Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nerimstot lasītāju interesei, esam sameklējuši vēl vienu komjaunieša Jāņa Reira interviju - šoreiz no izdevuma Liesma tai pašā 1987. gadā, kad viņš kā Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas komjaunatnes sekretāra vietnieks ideoloģijas jautājumos bija devies uz Vissavienības komjaunatnes kongresu Maskavā. Savukārt, lai visiem atgādinātu, ar ko virpotājs-komjaunietis atšķīrās no īstajiem komunistiem - "kažoka pārmetējiem", rīt publicēsim tieši šai tēmai veltīto nodaļu no trīssējumu grāmatas Mūsu vēsture: 1985-2005.

NEATKĀPJOTIES!

• VAI TAD NAV TĪRI IZDEVĪGI, KA KĀDS KAUT KO NEATĻAUJ! • TURĒSIM ĪKŠĶI PAR PATSTĀVĪBAS EKSPERIMENTU! • KO ANALFABĒTS iesāks AR «APSLĒPTO MANTU»! • KURS IR GARANTĒJIS, KA VIENMĒR BŪS INTERESANTI?! • TRENĒSIM MUGURKAULUS!

Ārēji nekas tā kā nebūtu mainījies. Tāpat kā pirms brauciena uz Maskavu VĻKJS XX kongresa delegāts JĀNIS REIRS strādā Rīgas elektromehāniskajā rūpnīcā un zog ģimenei lielāko daļu vakaru, sēdēdams lekcijās LVU Ekonomikas fakultātē. No augstām tribīnēm teikto, lielos mērogos plānoto, solīto un prasīto dzīve ielikusi konkrētības rāmī. — Tagad gan es itin labi saprotu, ka uz Maskavu braucu ar tādām domām un arī problēmām, vismaz attiecībā uz komjaunatni, kā vairums delegātu. Tie paši «mirušo dvēseļu», finansiālās patstāvības, aktivitātes jautājumi taču ir aktuāli ne tikai mūsu rūpnīcā. Un par to visu kongresā runāja daudz — gan VĻKJS CX pirmais sekretārs Miroņenko, gan pārējie. Es, protams, īpaši ausījos tad, kad runas un disku sijas skāra ražošanu.

— Komjaunatnes pirmorganizācija ražošanas uzņēmumā . .. Acīmredzot, un to jutām arī kongresā, pastāv daudz un atšķirīgi viedokļi par tās ietekmes sfēras robežām, pienākumiem, attiecībām ar administrāciju. Viens ir skaidrs — aktīvāk, būtiskāk pie dalīties tieši ražošanas attīstībā! Tomēr katrā konkrētā gadījumā ik uz soļa jūtama nenoteiktība, gana vēl formālisma ...

— Domāju, ka galvenais — jāvairās no dubultgrāmatvedības veidošanas, no atbildīgu personu profesionālā darbalauka aizstāšanas ar komjauniešu diletantiskajiem pūliņiem. Nelaime tā, ka mēs gan drīz neko nenovedam līdz galam. Un tad čīkstam par neiejūtīgu administrāciju, objektīviem apstākļiem. Protams, nākas atdurties pret neiejūtību, pret «apstākļiem», bet tā ir tikai puspatiesība. Vai tad nav tīri izdevīgi, ka kāds kaut ko neļauj? Attaisno jums pašu kūtrumam rokā! Piemēram, sociālistiskā sacensība. Mūsu rūpnīcā tāda tiešām starp cehu komjaunatnes organizācijām ir noorganizēta. Izvirzām un prēmējam labāko jauno strādnieku, inženiertehnisko darbinieku, komjaunatnes ceha organizāciju un komjaunatnes starmeti, un arodbiedrība mūs katru ceturksni atbalsta materiāli, gadā tā kopīgā summa apmēram 900 rubļu sanāk. Bet atkal — vērtējot, piemēram, kura organizācija labāka, ir jāsalīdzina 20—30 rādītāji. Tas jau ir absurds, kā tika atzīts arī kongresā. Labāk izvēlēties 3—4 pamatrādītājus, bet pavisam konkrētus. Diemžēl daudzās organizācijās, kurās es pabiju pēc kongresa, nav vispār nekādas sacensības. Tikai žēlošanās, ka materiāli neviens neatbalsta, utt. Bet naudu arī neviens uz paplātes klāt nenesīs! Ne arodbiedrība, ne kāds cits, ja paši uzstājīgi neprasīs. 

