Reiz Putina režīma spalvainais pirksts, iespējams, iznīcināja Polijas valdību
Bitīte Maija01.03.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Polijas valdības lidmašīnas Tu-154M aviokatastrofa ir pati lielākā pēc upuru skaita, kur lielākā daļa bojāgājušo ir vienas valsts amatpersonas, precīzāk, gandrīz visa valdība, un tieši tāpēc tā joprojām atrodas mūsu uzmanības centrā. Kaut ir pagājuši 11 gadi, joprojām neviens nav spējis dot skaidru atbildi par šīs katastrofas iemesliem, kas aprāva Polijas prezidenta Leha Kačiņska un viņa sievas Marijas, kā arī faktiski visas Polijas Bruņoto spēku augstākās vadības dzīvības.
Nu, lūk, tagad, 2021. gada 25. februārī Polijas parlaments uzklausīja Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanas rezultātu apstiprināšanas apakškomisijas priekšsēdētāja, bijušā Polijas aizsardzības ministra, tagadējā parlamenta deputāta Antonija Macerēviča ziņojumu. Viņš skaidrā poļu valodā pateica, ka Polijas valdības lidmašīna Tu-154M tika iznīcināta spridzekļa eksplozijas rezultātā.
Mecerēvičs teica: „Galvenā tēze, precīzāk, patiesība ir, ka lidmašīna tika uzspridzināta.” Tā tika uzspridzināta ar sprāgstvielu, kuras paliekas tika konstatētas uz avarējušās lidmašīnas vraka daļām.
Tas, kurš bija uzstādījis spridzekli, ir tagad jānoskaidro prokuratūrai tālākas izmeklēšanas laikā. Faktu, ka ir tikusi atrastas sprāgstvielas pēdas, ir apstiprinājuša ne tikai Polijas, bet arī ārvalstu laboratorijas. Tas, ka Krievijas puse joprojām nevēlas atdot Polijai visu lidmašīnas vraku, tikai apstiprina, to, ka lidmašīna ir tikusi uzspridzināta.
Turklāt sākotnēji uzsāktās Smoļenskas aviokatastrofas izmeklēšanas laikā tika apstiprināts, ka gaisakuģa sarunu ierakstā ir dzirdami divi sprādzieni.
Eksperti ir pārliecināti, ka lidmašīna sadalījās gabalos vēl gaisā, apmēram
Saskaņā ar vēl vienu ekspertīzi, kurā piedalījās arī ārvalstu eksperti, lidmašīnas apkalpe un pasažieri gāja bojā eksplozijas rezultātā un nevis tāpēc, ka lidmašīna ietriecās zemē. Ar šīs ekspertīzes rezultātiem krievu versija par to, ka lidmašīna ir lidojusi pārāk zemu nosēšanās laikā biezā migla, tiek pilnībā izslēgta.
Turklāt tika noskaidrots, ka sprāgstvielas tikušas ievietotas lidmašīnā vēl tās remonta laikā 2009. gadā Krievijā. Ļoti aizdomīgi ir tas, ka sprāgstvielu pēdas tika atrastas arī otrajā Polijas prezidenta lidmašīnā ar borta numuru 102, un arī to bija remontējuši tikai krievu speciālisti.
Es ticu, ka patiesības mirklis ir ļoti tuvu. Izskatās, ka Kremļa specdienesti pastrādāto „labo” darbu sarakstā varēs ierakstīt vēl vienu – „ar iepriekšēju nodomu paveikts terora akts pret NATO dalībvalsts Polijas valdību”!
Ar šo Krievija, pateicoties Putina režīmam, iegūs teroristiskas valsts statusu, un par šo statusu nāksies dārgi maksāt, pat vairāk nekā par MH-17, kura ar Putina pavēli tika notriekta virs Austrumukrainas, nogalinot visus 298 pasažierus.
Kačiņska lidmašīnas sprādziens man liek atcerēties vēl vienu aviokatastrofu, kad virs Sinaja pussalas 2015. gada oktobrī tika uzspridzināta pasažieru lidmašīna ar borta numuru A321, toreiz ziedojot kara dieva un Asada vārdā visus 212 Krievijas pilsoņus. Kremlis vainu uzvēla ISIS kaujiniekiem, tādejādi iegūstot legālu iemeslu Krievijas karaspēka ievešanai Sīrijā.
Runā, ka kāds GRU speciālists, kuram Šarmalšeihā uzturējās „mīļākā”, attiecīgajā brīdī uzdāvināja „spridzekli ar detonatoru EHB-
Un tagad, zinot, cik bieži GRU un FSB rīkļurāvēji ar Putina svētību ir indējuši cilvēkus ar Novičok ķīmisko ieroci, un zinot visu par MH-17 katastrofas apstākļiem, un zinot par Putina algotņu nežēlastību, vai jūs varat droši pateikt, ka Putins nav licis iznīcināt Polijas valdību, kad tāda iespēja parādīsies?
Esmu drošs, ka Putina speciālie bendēšanas dienesti neapstāsies pie jau paveiktā, jo tas, ka Putinam vienmēr ļauj iziet no ūdens gandrīz sausam, tikai mudina viņu pastrādāt vēl smagākus noziegumus pret cilvēci, pret kaimiņiem, pret visiem, kas stājas viņam ceļā vai ko iebilst pretī.
P.S. Putins ne acu galā neieredzēja Kačiņski, tāpat kā Kačiņskis – Putinu!
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
