Rekonstrukcija pret dekonstrukciju. Kāda ir Latvijas izvēle?
Vija Beinerte29.01.2026.
Komentāri (77)
Iesaki rakstu: 
Kas ir Rietumu civilizācijas galvenie ienaidnieki? Komunisti, islāmisti un kreisie liberāļi. Soross un Švābs. Kremlis, Pekina un Teherāna. Davosas forums, Apvienoto nāciju organizācija ar tās satelītu Pasaules veselības organizāciju un "visu zemju" globālisti.
Pretstāve notiek ne vien starp valstīm, bet arī to iekšienē. Ir skaidri jānošķir demokrātu Amerika no republikāņu Amerikas – Obamas, Baidena, Ņūsoma un Sorosa Amerika no Trampa, Vensa, Rubio un Maska Amerikas.
Demokrātu Amerika ir par atvērtām robežām, nelegālo imigrāciju, nekontrolētu noziedzību, LGBT ideoloģiju, iekļāvīgo dažādību, "zaļo" kursu, uzblīdušu birokrātisko aparātu un nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu un izzagšanu caur dažādām "palīdzības" shēmām.
Republikāņu Amerika ir par vārda brīvību, drošu robežu, noziedzības apkarošanu, nelegālo imigrantu deportāciju, LGBT ideoloģijas izskaušanu no izglītības programmām, meritokrātiju, enerģētisko neatkarību un brīvā tirgus ekonomiku.
"Lielā restarta" un "jaunās" pasaules kārtības apoloģēti vairāk nekā 30 gadu soli pa solim ir drupinājuši un grāvuši pasaules kārtību, politkorektuma aizsegā iznīcinot vārda brīvību, pārņemot medijus un augstskolas, atverot robežas, provocējot konfliktus un tad pārplūdinot Eiropu un Ziemeļameriku ar imigrantiem no konfliktu zonām. Tā nav imigrācija, tā ir infiltrācija, kas, sasniedzot kritisko masu, kļūst par invāziju.
Globālistu mērķis ir iznīcināt Rietumu civilizāciju. Viņiem tas gandrīz jau ir izdevies. Nebijis "rudā klauna", kas – patīk viņš jums vai ne – ir totāli nojaucis globālistu plānus. Tāpēc tik negants naids.
Polija, Čehija, Itālija un Somija, Salvadora, Argentīna un Čīle, Izraēla un Japāna ir izvēlējušās republikāņu Ameriku. Arī Naidžels Farāžs, britu Reformu partijas līderis, un Venecuēlas opozīcijas līdere Marija Korina Mačado ir skaidri pauduši savu izvēli, tāpat kā Irānas opozīcijas līderis Reza Pahlavi.
Eirobirokrāti un Kanāda (lai cik veikla un salda būtu Kārnija retorika Davosā ar Havela piesaukšanu) pārstāv "jauno" pasaules kārtību jeb dekonstrukciju.
Latvijai sava izvēle vēl ir jāveic, skaidri definējot, kas ir mūsu stratēģiskie partneri – Eiropas Savienība, kas iepērk gāzi no Krievijas un vēja turbīnu akumulatorus no Ķīnas, vai republikāņu Amerika un tās sabiedrotie. Lai Dievs stāv mums klāt!
P.S. Tiem, kas jūsmo par Švāba drauga un domubiedra Marka Kārnija runu Davosā, iesaku pārlasīt viņa izteikumus pērn pirms vēlēšanām un tagad. Lai nebūtu ilūziju. 2025. gada 17. aprīlī Kārnijs teica: "Lielākais drauds Kanādas drošībai ir Ķīna." 2026. gada 15. janvārī viņš teica: "Mūs iedvesmo Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins, un es ceru, ka mūsu partnerība palīdzēs mums nodibināt jauno pasaules kārtību." Īsi sakot, Kārnijs ir nodevis Kanādu Ķīnas un Kataras apskāvienos. Pēc augļiem būs pazīt koku.
Bet tiem, kas vēlas runāt par Grenlandi, iesaku vispirms ieskatīties kartē. Runa ir nevis par teritoriju, bet par Arktiku un kosmosu.
Kad Donalds Tramps atgriezās pie jau agrāk formulētās vēlmes iegūt Grenlandi, Eiropa smējās, jo nesaprata galveno – stratēģiju. Grenlande atrodas uz īsākā raķešu ceļa starp Krieviju un Ziemeļameriku. Tāpēc tur ir jābūt agrīnās brīdināšanas radariem, kas ir vitāli svarīgi kodolieroču uzbrukuma gadījumā.
Kūstot Arktikas ledum, ūdensceļš starp Eiropu, Āziju un Ameriku varētu saīsināties par 40%. Krievija paplašina un nostiprina savas Ziemeļu militārās bāzes un palielina tur izvietoto ledlaužu un patrulējošo zemūdeņu skaitu. Ķīna sevi dēvē par "Arktikai tuvu lielvalsti" un ir sākusi būvēt "Polāro Zīda ceļu".
Izšķirošā cīņa risinās orbītā: polārie satelīti, raķešu izsekošanas ierīces un pirmā trieciena brīdinājums. Dānija nespēj aizsargāt Grenlandi, bet Eiropa militāra konflikta gadījumā ir atkarīga no ASV. "Zelta kupols" jeb pretgaisa aizsardzības vairogs, kas pasargās no kodolraķetēm ne vien ASV, bet arī Kanādu un Eiropu, ir vajadzīgs mums visiem. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute to saprot. Braže un Sprūds, šķiet, ka ne.
Saistītie raksti:
Vija Beinerte: "Skaidrības gads jeb "Lielais restarts", ceturtā industriālā revolūcija, plāna vājais punkts un sestais eņģelis"
Vija Beinerte: "Pasaule bez īpašuma un privātuma. Kādu "paradīzi" jau 2030. gadā mums gatavo globālisti?"
Vija Beinerte: "Kas būtu jāzina par Džordžu Sorosu, un kāpēc tas ir tik svarīgi?"
https://www.la.lv/vija-beinerte-kas-butu-jazina-par-dzordzu-sorosu-un-kapec-tas-ir-tik-svarigi
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
