Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Reiz lidoja Minhauzens uz lodes pār Latviju...

Jānis Rušenieks, Dr.iur, Pēteris Pikše, Dr.sc.Ing
05.03.2015.
Komentāri (41)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2015.gada 2.martā portāls Delfi publicēja Neila Balgaļa rakstu "Caur Mārupi Rail Baltica vilciens nebrauks". Interesants virsraksts, kā arī īpatnējs autora izteiktais apgalvojums, ka "Mārupes iedzīvotāji "apgādā" plašsaziņas līdzekļus ar aplamu un maldinošu informāciju". Tieši rakstā tā autors pats, mūsuprāt, ir izplatījis nepatiesu informāciju, kura ir tendenciozi atlasīta un interpretēta, kopumā aizskarot gan Mārupes iedzīvotāju, Mārupē strādājošo uzņēmēju, kā arī Mārupes novada Domes darbinieku godu un cieņu.

Mūs izbrīna kopējā situācija ap šo Rail Baltica projektu - lai gan tam, vismaz publiski, nav noteikts slepenības vai ierobežotas pieejamības statuss, bet visi ar publisko apspriešanu saistītie un interesējošie dokumenti no pilnsabiedrības RB vai no Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas pat pašvaldības darba grupas dalībniekiem netiek izsniegti pat pēc atkārtotiem pieprasījumiem. Pavisam no četriem pieprasījumiem nav saņemts neviens no trīs vēstulēs pieprasītajiem dokumentiem vai to skaidrojumiem. Iespējams, ka tīri formāli viss notiks likuma ietvaros - atbildes tiks sniegtas likumā paredzētajā kārtībā (viena mēneša laikā), bet tad jau izsludinātais sabiedriskās apspriešanas par dzelzceļa līnijas Rail Baltica ietekmes uz vidi gala termiņš - 2015.gada 15.marts - būs pagājis.

Sabiedriskajās apspriešanās un projekta izstrādē neiesaistītajām personām viss Rail Baltica projekts "grozās" ap patīk vai nepatīk, kā arī "minētajā jautājumā neesmu kompetents, bet man ir viedoklis" līmenī. Projekta virzītāji runā puspatiesībās, pa priekšu virzot tikai vienu karogu un saukli - "Eiropa mūs nesapratīs! Šis šaursliežu dzelzceļš mums ir vajadzīgs, jo pavērs logu uz Eiropu. Tās ir visas valsts intereses!!!" Interesanti, kas īsti ir jāsaprot ar "visa valsts", jo arī mēs esam daļiņa no valsts, bet tās nebūt nav mūsu intereses.

Bija 2015.gada februāris. Daļa Latvijas sabiedrības bija šokēta, jo publiski pieejama kļuva ilgi pa-slēptā iespējamā trasējuma karte un tika paziņots par sabiedriskās apspriešanas uzsākšanu. Mēs - sabiedrība tikām iepazīstināti ar tādu ātrvilciena Rail Baltica trasējumu, kurš līdz tam nebija apstiprināts nevienā no Rail Baltica projekta izstrādes darba grupas sanāksmēm. Ja pamattrase no Latvijas - Lietuvas robežas līdz Latvijas - Igaunijas robežai bija daudz maz atbilstoša iepriekš sanāksmēs "iezīmētajiem" variantiem, tad absolūts pārsteigums bija pēkšņi apspriešanai piedāvātais vilciena līnijas atzars no Misas uz Rīgas pasažieru dzelzceļa staciju - cauri Baldones, Ķekavas, Olaines novadiem un Mārupes novadā esošo Rīgas lidostu.

Aicinām visus pavērtēt Satiksmes ministrijas interneta mājas lapā (http://www.sam.gov.lv/satmin/content/?cat=8&art_id=4615) pieejamo informāciju un trases karti ar ievadu Rīgas pasažieru stacijā un pat bez ievada lidostā Rīga no ziemeļu puses. Satiksmes ministrija paziņoja, ka "Pamattrases savienojumam ar Rīgas pasažieru staciju konsultanti piedāvā izbūvēt 1435 mm sliežu līniju, izmantojot bijušo dzelzceļa trasi Rīga-Ērgļi, tādējādi nodrošinot Rail Baltica līnijas pieslēgumu stacijai, kura jau pašlaik ir lielākais transporta mezgls Rīgas pilsētā. Paredzēts stacijas savienojums ar starptautisko lidostu Rīga"

Šis piemērs ļauj secināt, ka pašreiz sabiedriskajai apspriešanai izvirzītais projekta Rail Baltica variants ir neizstrādāts, tas ir nepamatots un raisa pārdomas par līdzībām ar pavisam nesen apturēto Latvijas dalību EXPO 2015. Kā būtu ar jau iztērēto miljonu piedziņu no nekvalitatīva darba veicējiem un informācijas sagrozītājiem?

Tā kā ir publiskots N.Balgaiļa viedoklis, līdzīgi viņam vēlamies paust savējo, saglabājot N.B. izveidotos tēmu virsrakstus.

 

1. Kāds ir projekta Rail Baltica ekonomiskais pamatojums?

N.Balgaiļa paustais apgalvojums skan - "Pamatojums ir: mūsu valsts, Latvijas, iespēja attīstīties, būt līdzvērtīgam partnerim globālajā cīņā par valsts konkurētspēju, kā arī sniegt iespējas starptautiskai lidostai Rīga kļūt par Baltijas valstu lielāko, vadošo lidostu gan apkalpoto pasažieru, gan kravu ziņā".

