Rekordpensijas saņēmējs – visticamākais, „Liepājas metalurga” „saimnieks” Zaharjins
Lato Lapsa04.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz nav šaubu, ka Latvijas vislielākās vecuma pensijas – 19 000 eiro mēnesī pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas – saņēmējs ir bijušais AS Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins (attēlā pirmais no labās). Šāda pensija „nopelnīta”, viņa kontrolētajam uzņēmumam pirms bankrota maksājot savam „saimniekam” atalgojumu, kas jau pirms desmit gadiem pārsniedza 1,3 miljonus eiro gadā. Tiesa, Zaharjina advokāts ceturtdienas vakarā paziņoja, ka viņa klienta pensija esot "tikai" nepilni 3000 eiro mēnesī.
Sabiedrības uzmanība Liepājas metalurga vadības atalgojumam tika pievērsta drīz pēc tam, kad 2010. gadā valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā saņēmušais uzņēmums līdz tam neziņā dzīvojušajai Valda Dombrovska valdībai 2013. gada sākumā paziņoja par savu dramatisko saimniecisko stāvokli.
Tad vispirms atklātībā nonāca publiskie dati: Lursoft informācija liecināja, ka kopš 2008. gada uzņēmums sācis slēpt tā valdes locekļu saņemto atalgojumu, bet 2007. gadā valdes locekļu oficiālais kopējais atalgojums bijis 166 428 lati, bet padomes locekļu – 228 060 latu.
Liepājas metalurga valdes loceklis un izpilddirektors Leons Ptičkins, komentējot šos datus, paziņoja, ka uzdot jautājumus par šādu tēmu esot nepieklājīgi, savukārt pats S. Zaharjins vispirms paziņoja - vai tad saprātīgi domājošs cilvēks vispār varot noticēt publicētajai informācijai, bet pēcāk - ka viņa atalgojums esot ap 5000 latiem un vēl samazināts, kad sākusies krīze, bet iepriekš "bijis augstāks".
Taču drīz pēc tam atklājās tas, tieši cik augstāks iepriekš šis atalgojums bijis: izrādījās, ka, piemēram, 2005. gadā S. Zaharjins atalgojumā uzņēmumā saņēmis kopumā 968 668 latus (nepilnus 1,38 miljonus eiro) pirms nodokļu nomaksas - tātad vidēji 80 722 latus mēnesī. Savukārt gadu vēlāk S. Zaharjina gada atalgojums bijis 947 288 lati pirms nodokļu nomaksas vai vidēji 78 940 latu mēnesī.
Šādu algu S. Zaharjina kontrolētais Liepājas metalurgs savam lielākajam īpašniekam maksāja laikā, kad uzņēmums lūdza tam uz visu Latvijas elektrības lietotāju rēķina izbūvēt speciālu elektropiegādes līniju, - un tā lūgumu Aigara Kalvīša valdība arī apmierināja. Šos atalgojuma datus uzņēmuma „saimnieks” vairs nekomentēja.
Tagad, zvanot uz tālruņa numuru, kas zināms kā piederošs no publiskās telpas izzudušajam S. Zaharjinam, tas neatbildēja, un arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nekādas ziņas par konkrētu pensiju saņēmējiem nesniedz. Taču virknes faktu apkopojums liecina – nav gandrīz nekādu šaubu, ka rekordpensijas saņēmējs ir tieši bijušais Liepājas metalurga „saimnieks”.
Šie dati ir gan ziņas, ka rekordpensijas saņēmējs fiksēts tieši Kurzemē, gan informācija par milzīgo atalgojumu, kurš turklāt izmaksāts tieši kā alga un nevis kādā citādā formā (līdz ar ko veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas), gan tas, ka S. Zahjarins tieši pērn sasniedzis pensionēšanās vecumu, gan fakts, ka milzīgo atalgojumu viņš saņēmis laikā, kad vēl nebija noteikti sociālās apdrošināšanas iemaksu „griesti” (tie pašlaik ir 48 600 eiro gadā).
Savukārt VSAA oficiāli ne tikai nemin rekordpensiju saņēmējus, bet pat atsakās atklāt, kuros valsts novados ir reģistrētas šīs pensijas, jo, „ņemot vērā, ka persona ir tikai viena, kā rezultātā to būtu iespējams netieši identificēt, analizējot kopsakarā ar citu pieejamo informāciju, VSAA bez šīs personas atļaujas nav tiesību sniegt informāciju par reģionu, kurā šī persona dzīvo”.
No VSAA preses pārstāves Ivetas Daines skaidrojumiem arī izriet, ka aģentūrai neesot nekādas vēlmes detalizēti skaidrot, kādā tieši veidā ir bijis iespējams tikt pie šādas rekordpensijas. Ikviens, kam esot vēlme noskaidrot, „kā veidojas pensija”, to varot „izpētīt VSAA mājaslapā”.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā vecuma pensija Latvijā 2014. gadā bija 266,26 eiro. No vecuma pensijas, kas pārsniedz 235 eiro, ir arī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Divi citi zināmie lielo pensiju saņēmēji ir bijušais baņķieris un eksprezidents Andris Bērziņš un Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs, taču viņa pensija apjoma ziņā gandrīz trīsreiz atpaliek no jaunā rekorda.
Tikmēr Zaharjina advokāts Egons Rusanovs ceturtdienas vakarā nācis klajā ar paziņojumu, ka viņa klients tomēr neesot rekordpensijas saņēējs, - Zaharjina pensija esot "tikai" nepilni 3000 eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
