Iesaki rakstu: 
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību.
LTRK vērš mediju un sabiedrības uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīļa raidījumā “Šodienas jautājums” izteica vismaz četrus nepatiesus apgalvojumus gan par LTRK darbību un biedriem, gan par ministru reitinga pētījumā iegūto datu atbilstību reālajai situācijai.
Raidījumā J. Reirs apgalvo, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar 0 kapitālu un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi. LTRK norāda, ka prezidentu ievēlē biedri, kas pamatā ir kapitālsabiedrības. LTRK uz šodienu ir 2 668 biedri, daļa no tiem ir uzņēmēju nozaru un reģionālās uzņēmēju biedrības. Kopējais LTRK pārstāvēto biedru apjoms ir tuvu 6 000, savukārt biedru kopējais gada apgrozījums atbilstoši LURSOFT datiem ir ap 17 miljardiem EUR. No 2 688 biedriem tikai 51 ir mikrouzņēmums.
Tāpat finanšu ministrs apgalvo, ka komentētā ministru reitinga aptauja nav visaptveroša. LTRK norāda, ka aptauju veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS un pētījuma tehniskajā informācijā norādīts, ka aptaujā piedalījušies 750 Latvijas uzņēmumu vadītāji no visiem Latvijas reģioniem un datu svēršana veikta atbilstoši CSP 2019. gada statistikai pēc pazīmēm: nozare, atrašanās vieta, pievienotā vērtība pēc darbinieku skaita uzņēmumā.
Lai arī J. Reirs norāda, ka uzņēmēju organizācijas negatīvi vērtē ministra darbu, jo tām neizdodas panākt samazināto PVN, LTRK atzīmē, ka līdz šim brīdim nekādā veidā nav iestājusies par PVN samazināšanu. Vienīgais izņēmums ir bijis LTRK atbalstītais samazinātais PVN Latvijas augļiem un dārzeņiem, kas pēc LTRK ieskata bija pareizs solis.
“Vai var ticēt un paļauties uz ministru, kurš sabiedriskajā televīzijā tikai 3 minūšu laikā spēj izplatīt nepatiesu informāciju vismaz četras reizes? Atliek arī konstatēt, ka mūsu finanšu ministram acīmredzami ir ļoti kļūdaina izpratne gan par Latvijas lielāko uzņēmēju biedrību – LTRK, gan par tās uzturētajām pozīcijām. Šis tikai vēlreiz apstiprina SKDS aptaujā atspoguļoto zemo uzņēmēju novērtējumu J. Reiram. Ja nerunā un neiedziļinās, cits rezultāts nav sagaidāms,” situāciju komentē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
