Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Reklāmas asociācija jau pagājušā gada rudenī brīdinājusi Lauku atbalsta dienestu par "vairākiem problemātiskiem aspektiem" saistībā ar Pietiek pēdējās dienās aprakstīto "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" iepirkumiem, kuru īstenošana ļaus ar Andri Šķēli un Aināru Ščipčinski saistītu uzņēmumu kontos ieripot vairāk nekā 830 tūkstošiem eiro valsts līdzekļu. Galvenais secinājums bijis: abu kampaņu īstenotāji uzrādījuši cenas, kas par 30-40% pārsniegušas reālās, attiecīgi uz valsts rēķina sev nodrošinot izcilu peļņu.

Pietiek jau informējis - ja Eiropas Komisija atbalstīs Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības aizsegā sagatavotus piena produktu un aitas gaļas popularizēšanas kampaņu projektus, kuri norāda uz Šķēles ģimenes un skandalozā reklāmista Ščipčinska iesaisti, no Latvijas valsts šo kampaņu organizētāji būs tiesīgi saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tiek plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.

Pērn noslēdzās divi sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro. Viens no tiem paredz sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media. Savukārt otrs ir bijis iepirkums sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņai par pienu un piena produktiem sagatavošanu un īstenošanu, ko ieguvusi SIA Jazz Communications par 1,318 miljoniem eiro. Interesanti, ka iepirkuma konkursu uzvarētāji arī bijuši vienīgie pretendenti.

SIA Jazz Communications vadītājs un 40% kapitāldaļu īpašnieks, kā rāda Lursoft dati, ir Andra Šķēles znots Juris Pētersons, un tās 2013. gada apgrozījums ir bijis 225 tūkstoši eiro - gandrīz sešreiz mazāks par iecerētās "piena produktu kampaņas" apjomu. Savukārt aiz "aitu kampaņas" uzvarētājiem SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga un SIA Inspired slēpjas Ainārs Ščipčinskis, bet HansaMedia oficiālā īpašniece ir kāda 21 gadu veca Madara Skukovska - pēc visa spriežot, formāla kapitāldaļu turētāja.

Pirmo iepirkumu sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, bet otru - Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas atzīst, ka to pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansējums. Pusi nepieciešamā finansējuma plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptēs, tad valstij būs jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro, lai kampaņas arī realizētu. Atbalstu šādas iespaidīgas summas piešķiršanai paklusām ir devusi Zemkopības ministrija.

Pietiek jau ir publicējis abu iepirkumu nolikumus, kuru ārkārtīgais līdzīgums (it īpaši uz beigām, kad to nezināmajam autoram acīmredzot ir apnicis mēģināt tos kaut cik dažādot) nav vienīgais, kas liecina, ka abas krāpnieciskās kampaņas ir vienas personu grupas izplānotas. Abu nolikumu failu dati rāda, ka abi dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte".

Nu, izrādās, ka saistībā ar "valsts slaukšanas kampaņu" - Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības programmu "Sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņa par pienu un piena produktiem" Latvijas Reklāmas asociācija jau pagājušā gada rudenī Lauku atbalsta dienestu brīdinājusi, ka piedāvājums kopumā sastādīts, nepārzinot nozares specifiku un plānoto darbību tirgus izcenojumus.

Virknē pozīciju, kā norādījusi Reklāmas asociācija, jau sākotnēji iekļautas izmaksas, kas ļoti būtiski pārsniegušas tirgus cenas. "Tiek plānotas tirgus situācijai neatbilstošas izmaksas par koncepciju, stenda izgatavošanu, degustāciju vadītāju izmaksas un mazvērtīgā inventāra un trauku nomas izmaksas. Izmaksas iespējams samazināt par 10 000 EUR," minēts tikai par vienu no piedāvājuma pozīcijām.

Īpaši neadekvātas bijušas norādītās mediju reklāmas izmaksas - "Latvijas Reklāmas asociācijas ieskatā ir iespējams ietaupīt 200 000 EUR vai, izmantojot plānoto budžetu, realizēt lielāku skaitu kampaņu un efektīvi sasniegt mērķu grupu,", cita starpā norādījusi Reklāmas asociācija.

Kopumā secināts, ka piedāvājumā, ko piensaimniekiem bija iesniegusi Andra Šķēles znota kompānija Jazz Communications, tā nepamatoti pierēķinājusi vairākus simtus tūkstošu eiro.

"Pamatojoties uz augstākminētajiem trūkumiem, Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vērtē kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzēta ievērojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādīt 30 - 40% no pieprasītā kopējā naudas apjoma apskatītajām aktivitātēm," teikts Reklāmas asociācijas brīdinošajā vēstulē Lauku atbalsta dienestam.