— Te nu ir vēl viens absurds. Lai papildus atalgotu cilvēkus, kuri devuši visjūtamāko materiālo ieguldījumu kopīgā darbā, nauda jāizlūdzas no arodbiedrības, it kā uzņēmumos nebūtu citumate riālās stimulēšanas avotu, kurus izmantot tieši tagad paveras nesalīdzināmi plašākas iespējas nekā agrāk. Prasīšana (lasi — visai pazemīga lūgšana) no citiem, šķiet, patstāvību diez kā neveicina!

— Ne jau velti kongresā vēlreiz un vēlreiz runāja par pirmorganizāciju kā visa pamatu. Tajā strīdas, tur pieņem vai nepieņem lēmumus, tur beigu beigās par tiem atbild. Labāk teikt — vajadzētu atbildēt! Jo pagaidām . . . Kad pieņēma jaunos Statūtus, jutos ļoti sarūgtināts, ka tajos nekas nav teikts par pirmorganizācijas finansiālo patstāvību. Nu, domāju, parunājām, un atkal — nekā . . . Bet pēc kongresa tomēr jutām — daudz kas no ieteikumiem tomēr ņemts vērā. Mūsu valstī tagad 58 komjaunatnes pirmorganizācijas atver savu rēķinu bankās, pēc saviem ieskatiem un uz savu atbildību rīkojas ar piesaistītajiem līdzekļiem. Mana rūpnīca nav šajā skaitā, bet es, protams, gribu, lai būtu. Un tāpēc arī turu īkšķi par šo eksperimentu. Padomājiet vien: ja mūsējie — kaut 200 cilvēki — iziet sestdienas talkā, tad vismaz 700 rubļus nopelna! Bet guļ tā naudiņa kā aprakta bagātība un tai virsū — priekšrakstu smagais bluķis. Kaut arī neguļ, bet mums nav ne jausmas, kādā rajona pasākumā vai akcijā, vai kampaņā, vai kur citur tā izmantota.

— Droši vien nepietiek tikai atrakt «bagātību». Grūtākais sākas tad, kad jādomā, kā to izlietot...

