Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nerimstot lasītāju interesei, esam sameklējuši vēl vienu komjaunieša Jāņa Reira interviju - šoreiz no izdevuma Liesma tai pašā 1987. gadā, kad viņš kā Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas komjaunatnes sekretāra vietnieks ideoloģijas jautājumos bija devies uz Vissavienības komjaunatnes kongresu Maskavā. Savukārt, lai visiem atgādinātu, ar ko virpotājs-komjaunietis atšķīrās no īstajiem komunistiem - "kažoka pārmetējiem", rīt publicēsim tieši šai tēmai veltīto nodaļu no trīssējumu grāmatas Mūsu vēsture: 1985-2005.

NEATKĀPJOTIES!

• VAI TAD NAV TĪRI IZDEVĪGI, KA KĀDS KAUT KO NEATĻAUJ! • TURĒSIM ĪKŠĶI PAR PATSTĀVĪBAS EKSPERIMENTU! • KO ANALFABĒTS iesāks AR «APSLĒPTO MANTU»! • KURS IR GARANTĒJIS, KA VIENMĒR BŪS INTERESANTI?! • TRENĒSIM MUGURKAULUS!

Ārēji nekas tā kā nebūtu mainījies. Tāpat kā pirms brauciena uz Maskavu VĻKJS XX kongresa delegāts JĀNIS REIRS strādā Rīgas elektromehāniskajā rūpnīcā un zog ģimenei lielāko daļu vakaru, sēdēdams lekcijās LVU Ekonomikas fakultātē. No augstām tribīnēm teikto, lielos mērogos plānoto, solīto un prasīto dzīve ielikusi konkrētības rāmī. — Tagad gan es itin labi saprotu, ka uz Maskavu braucu ar tādām domām un arī problēmām, vismaz attiecībā uz komjaunatni, kā vairums delegātu. Tie paši «mirušo dvēseļu», finansiālās patstāvības, aktivitātes jautājumi taču ir aktuāli ne tikai mūsu rūpnīcā. Un par to visu kongresā runāja daudz — gan VĻKJS CX pirmais sekretārs Miroņenko, gan pārējie. Es, protams, īpaši ausījos tad, kad runas un disku sijas skāra ražošanu.

— Komjaunatnes pirmorganizācija ražošanas uzņēmumā . .. Acīmredzot, un to jutām arī kongresā, pastāv daudz un atšķirīgi viedokļi par tās ietekmes sfēras robežām, pienākumiem, attiecībām ar administrāciju. Viens ir skaidrs — aktīvāk, būtiskāk pie dalīties tieši ražošanas attīstībā! Tomēr katrā konkrētā gadījumā ik uz soļa jūtama nenoteiktība, gana vēl formālisma ...

— Domāju, ka galvenais — jāvairās no dubultgrāmatvedības veidošanas, no atbildīgu personu profesionālā darbalauka aizstāšanas ar komjauniešu diletantiskajiem pūliņiem. Nelaime tā, ka mēs gan drīz neko nenovedam līdz galam. Un tad čīkstam par neiejūtīgu administrāciju, objektīviem apstākļiem. Protams, nākas atdurties pret neiejūtību, pret «apstākļiem», bet tā ir tikai puspatiesība. Vai tad nav tīri izdevīgi, ka kāds kaut ko neļauj? Attaisno jums pašu kūtrumam rokā! Piemēram, sociālistiskā sacensība. Mūsu rūpnīcā tāda tiešām starp cehu komjaunatnes organizācijām ir noorganizēta. Izvirzām un prēmējam labāko jauno strādnieku, inženiertehnisko darbinieku, komjaunatnes ceha organizāciju un komjaunatnes starmeti, un arodbiedrība mūs katru ceturksni atbalsta materiāli, gadā tā kopīgā summa apmēram 900 rubļu sanāk. Bet atkal — vērtējot, piemēram, kura organizācija labāka, ir jāsalīdzina 20—30 rādītāji. Tas jau ir absurds, kā tika atzīts arī kongresā. Labāk izvēlēties 3—4 pamatrādītājus, bet pavisam konkrētus. Diemžēl daudzās organizācijās, kurās es pabiju pēc kongresa, nav vispār nekādas sacensības. Tikai žēlošanās, ka materiāli neviens neatbalsta, utt. Bet naudu arī neviens uz paplātes klāt nenesīs! Ne arodbiedrība, ne kāds cits, ja paši uzstājīgi neprasīs. 

— Te nu ir vēl viens absurds. Lai papildus atalgotu cilvēkus, kuri devuši visjūtamāko materiālo ieguldījumu kopīgā darbā, nauda jāizlūdzas no arodbiedrības, it kā uzņēmumos nebūtu citumate riālās stimulēšanas avotu, kurus izmantot tieši tagad paveras nesalīdzināmi plašākas iespējas nekā agrāk. Prasīšana (lasi — visai pazemīga lūgšana) no citiem, šķiet, patstāvību diez kā neveicina!