Līdzīgi secinājumi izteikti arī par "valsts cirpšanas kampaņu" - Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas gaļas aitu audzētāju asociācijas programmu "Sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņa par aitas gaļu": - arī šajā gadījumā ir mākslīgi samazināts pretendentu skaits un piedāvājums sastādīts, nepārzinot nozares specifiku un plānoto darbību tirgus izcenojumus.

"Nav izstrādāta vienota projekta stratēģija, bet katrai darbībai paredzētas neidentificējamas un ļoti augstas koncepciju izmaksas," par šīs "valsts cirpšanas kampaņas" piedāvājumu secinājusi Reklāmas asociācija.

Arī Ščipčinska uzņēmumi, sagatavojot piedāvājumu "valsts cirpšanas kampaņai", uzrādījuši nepamatoti augstas izmaksas, secinājusi asociācija, minot vairākus konkrētus piemērus: "1.2. punktā norādītās aktivitātes „Raksti drukātajos un publikācijas audiovizuālajos medijos" izcenojums ir norādīts ar ievērojamu pārmākšu, aptuveni 37 500 EUR apmērā. Norādītās izmaksas nav atbilstošas esošajai tirgus situācijai. (..)

1.5. punktā minētās aktivitātes „Mediju izglītības programma" izmaksas ir pārmērīgas, un Latvijas Reklāmas asociācijas ieskatā veidojas pārmaksa 8'000 EUR apmērā. Norādītās izmaksas nav atbilstošas esošajai tirgus situācijai.

2.1. punktā minētās aktivitātes „Vēstnešu programma aitas gaļas popularizēšanai" efektivitāte ir apšaubāma attiecībā pret izmaksām un sasniedzamo auditoriju. Paredzēto aktivitātes mērķi var kvalitatīvi sasniegt arī samazinot izdevumu daļu par 21 000 EUR. Norādītās izmaksas nav atbilstošas esošajai tirgus situācijai.

Arī 2.2. punktā minētās aktivitātes „Televīzijas oriģinālraidījuma par aitas gaļu, tās izmantošanu uzturā un ražošanas un pārstrādes aspektiem" izmaksas nav tirgus situācijai atbilstošas. Ļoti kvalitatīva satura raidījuma izmaksas varētu būt aptuveni 10 000 EUR par vienu raidījumu, tādējādi šajā pozīcijā veidojas pārmaksa aptuveni 118 450 EUR apmērā. (..)

2.5. punktā minētās aktivitātes „Konkursu cikls jauniešiem saistībā ar aitas gaļu, tās produktiem, kvalitāti, ražošanu, pagatavošanu un ilgtspējīgas audzēšanas apstākļiem" mērķi attiecībā pret ieguldījumu uz vienu konkursa dalībnieku nav uzskatāmi par adekvātiem. Aptuvenā pārmaksa 18 000 EUR.

2.6. punktā minētās aktivitātes „Mobilās aplikācijas izstrāde un realizācija" nepieciešamās izmaksas ir tirgus situācijai neatbilstošas. Augstas kvalitātes aplikācijas, kas atbilstu šī projekta mērķiem aptuvenās izmaksas varētu būt ap 10 000 EUR, attiecīgi pārmaksa sastāda apmēram 18 000 EUR. (..)

3.3. punktā minētā aktivitātes „Aitas gaļas produktu degustācijas pasākumi tirdzniecības vietās" izmaksas ir neatbilstošas esošajai tirgus situācijai. Ļoti laba līmeņa degustāciju izmaksas ir 1000 - 2000 EUR. Attiecīgi pārmaksa ir 21 000 EUR apmērā. (..)

3.9. punktā minētās aktivitātes „Aitas gaļas produktu reklāmas kampaņu īstenošana" mediju reklāmas izmaksas ir neadekvātas minēto mērķu sasniegšanai, un Latvijas Reklāmas asociācijas ieskatā ir iespējams ietaupīt vismaz 77 000 EUR, vai izmantojot plānoto budžetu realizēt vairāk kampaņu."

Līdz ar to arī par "valsts cirpšanas kampaņu" Reklāmas asociācijas secinājums bijis: "Latvijas Reklāmas asociācija šo pieteikumu kopumā vērtē kā tirgus situācijai klaji neatbilstošu, kurā paredzēta ievērojama pārmaksa par plānoto pakalpojumu saņemšanu, kas kopā var sastādīt 30-40% no pieprasītā kopējā naudas apjoma apskatītajām aktivitātēm."

Pirmdien Pietiek informēs, kā uz šiem brīdinājumiem par milzīgajiem kampaņu organizētāju uzrēķiniem ir reaģējis Lauku atbalsta dienests un Zemkopības ministrija.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...