— Tā gan, un to, ka šajā ziņā mums būs daudz problēmu, visasāk izjutu, kad delegāti ciemojās Sakaru līdzekļu ministrijā. Bijām izstādē, kur redzēju jaunāko sadzīves atskaņotājaparatūru. Lāzeratskaņotāji, mikromagnetofoni, paaugstinātas klases kasešu magnetofoni. Jāteic, tā gan jau ir pasaules radiobūves šodiena, bet mums diemžēl tikai rītdiena vai vismaz rīta cēliens. Man patika, kā ministrs Pervišins un viņa viefnieki atbildēja uz delegātu jautājumiem: zinoši, godīgi, bez situācijas izskaistināšanas. Manuprāt, diez vai kādus 3—4 gadus atpakaļ tāda saruna būtu izveidojusies. Diemžēl pēc visa ministrijā redzētā un dzirdētā man radās arī tāds secinājums, ka jaunatnē valda šausmīga ekonomiskās domāšanas atpalicība, nezināšana, pat pilnīgs analfabētisms. Viena delegāte, piemēram, vaicāja — kādēļ jūs (t. i., ministrija) neceļat mūsu uzņēmumam bērnudārzu? Ministra vietnieks atbild — finansiālos līdzekļus varam piešķirt kaut vai tūlīt, taču vai jūsu uzņēmumam ir darbuzņēmējs, kas gatavs uzņemties celtniecību? Meitene apsēdās un izskatījās par tādu atbildi ārkārtīgi apvainota. Un ne jau tikai viņa ministrijai pārmeta nedošanu, necelšanu, neuzlabošanu. Cilvēkiem brīžam pietrūkst elementāras sajēgas — kas tā tāda pašfinansēšanās sistēma, saimnieciskais aprēķins. Vispār neorientēšanās ekonomikā rada daudz problēmu. Darbojas ķēdīte: nezināšana—aizdomas—aizvainojums. Tas, ko teikšu turpmāk, varbūt skanēs kā ieinteresētas personas viedoklis (Jānis Reirs ir uzņēmuma komjauniešu sekretāra vietnieks ideoloģijas jautājumos. — D, T.), bet tomēr — uzskatu, ka jauniešiem, vismaz strādājošajiem, viens no optimālākajiem variantiem, kā palīdzēt pašiem sev, ir komjauniešu politiskās mācības. Gaužamies par to, ka mācībās esot neinteresanti, kam tas viss vajadzīgs utt. Bet kurš tad to sevišķo interesantumu ir visās lietās un vietās garantējis? Manuprāt, no tā jau visas mūsu nelaimes ceļas, ka visur meklējam izklaidējošo. Mūsu uzņēmumā šajā jomā nav nekāds spožais stāvoklis. Propagandistu trūkst, nevienam nav karstas vēlēšanās darīt šo nepateicīgo darbu — lai sagatavotu normālu lekciju, jāpatērē daudz enerģijas un laika, bet rezultātā auditorijā sēž daži cilvēki. Mēs šogad eksperimenta veidā mēģinājām strādāt pēc principa — kopā strādājam, kopā mācāmies. Tātad nodarbības bija kopā ar vecākajiem kolēģiem, komunistiem. Kaut kādā ziņā jau tas attaisnojās — disciplīna labāka, tāpat propagandisti labāk gatavojušies. Tomēr sarunās ar citu organizāciju sekretāriem redzu, ka pārsvaru ņem viedoklis, ka jaunie šiem vajag savas mācības, savu sarunu par savām problēmām. Katrā ziņā ir skaidrs, ka šābrīža situācija nevienu apmierināt nevar.

— Pamatos piekrītot tevis teiktajam, atļaušos tomēr piebilst — manuprāt, visam, ko darām, ir Jābūt interesantam! Nejauksim nopietnu darbu un mācības ar izklaidēšanos, bet kuram gan vajadzīgas garlaicīgas politmācības, lai cik svarīgas lietas tur pārrunātu. Tāpat neviens neatcerēsies un jēgas būs visai maz.

— Lai arī kā nebūtu, mūsu attieksmi pret visu pamatā veido ikdienas darbs, tās tikumiskās normas, ko tur vērojam un ielāgojam. Es, protams, varu runāt rikai pats par sevi. Tātad — strādāju kompleksajā brigādē. Ar saviem 25 gadiem esmu tajā visjaunākais. Tas kādam var izklausīties arī pēc fantazēšanas, bet mēs patiešām vienmēr esam nodrošināti ar darbu, dīkstāvju nav. Strādājam, atalgojumu saņemam pēc galarezultāta.