— Ne jau velti kongresā vēlreiz un vēlreiz runāja par pirmorganizāciju kā visa pamatu. Tajā strīdas, tur pieņem vai nepieņem lēmumus, tur beigu beigās par tiem atbild. Labāk teikt — vajadzētu atbildēt! Jo pagaidām . . . Kad pieņēma jaunos Statūtus, jutos ļoti sarūgtināts, ka tajos nekas nav teikts par pirmorganizācijas finansiālo patstāvību. Nu, domāju, parunājām, un atkal — nekā . . . Bet pēc kongresa tomēr jutām — daudz kas no ieteikumiem tomēr ņemts vērā. Mūsu valstī tagad 58 komjaunatnes pirmorganizācijas atver savu rēķinu bankās, pēc saviem ieskatiem un uz savu atbildību rīkojas ar piesaistītajiem līdzekļiem. Mana rūpnīca nav šajā skaitā, bet es, protams, gribu, lai būtu. Un tāpēc arī turu īkšķi par šo eksperimentu. Padomājiet vien: ja mūsējie — kaut 200 cilvēki — iziet sestdienas talkā, tad vismaz 700 rubļus nopelna! Bet guļ tā naudiņa kā aprakta bagātība un tai virsū — priekšrakstu smagais bluķis. Kaut arī neguļ, bet mums nav ne jausmas, kādā rajona pasākumā vai akcijā, vai kampaņā, vai kur citur tā izmantota.

— Droši vien nepietiek tikai atrakt «bagātību». Grūtākais sākas tad, kad jādomā, kā to izlietot...

— Tā gan, un to, ka šajā ziņā mums būs daudz problēmu, visasāk izjutu, kad delegāti ciemojās Sakaru līdzekļu ministrijā. Bijām izstādē, kur redzēju jaunāko sadzīves atskaņotājaparatūru. Lāzeratskaņotāji, mikromagnetofoni, paaugstinātas klases kasešu magnetofoni. Jāteic, tā gan jau ir pasaules radiobūves šodiena, bet mums diemžēl tikai rītdiena vai vismaz rīta cēliens. Man patika, kā ministrs Pervišins un viņa viefnieki atbildēja uz delegātu jautājumiem: zinoši, godīgi, bez situācijas izskaistināšanas. Manuprāt, diez vai kādus 3—4 gadus atpakaļ tāda saruna būtu izveidojusies. Diemžēl pēc visa ministrijā redzētā un dzirdētā man radās arī tāds secinājums, ka jaunatnē valda šausmīga ekonomiskās domāšanas atpalicība, nezināšana, pat pilnīgs analfabētisms. Viena delegāte, piemēram, vaicāja — kādēļ jūs (t. i., ministrija) neceļat mūsu uzņēmumam bērnudārzu? Ministra vietnieks atbild — finansiālos līdzekļus varam piešķirt kaut vai tūlīt, taču vai jūsu uzņēmumam ir darbuzņēmējs, kas gatavs uzņemties celtniecību? Meitene apsēdās un izskatījās par tādu atbildi ārkārtīgi apvainota. Un ne jau tikai viņa ministrijai pārmeta nedošanu, necelšanu, neuzlabošanu. Cilvēkiem brīžam pietrūkst elementāras sajēgas — kas tā tāda pašfinansēšanās sistēma, saimnieciskais aprēķins. Vispār neorientēšanās ekonomikā rada daudz problēmu. Darbojas ķēdīte: nezināšana—aizdomas—aizvainojums. Tas, ko teikšu turpmāk, varbūt skanēs kā ieinteresētas personas viedoklis (Jānis Reirs ir uzņēmuma komjauniešu sekretāra vietnieks ideoloģijas jautājumos. — D, T.), bet tomēr — uzskatu, ka jauniešiem, vismaz strādājošajiem, viens no optimālākajiem variantiem, kā palīdzēt pašiem sev, ir komjauniešu politiskās mācības. Gaužamies par to, ka mācībās esot neinteresanti, kam tas viss vajadzīgs utt. Bet kurš tad to sevišķo interesantumu ir visās lietās un vietās garantējis? Manuprāt, no tā jau visas mūsu nelaimes ceļas, ka visur meklējam izklaidējošo. Mūsu uzņēmumā šajā jomā nav nekāds spožais stāvoklis. Propagandistu trūkst, nevienam nav karstas vēlēšanās darīt šo nepateicīgo darbu — lai sagatavotu normālu lekciju, jāpatērē daudz enerģijas un laika, bet rezultātā auditorijā sēž daži cilvēki. Mēs šogad eksperimenta veidā mēģinājām strādāt pēc principa — kopā strādājam, kopā mācāmies. Tātad nodarbības bija kopā ar vecākajiem kolēģiem, komunistiem. Kaut kādā ziņā jau tas attaisnojās — disciplīna labāka, tāpat propagandisti labāk gatavojušies. Tomēr sarunās ar citu organizāciju sekretāriem redzu, ka pārsvaru ņem viedoklis, ka jaunie šiem vajag savas mācības, savu sarunu par savām problēmām. Katrā ziņā ir skaidrs, ka šābrīža situācija nevienu apmierināt nevar.