Tas ir viena cilvēka viedoklis, iespējamā vīzija. Gribētos teikt - fantāzija. Fantāzija tāpēc, ka tā nav pamatota ar ekonomiskiem aprēķiniem, tā nav pamatota ar reālo dzīvi, nepieciešamību. Ir zināms, ka Mārupes novada vadība, iedzīvotāji un uzņēmēji atbalsta Rail Baltica pamattrases izveidi, kas ļautu nodrošināt Eiropas platuma sliežu ceļa izveidošanu arī Baltijas valstīs. Mums tiek minēts, ka katru dienu pa jauno sliežu ceļu trauksies pasažieru vilcieni - pavisam deviņi virzienā uz Tallinu, tik pat daudzi arī atpakaļ. Nedaudz vairāk par četrām stundām aizņemtu ceļā pavadītais laiks no Polijas robežas līdz Igaunijas galvaspilsētai. Jau 2011.gadā veiktajā AICOM pētījumā tika definēts, ka ikviena lieka pietura šajā trases posmā, nemaz nerunājot par iespējamiem atzariem, tikai samazinās potenciālo braukt gribētāju - ceļotāju skaitu.

Pašlaik piedāvātais atzars cauri Iecavas, Baldones, Ķekavas, Olaines un Mārupes novadiem uz lidostu Rīga un Rīgas dzelzceļa staciju palielina ceļā pavadīto laiku kā minimums par 51 minūti, radot priekšrocības tikai tiem dažiem pasažieriem, kuri izkāps no vilciena lidostā. Apgalvojums par dažiem ir vietā, jo tiek prognozēts, ka katru dienu 18 (deviņi pāri) ātrvilcieni kopā atvedīs apmēram 2400 lidotgribētājus. Sadalot pa vilcieniem - astoņpadsmit stundu laikā no katra izkāps varbūt 133 pasažieri. Viena gada laikā šis skaitlis varētu sasniegt 876 000 pasažierus, kurus atvedīs ātrvilciens. Kas atvedīs pārējos lidot gribētājus? Šobrīd lidosta gada laikā apkalpo 4,8 miljonus pasažieru, no kuriem vismaz 40% ir tranzīta pasažieri. Atlikušie 2,88 miljoni jau tagad kaut kā tiek atvesti vai atbrauc paši. Neviens mums nav spējis sniegt atbildi - cik izmaksās viena pasažiera atvešana ar ātrgaitas vilcienu, no kurienes viņš tiks vests. Tikai absolūts analfabēts spēs noticēt, ka ar ātrvilcienu uz lidostu Rīga brauks lidotgribētāji no Berlīnes vai Varšavas, par Parīzi nemaz nerunājot. Iespējams, ka lietuvieši no Kauņas vai Paņevežiem atbrauks, bet cik to būs?

Spriedelējumi par avio kravu būtisku pieaugumu lidostas Rīga kravu pārvadājumos ir pār mēru optimistiski, lai neteiktu, ka utopiski. Vēl 2015.gada 24.februārī, tikšanās laikā ar Mārupes novada uzņēmējiem N.Balgaiļa kungs nespēja atbildēt uz jautājumu - cik tonnas kravas 2014.gadā pārvadāja caur lidostu Rīga. Pareizā atbilde ir - 32 984 tonnas. Šī ir publiski pieejama informācija, kuras nezināšana ir tikai viens no veiktās PS "RB Latvija" Daudzkritēriju analīzes nepilnību un vājās kvalitātes apstiprinājums. Pat tādā gadījumā, ja paredzam, ka lidosta tieši aviokravu pārvadājumu jomā progresēs un sasniegs 2013 gada līmeni, vai arī paliks līdzšinējā, tad visu kravu piegādei uz lidostu vai arī aizvešanai pietiktu ar 1,5 vilcienu sastāviem reizi mēnesī.

Vēl par ekonomiku, kurai taču būtu jābūt ekonomiskai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas Aecom Ltd. 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem, Rail Baltica līnijas izbūves kopējās izmaksas ir 3,68 miljardi eiro,  Latvijā - 1,27 miljardi eiro. Publiski pieejamie dati liecina, ka trases garums Latvijas teritorijā ir paredzēts - 235 (citos avotos - 190) km, paredzot tikai vienu dzelzceļa staciju - Rīgas Centrālā stacija. Šāds trases garums un izmaksas tika rēķinātas saskaņā ar Aecom pētījumu. Nav publiskotas ziņas, par cik kilometriem pagarinās kopējais trases garums (iespējams, 60 kilometri) jaunajā trasējumā caur lidostu Rīga, bet ir zināms tas, ka, realizējot atzaru cauri visām pašvaldībām, izmaksas palielinās par "nieka" 500 miljoniem eiro.

Ir pamatotas aizdomas, ka projekta izstrādātāji īsti nesaprot arī pašu lietotos terminus. Piemēram, publiskajā telpā tiek teikts, ka sabiedriskajai apspriešanai ir virzītas vairākas trases alternatīvas. Projektam klāt pievienotajā kartē ir redzams posms A5, kuram netiek piedāvāta nekāda alternatīva. Pat posma krāsa ir identiska ar pamattrases krāsu - zaļo.

Secinājums? Visās līdzšinējās tikšanās reizēs N.Balgailis nav izpratis termina alternatīva (alternatīva, starp citu = izvēle) nozīmi, kā rezultātā ir maldinājis klātesošos, stāstot, ka arī šim posmam esot veselas trīs alternatīvas:

1. Savienojums ar Rīgas dzelzceļa staciju un tad ar lidostu Rīga no ziemeļu puses.

2. Iespējamais tunelis zem Āgenskalna šajā pašā posmā.

3. Lidostas Rīga savienojums ar pamattrasi cauri Mārupes, Olaines, Ķekavas un Baldones novadiem.

Analizējot publiski pieejamo informāciju, nav atrodams neviens dokuments, kurš apstiprinātu N.Balgaiļa kunga teikto vārdu patiesumu, jo izvēles iespējas šīs sabiedriskās apspriešanas laikā ir tikai attiecībā uz pamattrases novietojumu.