Agrāk bija tāds oficiāli noteikts rādītājs —- brāķa procents. Ja plānā bija paredzēts saražot 50 tūkstošus adatturētāju, tad ražojām kādus 57 tūkstošus, tā sakot, pār plecu uz to brāķa procentu atpakaļ raugoties. Tagad šāda glābēja vairāk nav. Brāķis nedrīkst būt, un ja ir, tad cieš paša kabata. To es tagad pavisam labi saprotu — kongress nevienam normālam cilvēkam, kurš patiešām kaut ko grib izdarīt, dzīvi nav padarījis ne vieglāku, ne vienkāršāku. Viss ir atkarīgs no personiskā mugur kaula stiprības. Tāpat katra sava doma būs jāmāk aizstāvēt. Es, piemēram, galvenās briesmas saskatu joprojām stiprajā ieradumā daudz ko mūsu dzīvē vērtēt, nevis pēc būtības, bet «pēc iesaiņojuma pa zīmēm», pēc noformējuma. To, piemēram, sajutu ļoti personīgi, nesen kursadarbu aizstāvot. Dabiski, ka man tas nebija tik glīti noformēts, tik kaligrāfiskā rokrakstā uzrakstīts kā kādai meitiņai pēc vidus skolas. Viņai šādām* lietām neapšaubāmi paliek vairāk laika nekā man, joņojot no vienas aizņemtības otrā. Mēs gan varētu diskutēt, kurš labāk pārzina problēmu: es — praktiķis, kuram šī problēma ir dzīva ikdiena, vai viņa — tīra teorētiķe. Par mani nebūtu liela bēda, bet diemžēl šī konfekšpapīrīša attieksme pastāv daudz nopietnākās lietās. Vispār ir godīgi jāatzīstas — kongress lika mainīt priekšstatus, tagad apziņā notiek tāda kā pretstatu cīņa. Sākumā man tomēr bija idealizēta iedoma, ka nu visi vadošie darbinieki atbildēs uz visiem jautā jumiem un līdzšinējās problēmas tad būs atrisinātas. Pēc tam es sapratu, ka pārāk daudz un pārāk viegli gribu — katram no 5000 delegātiem taču nevar iedot recepti, kā dzīvot tālāk. Jāteic gan, ka pie šī slēdziena nācu ātri —- jau kongresa otrajā dienā, pēc Mihaila Gorbačova uzstāšanās. Bet zem apziņa ir stipra — tā gaidīt gaida receptes un paragrāfus, drošus kā glābšanas riņķus, ik sīkumā. Bet ir maģistrālie, globālie virzieni. Vietējas nozīmes ceļi, stigas un takas — pašu ziņā. Kamēr to sapratīsim...

Dokumenti

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām

FotoŠķiet, ka ne tikai es, bet daudzi ārsti ikdienā cenšas atbildēt uz jautājumiem: kā tad tā – vakcinējos pret SARS-CoV-2, saņēmu pat balstvakcīnu, bet saslimu ar Covid–19, nonācu slimnīcā? Kā tad tā – esmu trīskārt vakcinējies pret Covid–19, bet man neļauj staigāt bez maskas, neļauj apmeklēt ballīti vai nosvinēt dzimšanas dienu restorānā pie viena galdiņa ar tādiem pašiem vakcinētiem un balstvakcinētiem radiem? Kā tad tā – pasaulē nav vakcīnu salīdzinošu pētījumu, bet Latvijā uzskata, ka adenovīrusu vakcīnas (Asta-Zeneca un [email protected]) ir sliktākas un tām vajag ātrāku čaklāku balstvakcināciju. 
Lasīt visu...

12

Astra izsvilptu varmākas

FotoDomāju, ka Gunāram Astram no aizsaules rūgti bija vērot, kā kangari, kas jau ir piesavinājušies nacionālos simbolus, tagad vēlas sev pierakstīt arī viņu. Levita un Bordāna dalība Astras pieminekļa atklāšanā, manuprāt, bija latviešu mocekļa piemiņas zaimošana. Tiesa, arī pats monuments apgriezta krusta formā ir visai provokatīvs.
Lasīt visu...

21

Politika ir cīņa par varu un naudu

FotoIzņēmuma kārtā es ievadam mēģinu definēt sakāmo vienā rindkopā, – lūk, kas no tā man iznāca!
Lasīt visu...

21

Karikatūrists varas kalpībā

Foto“Liekam kluci” pie apgrieztā krustā “piesistā” latviešu brīvības cīnītāja veidola varas bļodlaiža Zemgus Zaharāns redz “zemcilvēkus”, kas uzdrošinājās izsvilpt savus “cienījamos” mocītājus, kuri reklamējās uz sava pretmeta Gunāra Astras fona.
Lasīt visu...

12

JKP Bordāns sadarbojas ar Astras zaimotājiem, ciniski izmanto viņa piemiņu

FotoGunāru Astru dēvēt par disidentu nav precīzi un atbilstoši. Disidenti ir drosmīgie, kuri cīnās par brīvību savās valstīs, cenšas lauzt tirānu režīmus. Astra cīnījās par savas zemes - Latvijas brīvību, kuru bija okupējusi komunistu impērija - PSRS. Padomju Savienība nekādā gadījumā nebija Gunāra Astras zeme. Viņš bija Latvijas brīvības cīnītājs, nevis PSRS disidents.
Lasīt visu...

