atbrīvo priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, vai priekšsēdētājs atbrīvo no amata padomes locekli, uz laiku līdz Saeima šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā apstiprinājusi amatā jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli, pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo padomes locekļu vai Komisijas darbinieku vidus Saeima var iecelt priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu Komisijas darbības nepārtrauktību. Šādām personām piemēro tiesību normas (attiecībā uz priekšsēdētāja un padomes locekļu prasībām), kas bija spēkā līdz grozījumu šā likuma 13.panta piektajā daļā (attiecībā uz piektās daļās izteikšanu jaunā redakcijā) un grozījumu sestajā daļā (attiecībā uz sestās daļas izslēgšanu) spēkā stāšanās dienai. Pārejas periodā minimālais padomes locekļu skaits ir ne mazāk kā trīs. Saeimas uz laiku ieceltais priekšsēdētājs vai padomes loceklis savus amata pienākumus pilda līdz dienai, kad Saeima amatā apstiprinājusi jaunu priekšsēdētāju vai padomes locekli saskaņā ar šā likuma 13.panta trešo daļu (jaunā redakcijā). Šajā gadījumā padomes sēdes sasauc un vada priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā - viņa iecelts padomes loceklis. Šajā gadījumā padome darbojas saskaņā ar šo likumu un ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divi padomes locekļi, no kuriem viens ir priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā - viņa iecelts padomes loceklis.
Priekšlikums sagatavots, lai dotu Saeimai tiesības pārejas periodā iecelt uz laiku padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu pienākumu izpildītājus un, lai nodrošinātu padomes darbības nepārtrauktību līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai Saeimā.
Seko mums 
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