2. Projekta realizācija nepārkāpj tiesiskās paļāvības principus un nav pretrunā ar pašvaldības teritoriālo plānojumu.

Un kā vēl pārkāpj. Šeit ir vietā norādīt, ka N.Balgaļa paustais par izstrādātā trasējuma atbilstību Mārupes novada Attīstības stratēģijai ir kārtējā ceturtdaļpatiesība. Atsauce uz Mārupes novada Attīstības stratēģiju atsevišķi un kopsakarā ar Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.711 ir nekompetenta un pat muļķīga, jo:

1) Attīstības stratēģijā ir definēta tikai nākotnes iecere kaut ko plānot vispār, taču nav konkretizēts, kad, kur un kā. Te ir jānorāda, ka Mārupes novada Teritorijas plānojums, kurš hierarhijas ziņā ir daudz konkrētāks dokuments, paredz šīs ieceres par iespējamo dzelzceļa līnijas ievadu lidostā Rīga pavisam citā vietā (no Imantas - Zolitūdes puses). 

2) Teritorijas attīstības plānošanas likuma 24.panta otrajā daļā ir noteikts, ka Lokālplānojumā var vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu detalizēt. Pēc vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas spēkā stāšanās, lokālplānojumā var grozīt vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, ciktāl lokālplānojums nav pretrunā ar vietējās pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

No tā izriet, ka lai noteiktu to, vai ir kaut kas ir pretrunā ar kaut ko vai nav, tam (kaut kam) vismaz ir jābūt pietiekami detalizētam un konkretizētam. Ja ir jāvērtē lokālplānojuma izstrāde atbilstoši Mārupes novada Attīstības stratēģijai, tad ir jāņem vērā, ka tajā ir paredzēti tikai šādi potenciāli dzelzceļa risinājumi:

1. perspektīvā jaunveidojamā dzelzceļa līnija, kas izvietojama paralēli valsts autoceļam A5, nodrošinās reģionālu sasaisti ar starptautisko lidostu Rīga. Šādu iespējamo līnijas izbūvi Mārupes novada iedzīvotāji jau vienreiz ar saviem (ap 700 parakstu) ir pauduši.

2. rodams risinājums pasažieru sliežu transporta izveidei, kas nodrošinās sasaisti starp Rīgas pilsētu, starptautisko lidostu Rīga un tai pieguļošo intensīvo darījumu teritoriju, kas jau ir konkretizēts Teritorijas plānojumā kā ievads no Imantas un Zolitūdes)

Jāsecina, ka N.Balgaiļa minētais variants neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem, tātad par kāda lokālplānojuma izstrādi vispār varam spriest, ja viņa piedāvātais variants neatbilst pat Mārupes novada Attīstības stratēģijā ietvertajam vispārīgajam regulējumam.

3. Kāds ir Rail Baltica pienesums Latvijas tautsaimniecībai?

Neils Balgailis apgalvo, ka "šobrīd zināms, ka diennaktī pa Rail Baltica Latvijā varēs braukt 8 (projektā ir 9) starptautiskie, ātrgaitas pārvadātāji - vilcienu pāri (t.i., vilciens turp un atpakaļ), kravas vilcieni - 17, bet cita dzelzceļa satiksme, kas ietver vietējos pasažieru un kravu pārvadājumus - 72 vilcienu pāri".  

Konsultējoties ar dzelzceļa nozares speciālistiem, ir skaidrs, ka pa divām sliedēm "palaist" visu šo vilcienu kvantumu nav iespējams. Ir jābūt koridoram, pa kuru kursēs ātrvilcieni ar ātrumu 170 - 240 km stundā, vēl arī kravas vilcieni ar vidējo ātrumu 68 km/h. Tā ir tikai optimistiska prognoze, jo, ja vilcieni kursēs caur lidostu, tad pasažieru vilciens nevarēs pārvietoties ar norādīto ātrumu. Kur tad "palēks malā" visi citi 72 vilcienu pāri? Nav ticams arī apgalvojums, ka vilcienu satiksme notiks tikai laika posmā no 6.00 līdz 24.00.

Vērtējot tautsaimniecības ieguvumus, nav pieejamu ticamu datu, kuri būtu pamatoti un veidoti saskaņā ar vērā ņemamu metodoloģiju, izmantojot daudz maz ticamus skaitļus prognozes veidošanā. Ir tikai projekta virzītāju PR veidotāju apelēšana par valsts ieguvumiem, projekta nozīmīgumu. Mūsuprāt, galvenais ieguvējs, iespējams būs Rīgas brīvosta, Rīgas pilsēta. Varbūt slēptais šī projekta (atzars caur Mārupes novadu un lidostu) realizēšanas mērķis, ir par Eiropas naudu savest kārtībā dzelzceļa infrastruktūru, kas ļautu attīstīt dzelzceļa kravu pārvadājumus uz Krievu salu, tās vairāk nevedot caur Rīgas centru. Par savienojumu ar Rīgas brīvostu pa Daugavas kreiso krastu šajā projekta apspriešanas posmā tiek klusēts. Katrā ziņā tas netiek akcentēts, jo projekta izstrādātājiem - pilnsabiedrībai RB Latvija dotais uzdevums - ekonomiski izdevīgs savienojums ar Rīgas brīvostu jau nekur nav pazudis.

 

4. Trase neskar attīstīto Mārupes ciema teritoriju.

Saskaņā ar N.Balgaiļa izteikto apgalvojumu: "Plānotā trase pusotra km garumā ved caur Mārupes novadā ietilpstošu, reti apbūvētu, vēl neizveidojušos teritoriju, kurā pamīšus uzbūvētas ražotnes, transporta uzņēmumi un dzīvojamās ēkas. Ciematā Vētras nav paredzēts nojaukt nevienu māju!"

