Reizniece-Ozola faktiski neko nespēj pateikt par VID rotācijas rezultātiem
PIETIEK21.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola nespēj minēt faktiski neko konkrētu par rezultātiem, ko sniegusi viņas iniciētā Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku rotācija, tā apstiprinot bažas par šī pasākuma faktisko izgāšanos. Pietiek šodien publicē gan ministrei uzdotos jautājumus, gan arī saņemtās izvairīgās un nekonkrētās „atbildes”.
Saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku rotāciju vēlos saņemt no Jums atbildes uz šādiem jautājumiem:
1) kādi tieši mērķi tika izvirzīti VID darbinieku rotācijai?
2) kas tieši šos mērķus izvirzīja?
3) kad tieši un kādā tieši formā šie mērķi tika izvirzīti un fiksēti?
4) kuri no šiem mērķiem ir sasniegti līdz 2016. gada 31. jūlijam?
5) kas tieši ir izvērtējis šo mērķu sasniegšanu, pēc kādiem kritērijiem tas ir noticis?
6) kas tieši un kad tieši ir šos kritērijus izstrādājis un apstiprinājis, kādā tieši formā?
7) kad un kā ir fiksēta šo mērķu sasniegšana?
8) kādu konkrēti iemeslu dēļ nav sasniegts katrs no nesasniegtajiem mērķiem?
9) kas un kad ir izvērtējis šo mērķu nesasniegšanas iemeslus?
10) kādas darbības ir plānots veikt attiecībā uz mērķiem, kas nav sasniegti?
11) kas un kad šīs darbības ir apstiprinājis?
Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku rotāciju
Finanšu ministrija ir izskatījusi Jūsu 2016.gada 2.augusta vēstuli, kurā lūgts sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) darbinieku rotāciju.
Atbildot uz Jūsu l. un 2.jautājumu, informējam, ka Valsts civildienesta likuma 37.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka ierēdni, motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā tajā pašā vai citā iestādē, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi.
VID ierēdņu pārcelšanas mērķi un kārtība ir noteikti VID iekšējos noteikumos, un tie ir - paaugstināt ierēdņu profesionālo pieredzi, paplašināt zināšanas un attīstīt kompetences, sekmēt amata pienākumu radošu un kvalitatīvu izpildi, iegūtās profesionālās pieredzes nodošanu citām VID struktūrvienībām, kā arī citām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī veicināt plašāku izpratni par veicamajiem amata pienākumiem, tai skaitā preventīvi samazināt korupcijas riskus.
Atbildot uz Jūsu 3.jautājumu, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 22.panta 1.punktu ierēdnim ir tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis noteiktu amatu. Tādējādi, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 37.panta pirmajā daļā noteikto, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, pārceļot ierēdni citā amatā, tiek izvērtēta pārcelšanas pieļaujamība un lietderības apsvērumi, samērojot ierēdņa tiesiskās intereses un valsts intereses kopumā. Minētais lietderības pamatojums, tai skaitā attiecīgā ierēdņa pārcelšanas mērķis, ir norādīts VID ģenerāldirektora (ja ierēdnis tiek pārcelts VID ietvaros) un Ministru prezidenta (ja ierēdnis tiek pārcelts uz citu valsts pārvaldes iestādi) lēmumā par konkrēta ierēdņa pārcelšanu .
Atbildot uz Jūsu 4.-11.jautājumu, informējam, ka novērtēt to, vai pārceltais ierēdnis sekmīgi veic jaunā amata pienākumus, tādējādi izpildot iestādes funkcijas un noteiktos mērķus, būs iespējams, veicot pārcelto ierēdņu ikgadējo darba izpildes novērtēšanu saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumiem Nr.494 “Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbināto darba izpildes novērtēšanu”.
Jautājuma daļā par mērķu sasniegšanas izvērtēšanas kritērijiem informējam, ka saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta 2012.gada 10.jūlija noteikumiem Nr.494 izpildes novērtēšanā tiks analizēta un vērtēta nodarbinātajam jaunajā struktūrvienībā noteikto mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde, amata pienākumu izpilde atbilstoši prasībām, kompetenču (tajā skaitā ētiskuma) un profesionālās kvalifikācijas atbilstība amatam un tā attīstības līmenis.
Papildus informējam, ka pārcelšanai valsts interesēs citos amatos tika pakļauti 39 VID ierēdņi, no tiem 32 tika pakļauti pārcelšanai VID ietvaros un septiņi ārpus VID. Uz 2016.gada 8.augustu citos amatos ir pārcelti 34 ierēdņi (29 - VID ietvaros, pieci - ārpus VID), divi ierēdņi tika atbrīvoti no amata pēc paša vēlēšanās, divi atrodas attaisnotā prombūtnē, bet vienu ierēdni plānots pārcelt uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 16.jūlija rīkojumā Nr.393 “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.-2020.gadam” minētajam ierēdņu pārcelšana (rotācija) citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir obligāts process valsts pārvaldē, tā darbojas kā efektīvs pretkorupcijas mehānisms un preventīvi samazina iespējamos korupcijas riskus, jo nodarbinātajam tiek mainīti ierastie darba vides apstākļi, saikne ar kolēģiem un konkrētās iestādes klientiem. Vienlaikus rotācija novērš arī stagnāciju, sniedz ierēdnim profesionālās izaugsmes iespējas, uzlabo izpratni par iestādes darba virzieniem un mērķiem, nostiprina ierēdņa zināšanas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