3

Jūs neticēsiet, bet es esmu pamanījis – nepieciešamas izmaiņas partiju finansējumā no valsts budžeta

FotoValsts budžeta finansējuma palielināšana politiskajām partijām, vienlaikus samazinot to iespējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus, 2019. gadā bija pareizs un sen nepieciešams lēmums. Tas novērsa būtisku mūsu demokrātiskās valsts iekārtas nepilnību un ilgtermiņā noteikti uzlabos politiskās vides kvalitāti. Nedrīkst būt tā, ka politisko partiju darbība ir atkarīga no to spējas piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Tas rada partiju atkarību no ziedotāju labvēlības, kas parasti nav tīri nesavtīga.
Lasīt visu...

21

Mediķi varas kalpībā

Foto“Vīruss nevar izplatīties starp vakcinētiem cilvēkiem,” - šādas muļķības vēl vasarā melsa Pēteris Stradiņš, kuram piebalsoja citi dakteri. Kas melo vasarā, tas melo arī pārējos gadalaikos (Levits neļaus samelot). Turklāt šie mediķi nebūt nav pārtraukuši aģitēt par potēšanos pret kroņa vīrusu.
Lasīt visu...

18

Es labāk būšu BRĪVS ieslodzījumā nekā IESLODZĪTS brīvībā!

FotoEs kliegšu! Kliegšu un lamāšu tos kretīnus, kas uzdodas par kungiem manā Tēvzemē. Es lamāšu tos, kas sevi augstāk par cilvēkiem tur, kaut aiz kauna tiem jau sen zemē būtu jāielien. Pie velna Jūs visus! Pie velna peklē, kur Jūsu īstā vieta kungus tēlot būs. Šī izrāde jau pārāk ievilkusies. Tā jāpārtrauc tūlīt! Vairs nav nedz smieklīgi, nedz jautri. Vairs nav pat drāma absurdā. Nu skatītāji maksā par to ar savām asarām un sāpi.
Lasīt visu...

20

Levitam šobrīd ir arī citas vissvarīgākās prioritātes: Satversmes simtgade dod iespēju plašai diskusijai par demokrātijas stiprināšanu!

Foto18. janvārī valsts prezidents Egils Levits tiešsaistē tikās ar Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes NVO pārstāvjiem. Valsts prezidents sarunā īpašu uzmanību pievērsa nevalstiskā sektora nozīmīgajam darbam un iniciatīvām Satversmes simtgades gadā demokrātijas vērtību stiprināšanā: “Mūsu pilsoniskā sabiedrība ir aktīva, un pilsoniskās sabiedrības iespējas līdzdarboties ir pat augstākas nekā dažā labā senākā demokrātijā. Tas ir ļoti būtiski šajā laikā, kad demokrātija pasaulē piedzīvo pārbaudījumu laikus. Jūsu pienesums šajā gadā, stiprinot demokrātiju un pilsonisko līdzdalību, būs neatsverams.”
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Situācija ir kritiska, valdības enerģētikas krīzes risinājumi ir lēni un nepietiekami

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) valdības pārstāvjiem pieprasa nekavējošu rīcību enerģētikas krīzes pārvarēšanai, jo...

Foto

Varbūt jūs satrauc rēķinu katastrofa, bet prezidents Saeimā iesniegs grozījumus Partiju finansēšanas likumā

17. janvārī valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu,...

Foto

Ko gribam, to darām, kad vajadzēs informēt Finanšu ministriju, tad arī informēsim, bet sabiedrībai gar to vispār nav daļas

Lai nodrošinātu efektīvu valsts pārvaldes funkciju īstenošanu,...

Foto

Viedais Anonymous

Vispirms pateicos portālam PIETIEK par iespēju paust savu viedokli daudzos aktuālos jautājumos. Katra interneta vietne darbojas pēc saviem ieskatiem. Tā, piemēram, te komentāros ikviens...

Foto

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

Vietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem....

Foto

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

Pretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums...

Foto

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt!...

Foto

Modelēšana – “KO DARĪT?”

Nesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”,...

Foto

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

Činavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par...

Foto

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

Brīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ...

Foto

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

Es uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos...

Foto

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

Saeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu...

Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...