Absolūta nepatiesība, kuru varētu paust tikai tāds cilvēks, kurš nekad nav bijis Mārupē, kā arī pagājis dažus soļus vismaz blakus lidostas galvenajai ēkai uz vienu vai otru pusi. Tikai analizējot publiski pieejamo trases karti, ir konstatējams, ka paredzamajā 300 metru joslā tiek skartas vai jālikvidē 76 privātfirmām piederošas ēkas un būves, 15 esošas dzīvojamās mājas un saimniecības (35 ēkas un būves), 46 ar visām komunikācijām (gāze, elektrība, ūdensvads, kanalizācija) sagatavoti apbūves gabali. Piemēram, tikai lidostas teritorijā pavisam tiek skartas 32 ēkas, kurās ir veiktas daudzmiljonu investīcijas gan būvniecībā, gan tehnoloģijās un ir nepieciešamas lidostas ikdienas darbības nodrošināšanai.

Provizoriski sarēķinot Mārupes novada iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībai iespējamos zaudējumus, kurus radītu Rail Baltica izbūve, šis skaitlis tuvojas visam posmam trases posmam caur lidostu Rīga nepieciešamajai būvniecības summai - 500 miljonus eiro. Tas viss tikai tāpēc, ka ir veiktas pašvaldības un privātpersonu investīcijas projektos, kuru attīstība ir apdraudēta, jo aizsargjoslu teritorijā nedrīkstēs veikt būvdarbus, uzņēmumu paplašināšanu, arī jau izstrādātie teritorijas plānojumi. Plānošanas speciālistiem nevajag strādāt ar neatbilstošu un vecu kartogrāfisko materiālu, reizēm arī iepazīties ar situāciju dabā, nevis, sēžot kabinetā, "vilkt ar krāsā iemērktu pirkstu" pa novecojošu  karti.

5. Netiks nojaukta Mārupes infrastruktūra.

Atkal maldinoša informācija, jo Mārupes novads tiek sadalīts divās daļās, sabojājot ūdensvada un kanalizācijas sistēmu, kā arī sagraujot meliorācijas sistēmu. Mārupes novadam ir tā īpatnība, ka to veido pieci ciemi - Mārupe, Tīraine, Vētras, Jaunmārupe un Skulte. Vienīgais lielais savienojošais ceļš ir P132. Ja novadam pa vidu tiek uzcelts žogs, kurš ierobežos piekļūšanu ne tikai vilciena trasei, bet arī privātpersonu īpašumiem, tad kur slēpjas nesagraušanas būtība?

Tiek izjaukts eksistējošais ielu un ceļu tīkls, netiks veikti plānotie pieslēgumi par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem līdzfinansētajiem ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Var jau stāstīt vai sapņot par daudzlīmeņu satiksmes pārvadiem un tuneļiem, bet pašlaik pieejamajos dokumentos ir paredzēts tikai viens šķērsošanas punkts - uz autoceļa P132, kas savieno Mārupi un Jaunmārupi. Būšot gan šķērsošanas vietas vardēm, pīlēm, mazajiem un lielākiem meža zvēriem, bet cilvēkiem - nē. Tā rezultātā - būtiska, zaļi domājošajiem paredzētā daļa - trīs veloceliņi Mārupes novadā arī ir bez šķērsošanas vietas. Pārvietošanās ar velosipēdu ir jāaizmirst, bet iešana ar kājām pa autoceļu jau tagad ir ekstrēmistu cienīga nodarbošanās.

 

6. Īpašumu atsavināšana.

Mārupes novada Dome tiek aicināta nemaldināt iedzīvotājus, ka nekustamie īpašumi tikšot atsavināti pēc to kadastrālās vērtības. Mārupes novada Dome savus iedzīvotājus un uzņēmējus nemaldina, bet gan informē par visiem iespējamajiem īpašuma atsavināšanas variantiem. Tieši valsts rīcība, izmaiņas būtiskos normatīvos aktos ir uzskatāmas par pamatu prognožu izteikšanai. Šobrīd ir definēts, ka visa projektam atvēlētā summa, saskaņā ar 2011.gada prognozi, Latvijas teritorijā ir 1,27 miljardi eiro. Ja tikai Mārupes novadā taisnīgai īpašuma atsavināšanai būtu nepieciešami 500 miljoni eiro, tikpat daudz būs vajadzīgs papildus darbu veikšanai, atzara Misa - Lidosta Rīga - Rīgas Pasažieru stacija - Salaspils izbūvei, tad ar 270 miljoniem eiro uzbūvēt Rail Baltica dzelzceļa līniju pārējā Latvijas Republikas teritorijā varētu būt krietni par maz.

Problēmas būtība ir tāda, ka, uzsākot sabiedrisko apspriešanu, nav zināmi dati par kopējo atsavināmo īpašumu skaitu. Publiskajā retorikā N.Balgaiļa kungs apgalvo, ka visā Latvijā tikšot nojauktas 7 mājas, reāli dabā tas ir n-reizes vairāk. No tā izriet nākošais iztrūkstošais ķēdes posms - nav iespējams veikt elementārus aprēķinus par nepieciešamo summu visai dzelzceļa līnijai kopumā, ne arī katram tā posmam. Katrā ziņā neviens no nekustamā īpašuma atsavināšanas mehānismiem nebūs taisnīgs vai godīgs, jo valstī spēkā esošie normatīvie akti paredz kompensāciju tikai par atsavināmiem īpašumiem, bet par tādiem, kuriem ir apgrūtinājumi, nekāda kompensācija netiks paredzēta. Par morālo kompensāciju mēs vispār nevaram sākt domāt, jo kas gan ir dzimtas mājas, to atstāšana zem dzelzceļa līnijas vai tās aizsargjoslā, salīdzinot ar Lielo kultūras revolūciju vai Gaisa pilīm, kuras laiku pa laikam tiek uzbūvētas atsevišķu ierēdņu galvās.

Ko darīt? Šos vārdus savulaik izteica V.Uļjanovs. Dānijas princis krietni senāk bija daudz nekonkrētāks "Būt vai nebūt? Tāds ir jautājums." Šajā projektā pa visām iespējamām vīlēm un caurumiem lien ārā klaja tiesiskā nihilisma un nekompetences pazīmes.