— Pamatos piekrītot tevis teiktajam, atļaušos tomēr piebilst — manuprāt, visam, ko darām, ir Jābūt interesantam! Nejauksim nopietnu darbu un mācības ar izklaidēšanos, bet kuram gan vajadzīgas garlaicīgas politmācības, lai cik svarīgas lietas tur pārrunātu. Tāpat neviens neatcerēsies un jēgas būs visai maz.

— Lai arī kā nebūtu, mūsu attieksmi pret visu pamatā veido ikdienas darbs, tās tikumiskās normas, ko tur vērojam un ielāgojam. Es, protams, varu runāt rikai pats par sevi. Tātad — strādāju kompleksajā brigādē. Ar saviem 25 gadiem esmu tajā visjaunākais. Tas kādam var izklausīties arī pēc fantazēšanas, bet mēs patiešām vienmēr esam nodrošināti ar darbu, dīkstāvju nav. Strādājam, atalgojumu saņemam pēc galarezultāta.

Agrāk bija tāds oficiāli noteikts rādītājs —- brāķa procents. Ja plānā bija paredzēts saražot 50 tūkstošus adatturētāju, tad ražojām kādus 57 tūkstošus, tā sakot, pār plecu uz to brāķa procentu atpakaļ raugoties. Tagad šāda glābēja vairāk nav. Brāķis nedrīkst būt, un ja ir, tad cieš paša kabata. To es tagad pavisam labi saprotu — kongress nevienam normālam cilvēkam, kurš patiešām kaut ko grib izdarīt, dzīvi nav padarījis ne vieglāku, ne vienkāršāku. Viss ir atkarīgs no personiskā mugur kaula stiprības. Tāpat katra sava doma būs jāmāk aizstāvēt. Es, piemēram, galvenās briesmas saskatu joprojām stiprajā ieradumā daudz ko mūsu dzīvē vērtēt, nevis pēc būtības, bet «pēc iesaiņojuma pa zīmēm», pēc noformējuma. To, piemēram, sajutu ļoti personīgi, nesen kursadarbu aizstāvot. Dabiski, ka man tas nebija tik glīti noformēts, tik kaligrāfiskā rokrakstā uzrakstīts kā kādai meitiņai pēc vidus skolas. Viņai šādām* lietām neapšaubāmi paliek vairāk laika nekā man, joņojot no vienas aizņemtības otrā. Mēs gan varētu diskutēt, kurš labāk pārzina problēmu: es — praktiķis, kuram šī problēma ir dzīva ikdiena, vai viņa — tīra teorētiķe. Par mani nebūtu liela bēda, bet diemžēl šī konfekšpapīrīša attieksme pastāv daudz nopietnākās lietās. Vispār ir godīgi jāatzīstas — kongress lika mainīt priekšstatus, tagad apziņā notiek tāda kā pretstatu cīņa. Sākumā man tomēr bija idealizēta iedoma, ka nu visi vadošie darbinieki atbildēs uz visiem jautā jumiem un līdzšinējās problēmas tad būs atrisinātas. Pēc tam es sapratu, ka pārāk daudz un pārāk viegli gribu — katram no 5000 delegātiem taču nevar iedot recepti, kā dzīvot tālāk. Jāteic gan, ka pie šī slēdziena nācu ātri —- jau kongresa otrajā dienā, pēc Mihaila Gorbačova uzstāšanās. Bet zem apziņa ir stipra — tā gaidīt gaida receptes un paragrāfus, drošus kā glābšanas riņķus, ik sīkumā. Bet ir maģistrālie, globālie virzieni. Vietējas nozīmes ceļi, stigas un takas — pašu ziņā. Kamēr to sapratīsim...

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nepieciešama jauna pieeja tam, kā Latvijas galvaspilsētā tiek risināti iedzīvotājiem būtiski jautājumi

FotoTeikas apkaimes iedzīvotāji ir pauduši skaidru un nepārprotamu vēlmi bijušā velotreka “Marss” vietā redzēt zaļo zonu, nevis Valsts drošības dienesta kompleksu, kura būvniecība nozīmētu arī koku izciršanu. Mana pārliecība ir, ka šī jautājuma apspriešanu ir pilnībā jārestartē - pašreizējie plāni jāaptur, un diskusija jāsāk no nulles.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 2. daļa. Vēl vakar sabiedrotie, bet šodien - nāvīgi ienaidnieki

FotoVācija nevarēja pabarot sevi. Valstij uzsākot Otro pasaules karu, britu flote bloķēja piegādes no ārzemēm, un stratēģiski svarīgu izejvielu imports nokrita līdz kritiskam līmenim. Glābiņš atnāca no Maskavas.
Lasīt visu...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...