Varbūt Rail Baltica projekta apspriešana pavērs jaunu ēru sabiedriskajās apspriešanās Latvijā, jo palielināsies sabiedrības interese? Vēl nesen, tikai pagājušajā nedēļā apspriešanas laikā Ķekavā no projekta virzītāju mutēm tika paziņots - "Rail Baltica sliežu ceļu novietojumu visā Latvijā nav plānots mainīt, tas varētu vien tikt pabīdīts 300 metru koridorā uz vienu vai otru pusi. Turklāt cerēt, ka ātrgaitas vilciens cauri Ķekavas novadam nebrauks, nav pamata, jo trašu novietojums tiks mainīts tikai pie neparedzētiem ārkārtas apstākļiem". Vai to var uztvert kā draudus, jo viss ir kādā kabinetā sen-sen izlemts?

Vēlamies Latvijas Republikas valdībai atgādināt, ka savulaik Satversmes tiesa atzina, ka ar likumu noteiktās sabiedriskās apspriešanas galvenais mērķis ir nodrošināt, ka tiek pieņemts vislabākais iespējamais lēmums sabiedrības interesēs un katra cilvēka iebildumi tiek vērtēti un iespēju robežās taisnīgi ņemti vērā. Tas nozīmē, ka ikvienai sabiedriskajai apspriešanai jākalpo šādiem diviem galvenajiem mērķiem:

1. Ļaut sabiedrībai iegūt korektu informāciju, kas sekmētu pamatota un taisnīga lēmuma pieņemšanu.

2. Spēt pārliecināt sabiedrību par to, ka tieši tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti un ievēroti.

Ja nu projekta "bīdītāji" un Satiksmes ministrijas ierēdņi to nezina, tad vēlamies atgādināt, ka saskaņā ar Orhūsas konvencijas 6.panta 8.punktu ir jāņem vērā un jārespektē sabiedrības dalības procedūras rezultāti. Visloģiskākais solis būtu apturēt uzsākto sabiedriskās apspriešanas procesu, veikt kvalitatīvu izpēti, sniegt ekonomisko pamatojumu, saskaņot iespējamo dzelzceļa trasi ar visām iesaistītajām pašvaldībām un tikai tad uzsākt sabiedrisko apspriešanu par dzelzceļa līnijas Rail Baltica ietekmes uz vidi izvērtējumu.

Viens likums, viena taisnība - šis aicinājums tautai ir redzams ziņu raidījumos un foto attēlos. Varbūt atbildīgās personas varētu pacelt acis un arī ieraudzīt šo aicinājumu?

Novērtē šo rakstu:

84
59

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Autoratlīdzība ir jāmaksā. Aicinājums Latvijas autoriem

FotoLatvijas Rakstnieku savienības vārdā aicinu Latvijas rakstošos autorus rūpīgi izvērtēt dažādu projektu vadītāju (tostarp tādu, kas pārstāv Latvijas Republikas uzņēmējus, valsts un pašvaldības iestādes) piedāvājumus izdot darbus Latvijā un ārvalstīs. Lai cik cēla ir ideja, nav iedomājama situācija, ka autors par sava darba publicēšanu nesaņem nekādu autoratlīdzību. Arī tad ja, projektu vadītāji apelē pie autora patriotisma jūtām un runā par Latvijas 100. jubileju.
Lasīt visu...

21

Muhameda portrets

FotoCeturtdien, 17.augustā Katalonijas pilsētā Barselonā musulmaņi pastrādāja kārtējo teroraktu, ar automobili ietriecoties cilvēkos un laupot 14 nevainīgas dzīvības, tostarp diviem maziem bērniem atņemot tēvu. Nākamajā dienā Somijas pilsētā Turku marokāņu musulmanis ar nazi nodūra divus cilvēkus. Vēl kaut kas notika Diseldorfā, Vācijā, bet par to nav skaidras informācijas.
Lasīt visu...

21

Motivācija celt labklājību vai ņemt kukuli?

FotoLatvijas attīstību kavē tas, ka cilvēkiem, kam esam uzticējuši attīstīt mūsu valsti, nav patiesas motivācijas to darīt, izņemot politisko atbildību. Pašvaldību un valsts atbildīgās amatpersonas saņem atalgojumu, kas nav atkarīgs no viņu darba rezultātiem – padarītā vai nepadarītā.
Lasīt visu...

21

Valstiskuma metabolisms un kultūras liekulība

Foto2017.gada vasarā „Rīdzenes sarunas” sašūpoja latviešu vislielāko politisko grēku – LR krimināli oligarhisko valsts iekārtu. Tika sašūpots valstiskums visaugstākajā līmenī. Tāpēc pret “Rīdzenes sarunām” ir jāizturas ļoti nopietni. Patiesībā ir jāizturas maksimāli nopietni. Latvijas Republikā nekas nopietnāks vairs nevar būt. “Rīdzenes sarunas” attiecas uz LR valsts iekārtu. Tātad attiecas uz valsts pamatiem, valstiskuma pamatformu, valsts pastāvēšanas visbūtiskākajiem nosacījumiem. Valsts iekārta vitāli skar katru pavalstnieku, kura apziņā valsts figurē kā dzīves nepieciešamība, dzīves garants, dzīves patrons, dzīves lepnums.
Lasīt visu...

12

Par manis paša kļūdām es pats esmu maksājis, maksāju un turpināšu maksāt

FotoTe manas pārdomas, kuras rakstīju reiz, kad pēc kārtējās, enerģētiski, intelektuāli un sirdsgudri piesātinātās intervijas (ja nemaldos - tā bija nra.lv) komentāros un citur soctīklos tika „apd...ts” Ēriks Stendzenieks.
Lasīt visu...

21

Ašeradens būs īstais

FotoLabdien, biedri un atbalstītāji, visi. kam rūp tiesiska, latviska un eiropeiska Latvija! Šajā sestdienā mēs sanāksim kopā. lai lemtu par mūsu partijas nākotni, par mūsu vērtībām un idejām, kā arī cilvēkiem, kas tās īstenos dzīvē.
Lasīt visu...

15

Atklāta vēstule Latvijas Republikas 12. Saeimas deputātam Andrejam Judinam

FotoLatvijas Republikas 12. Saeimas 2017. gada 21. jūlija ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums ar nosaukumu “Par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911” (turpmāk – Lēmums). Lēmumu sagatavojis un kā pirmais parakstījis Saeimas deputāts Andrejs Judins.
Lasīt visu...

20

Latvijas attīstība Šveika garā jeb ķemertiņu reģistram būt

FotoBrīdināts, ka pēc likuma par šķiņķa zādzību pienākas sods no 6 mēnešiem līdz 20 gadiem, krietnais kareivis Šveiks atbildēja, ka tādus likumus viņš nepazīstot. Nedomāju, ka likuma nezināšana glābs arī tos Latvijas iedzīvotājus, kuri nebūs reģistrējuši savus, atvainojiet, ķemertiņus jeb decentralizētās kanalizācijas sistēmas kopējā reģistrā. Labi, ka par šo pārkāpumu nedraud tāds sods kā Šveikam, taču arī 1400 eiro juridiskajām personām un 350 eiro fiziskajām ir gana liels sods, īpaši lauku reģionos dzīvojošiem pensionāriem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

SS.LV un VID strīds parāda, ka dzīvojam represīvā valstī

Šodien Cīrules kundze LTV paziņoja, ka strīds starp VID un SS.lv esot pievērsis uzmanību tam, vai būt...

Foto

Haltūra, ko veselības ministre Čakša sauc par likumprojektu un kas Kučinskim šķiet derīga

Lai novērstu uzmanību no veselības aprūpes pamatproblēmām – mediķu streika, zemas efektivitātes un...

Foto

Nevajag eksperimentēt ar sešgadniekiem

Laikā, kad Izglītības un zinātnes ministrija gatavo apjomīgu nozares reformu, kas skar dažādus būtiskus jautājumus, tostarp t.s. sešgadnieku jautājumu, jāatceras, ka mēģinājumi...

Foto

Par "iztīrīto" Nacionālo mākslas muzeju un elitāri politisko kroni

Pēc ilgstošas rekonstrukcijas 2016. gadā vasaras sākumā cilvēku apskatei tika atvērts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ar...

Foto

Par valsts un pašvaldību amatpersonu elektroniskās sarakstes atbilstību likumam

Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība (turpmāk – NĪSA un NĪLA) vērš sabiedrības un...

Foto

Papildizglītības un katalizatora izpalīdzība

Tagadnes politiķu intelektuālā potenciāla objektīvs vērtējums nav sasniedzams bez jaunām zināšanām. Tas pavēloši attiecas uz LR politiķu vērtējumu. LR politisko kadru analītika...

Foto

Piespiedu noma: diena, kad es atguvu ticību taisnīgai tiesai

Lai cik tiesas neatkarīgas, likums nemainās no tā, kura tiesa to piemēro. It kā ābeces patiesība. Nesen...

Foto

Mums Molotova – Ribentropa pakta sekas ir jālikvidē pilnībā

Darbu ir sākusi Saeimas izmeklēšanas komisija, kam būtu jāvērtē oligarhu sarunas un lietas izmeklēšanas izčākstēšanas iemesli. Taču...

Foto

Kaimiņš "sēž, vēro un neko nelaiž uz āru"

Pietiek lasītāji pēdējā laikā interesējušies – kur pēc pašvaldību vēlēšanu iznākuma esot pazudis latvju tautas interešu pēdējais aizstāvis...

Foto

Mīti un patiesība par „Lidl” jaunajām darbavietām un zemajām cenām

Latvijā Lidl ienākšana mazumtirdzniecības segmentā sākusies ar ceļa izzāģēšanu – slepenības aura ap Rīgas mikrorajonā Purvciemā gaidāmo koku...

Foto

SS.LV ir mūsu sabiedrības un ēnu ekonomikas spogulis

Es neaizstāvu Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par izvēlēto problēmas risināšanas formu, jo uzskatu, ka bija un ir citi...

Foto

Ēēēēēēēēēēē...

Man nudien nebija nodoma divas dienas pēc kārtas izteikties par vienu un to pašu tēmu, taču pašreizējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ilzes Cīrules pirmdienas...

Foto

Kāpēc SS.LV nav konkurentu

Pateicoties nesenajām* sludinājumu izvietošanas cenu izmaiņām portālā ss.lv, sabiedrībā uzvirmoja kārtējais nepatikas vilnis pret šo interneta resursu - sak’ dzēšot sludinājumus, neatbildot...

Foto

Prezidenta kungs, vai, runājot par oligarhiem un to sarunām, jūs domājāt arī mani?

Augsti godātais Prezidenta kungs! Preses brīfingā pēc Nacionālās drošības padomes sēdes šā gada...

Foto

Prezidentam jārīkojas! Nepārdomātā akcīze degvielai vājinās Latvijas ekonomiku

Biedrība "Baltijas asociācija - Transports un Loģistika" (BATL) vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ar lūgumu izmantot LR...

Foto

Ss.lv un VID stāsts – speciāli advokātu madāmām, sektantiem no sabiedriskā radio un citiem "tiesiskās valsts" cienītājiem

Nu jau pat advokātu madāmas – mājsaimnieces ir iesaistījušās...

Foto

Kondora lidojums jeb jēru skaitīšana: par zīmoliem un tirgus pārdali

Ziemas miegā iztraucēts lācis ir bīstams, mēdzot uzbrukt pat cilvēkiem. Politiķiem savukārt pagulēšanai atvēlēts laiciņš pēc...

Foto

Sabiedrības līderu piemiņai

Džeka Londona stāstā Baltais Ilknis ir aprakstīta likumsakarība, kas valda suņu barā. Līderis vienmēr ir jāliek pajūga priekšgalā, jo pārējie suņi, redzot bēgošo līderi, centīsies...

Foto

„Cant” latviskajā vidē jeb meli ar tīru sirdsapziņu

Angļu valodā ir divi vārdi „cant”. Tie ir homonīmi – vienādi rakstāmi un vienādi izrunājami vārdi ar atšķirīgu...

Foto

Neizskatās, ka valstī kāds domātu par eksistenciālajiem jautājumiem

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzīgākajām ES valstīm, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādītāji. Viens...

Foto

Mēs varam, bet – nezinām vai negribam?

Bieži tiek spriests, cik labi ir sakārtotajā un turīgajā Vācijā, Lielbritānijā, ASV... Taču latvieši negrib saprast, ka turienes iedzīvotāji...

Foto

Uz 73 valsts auto - 4 apkopēji ar 1000 eiro algu, 2 ēdināšanas speciālisti, medicīnas speciālists, 8 dežuranti...

Medijos publicētas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties...

Foto

Par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums"

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma...

Foto

Veselības ministrija šobrīd cenšas sarīdīt trīs lielākās ārstu grupas

Ģimenes ārstu temats nav bijis ilggadējam publicistikas flagmanim Dainim Lemešonokam īsti mīļš, radot iespaidu, ka kāds autora...

Foto

Cik partiju Kučinska koalīcijā? Vienpadsmit plus bezpartijiskie

Šovakar LTV Ministru prezidents pats īsti nevarēja pateikt, cik partiju tad ir viņa koalīcijā. Vēlos viest skaidrību. Zināms, ka...

Foto

Ceturtā atmoda. Mosties vai zust

Trešā atmoda atjaunoja neatkarību, taču netika atjaunota 18. novembra Latvija. Tika radīts hibrīds - tapa 4. maija republika, apvienojot padomju laika...

Foto

Seši blēdīgi leftistu koncepti, kas pretendē būt pozitīvi

Leftisms savā būtībā ir konfliktus ģenerējošs. Tas vienmēr nostājas pret pastāvošo lietu kārtību. Savā agrīnā posmā tas maskēja...

Foto

Tautas politiskā apziņa: realitāte, mīmikrija, dresūra

Latvijā regulāri atskan politiski loģiskā prasība atļaut latviešu tautai vēlēt Valsts prezidentu. Regularitāti (reizi četros gados) nosaka Valsts prezidenta vēlēšanas....

Foto

Jautājums par sešgadniekiem skolās IZM dienaskārtībā ir jau 20 gadus

Jūlijā plašsaziņas līdzekļos atkal aktualizējās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītā reforma, kas paredz vairākas izmaiņas,...

Foto

Ģimenes ārsti paši sevi gāž no pjedestāla

Ģimenes ārstu streiks ir nolemts sakāvei, jo tam nav morāla atbalsta sabiedrībā. Valsts vara viņus spēj ne tikai uzveikt,...

Foto

Mēs esam PAR

Mēs esam par Latviju, kura ir iespēja visiem. Mēs esam par brīvu cilvēku. Mēs ticam ikviena cilvēka tiesībām izdarīt savas izvēles un atbildībai...

Foto

Jebkurā civilizētā valstī tādai Čakšai sen būtu bijis jāatkāpjas

Veselības ministre Anda Čakša nebeidz izbrīnīt. Ne velti, stājoties amatā sevi dēvēja par krīzes menedžeri un izcilu...

Foto

Kučinska kungs, Jūsu pasaulē nav mazā Ivana, kas vientulībā nomirst mežā

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs Māri Kučinski! Iespējams, ka mēs dzīvojam divās dažādās un ļoti...

Foto

Skarba replika par PVN un tiesām

Ar tiesisku valsti katrs var saprast ko citu – citam tā ir pārliecība, ka par katru noziegumu katrs noziedznieks tiks...

Foto

Atklāta vēstule – iesniegums par padomju tiesību doktrīnai tipisku principu ietveršanu ārstu sertifikācijas procesa pārraudzībā

Iesniedzējs atgādina, ka iepriekšējā sarakstē jau tika informējis Ministru prezidentu un...

Foto

Par dalītā īpašuma neatbilstību LR Satversmei: faktiski atjaunotas feodālās privilēģijas un likvidēta demokrātija

Tiesiskais pamats dalītā īpašuma radīšanai Latvijas pilsētās tika izveidots 1991. gada 20. novembrī,...

Foto

Tāda ir bijusi un ir tā sauktā politiskā NEgriba

Garāmejot kārtējo reizi uzmetu aci nu jau vairāk nekā 20 gadu gaitā savāktajai DVD kolekcijai (lauvas tiesa...

Foto

...

Foto

Kleptomānijas cēlonis

Retrospektīvi izzinoša ekskursija uz lietišķo pierādījumu muzeju nav vajadzīga. Nav vajadzīgs intelektuālais reids aizvadīto 27 gadu vēsturē. Latvijas Republika kā krimināla valsts ar ideālu...

Foto

Mēs atsakāmies no savas valsts, atstājot to neliešu bariņa rokās

Atbilstoši oficiālajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017. gada janvārī Latvijā dzīvoja 1 miljons 953 tūkstoši cilvēku....

Foto

“Nodokļu reforma” - kas tiek noklusēts

Daudz piesauktā un plaši aprunātā, bet patiesībā reti kuram zināmā “nodokļu reforma” nu ir ieguvusi daudz maz konkrētus apveidus. Un,...

Foto

Ģimenes ārsti dara pareizi, ka netic Čakšas tukšajiem „solījumiem”

Jau ilgāk nekā divas nedēļas valstī notiek ģimenes ārstu streiks. Taču nekas neliecina, ka tiks panākta vienošanās...

Foto

Atklāta vēstule valdošajai koalīcijai: IZM reforma – nodomi labi, bet izpildījums vājš

Augsti godājamais Ministru prezidenta kungs, Saeimas cienījamie frakciju vadītāji, pagājušajā nedēļā medijos atkal aktualizējās...

Foto

Latvijas sabiedrisko mediju "caurās mucas" svētās dusmas

Cēlonis melodramatiskajam sašutumam, kādā Latvijas Radio (LR) darbinieki izteica neuzticību Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un tās loceklim...

Foto

VID Cīrule „atbild” pavāram Dreibantam

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule pavāram Ērikam Dreibantam nosūtījusi to, ko pati uzskata par atbildēm uz viņa atklātajā vēstulē...

Foto

Tumsonība Īvāna gaumē

Neesmu vegāns, pat veģetārietis ne tuvu ne. Dzīvnieki nav sveši, jau kopš bērnības mūsu vai vismaz radu mājās ir bijis kāds "kustonis", arī...

Foto

Ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē restorāna bankas kontu par 2000 eiro nodokļu parādu...

Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu...

Foto

Laikmeta ainiņas: futbols un nacionālisms - I

1989. gada 21. jūnija rītā pie Satekles ielas stāvvietas piebrauca tumši sarkans Ikarus autobuss. Ar tūrisma firmas Inturist atbalstu devāmies ceļojumā, kura galamērķis...

Foto

Mēs esam slikti saimnieki savā zemē

Tautieši, nevairosim sabiedrībā naidu un haosu, negānīsim deputātus un valdību, ka tā neprot vadīt valsti. Politiķi, kam ir uzticēta Latvijas...

Foto

Pa dibenu vai pa purnu

Vai nesen publicētās sarunas, kurās politiskie līderi apspriež procesus valstī, kārto lietas, mēģina slēpt iespējamus likumpārkāpumus un pakļaut medijus, raisa izbrīnu?...

Foto

NEPLP lēmums par „Pieci.lv” hibrīdkara apstākļos ir nacionālās drošības apdraudējums

Latvijas Radio darbinieki kategoriski noraida un iebilst pret pagājušajā nedēļā medijos publicēto informāciju („Diena” 07.07.2017. „Lielās...

Foto

Otrā atklātā vēstule ģenerālprokuroram Kalnmeieram un citām augstākajām valsts amatpersonām

Vai es varu lūgt jūsu uzmanību beidzot mani sadzirdēt? Zinot to, cik aizņemti jūs esat, man...

Foto

Oligarhija: kastas ģenēze un kastas misija

Latvijā drīkst nerunāt par galveno. Latvieši drīkst neapspriest galveno. Latviešiem tas ir piedodami, jo bez šīs spējas neapspriest galveno nav...

Foto

Manifests – ir laiks aizstāvēt Latviju, tautu un Satversmi

1918. gada 18. novembrī Latvijas tauta dibināja brīvu un demokrātisku valsti. Latvijas Republikas Satversmē pirmie divi panti...

Foto

Par Jelgavas pašvaldības vadības patvaļīgo lēmumu

Mēs, Jelgavas 6. vidusskolas audzēkņu vecāki, vēršamies ar lūgumu atsaukties un nepalikt vienaldzīgiem pret, mūsuprāt, Jelgavas pašvaldības vadības vienpersonisko, diktatorisko...

Foto

Georga Isersona „Jaunās karadarbības formas” un latviešu valstsgriba

Turpinot par tēmu – pazīsti savu potenciālo ienaidnieku –, jau rakstīju par ģeniālo krievu militāro domātāju Jevgēņiju Mesneru, kura...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: demogrāfija

Uz Zemes ir gājušas bojā daudzas civilizācijas. Zinātne ir noskaidrojusi bojāejas galveno iemeslu. Tas ir civilizācijas iekšējais sabrukums. Katra civilizācija ir bijusi...

Foto

Daži mazemocionāli ideju zibšņi “oligarhu lietas” sakarā

Paklausījos, palasīju dažādus materiālus, kas publiskajā infotelpā pieejami biezā slānī. Pārdomas ir vairākas:...

Foto

Oligarhi, Šlesers un Baznīca

Vai atceramies, kas pirms 15 gadiem Ainaram Šleseram palīdzēja iegūt kāroto varu un deva iespējas piedalīties Latvijas īpašumu sadalē? Tās bija kristīgās...

Foto

Kā es sarakstījos ar „Labklājības” ministriju

Vēlos pastāstīt Pietiek lasītājiem, kā es mēģināju gūt kādu atsaucību no mūsu tā saucamās „Labklājības” ministrijas – un ko es...

Foto

Atmaskot "oligarhus" ir vitāli svarīgi, bet žurnālistikas standarti ir jāievēro

Latvijas Televīzijas komentārs par žurnāla "Ir" rakstu "Preses kastrēšana", kurā atspoguļotas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja...

Foto

Atklāta vēstule veselības ministrei Andai Čakšai

Piektdien, 30.jūnijā no Jums saņēmu bezpersonisku e-pastu, kas, kā saprotams, bija sūtīts daudziem un kurā Jūs mēģinājāt paskaidrot par Latvijas...

Foto

Ģimenes ārstu streiks, privātpersonu rīcība savu tiesību aizsardzībai

Pārdomas par ģimenes ārstu streiku: vai sabiedrība ir gatava ar aktīvu (uzsverot, aktīvu!) rīcību iesaistīties problēmu risināšanā? Diemžēl...

Foto

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju

Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs...

Foto

Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums” un pieteikums līdzdalībai likumprojekta pilnveidošanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par...

Foto

Ekoloģiskā katastrofa Latvijas centrā

Ar šo rakstu gribu pavēstīt Jūrmalas bīstamo atkritumu degšanas seku mērogus. Pēc pieejamām ziņām, četrām mājsaimniecībām ir aizliegts lietot aku ūdeni. Tātad...