Rekordpensijas saņēmējs – visticamākais, „Liepājas metalurga” „saimnieks” Zaharjins
Lato Lapsa04.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gandrīz nav šaubu, ka Latvijas vislielākās vecuma pensijas – 19 000 eiro mēnesī pirms iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas – saņēmējs ir bijušais AS Liepājas metalurgs lielākais akcionārs Sergejs Zaharjins (attēlā pirmais no labās). Šāda pensija „nopelnīta”, viņa kontrolētajam uzņēmumam pirms bankrota maksājot savam „saimniekam” atalgojumu, kas jau pirms desmit gadiem pārsniedza 1,3 miljonus eiro gadā. Tiesa, Zaharjina advokāts ceturtdienas vakarā paziņoja, ka viņa klienta pensija esot "tikai" nepilni 3000 eiro mēnesī.
Sabiedrības uzmanība Liepājas metalurga vadības atalgojumam tika pievērsta drīz pēc tam, kad 2010. gadā valsts galvojumu aizņēmumam aptuveni 60 miljonu latu apmērā saņēmušais uzņēmums līdz tam neziņā dzīvojušajai Valda Dombrovska valdībai 2013. gada sākumā paziņoja par savu dramatisko saimniecisko stāvokli.
Tad vispirms atklātībā nonāca publiskie dati: Lursoft informācija liecināja, ka kopš 2008. gada uzņēmums sācis slēpt tā valdes locekļu saņemto atalgojumu, bet 2007. gadā valdes locekļu oficiālais kopējais atalgojums bijis 166 428 lati, bet padomes locekļu – 228 060 latu.
Liepājas metalurga valdes loceklis un izpilddirektors Leons Ptičkins, komentējot šos datus, paziņoja, ka uzdot jautājumus par šādu tēmu esot nepieklājīgi, savukārt pats S. Zaharjins vispirms paziņoja - vai tad saprātīgi domājošs cilvēks vispār varot noticēt publicētajai informācijai, bet pēcāk - ka viņa atalgojums esot ap 5000 latiem un vēl samazināts, kad sākusies krīze, bet iepriekš "bijis augstāks".
Taču drīz pēc tam atklājās tas, tieši cik augstāks iepriekš šis atalgojums bijis: izrādījās, ka, piemēram, 2005. gadā S. Zaharjins atalgojumā uzņēmumā saņēmis kopumā 968 668 latus (nepilnus 1,38 miljonus eiro) pirms nodokļu nomaksas - tātad vidēji 80 722 latus mēnesī. Savukārt gadu vēlāk S. Zaharjina gada atalgojums bijis 947 288 lati pirms nodokļu nomaksas vai vidēji 78 940 latu mēnesī.
Šādu algu S. Zaharjina kontrolētais Liepājas metalurgs savam lielākajam īpašniekam maksāja laikā, kad uzņēmums lūdza tam uz visu Latvijas elektrības lietotāju rēķina izbūvēt speciālu elektropiegādes līniju, - un tā lūgumu Aigara Kalvīša valdība arī apmierināja. Šos atalgojuma datus uzņēmuma „saimnieks” vairs nekomentēja.
Tagad, zvanot uz tālruņa numuru, kas zināms kā piederošs no publiskās telpas izzudušajam S. Zaharjinam, tas neatbildēja, un arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nekādas ziņas par konkrētu pensiju saņēmējiem nesniedz. Taču virknes faktu apkopojums liecina – nav gandrīz nekādu šaubu, ka rekordpensijas saņēmējs ir tieši bijušais Liepājas metalurga „saimnieks”.
Šie dati ir gan ziņas, ka rekordpensijas saņēmējs fiksēts tieši Kurzemē, gan informācija par milzīgo atalgojumu, kurš turklāt izmaksāts tieši kā alga un nevis kādā citādā formā (līdz ar ko veicot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas), gan tas, ka S. Zahjarins tieši pērn sasniedzis pensionēšanās vecumu, gan fakts, ka milzīgo atalgojumu viņš saņēmis laikā, kad vēl nebija noteikti sociālās apdrošināšanas iemaksu „griesti” (tie pašlaik ir 48 600 eiro gadā).
Savukārt VSAA oficiāli ne tikai nemin rekordpensiju saņēmējus, bet pat atsakās atklāt, kuros valsts novados ir reģistrētas šīs pensijas, jo, „ņemot vērā, ka persona ir tikai viena, kā rezultātā to būtu iespējams netieši identificēt, analizējot kopsakarā ar citu pieejamo informāciju, VSAA bez šīs personas atļaujas nav tiesību sniegt informāciju par reģionu, kurā šī persona dzīvo”.
No VSAA preses pārstāves Ivetas Daines skaidrojumiem arī izriet, ka aģentūrai neesot nekādas vēlmes detalizēti skaidrot, kādā tieši veidā ir bijis iespējams tikt pie šādas rekordpensijas. Ikviens, kam esot vēlme noskaidrot, „kā veidojas pensija”, to varot „izpētīt VSAA mājaslapā”.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā vecuma pensija Latvijā 2014. gadā bija 266,26 eiro. No vecuma pensijas, kas pārsniedz 235 eiro, ir arī jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Divi citi zināmie lielo pensiju saņēmēji ir bijušais baņķieris un eksprezidents Andris Bērziņš un Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs, taču viņa pensija apjoma ziņā gandrīz trīsreiz atpaliek no jaunā rekorda.
Tikmēr Zaharjina advokāts Egons Rusanovs ceturtdienas vakarā nācis klajā ar paziņojumu, ka viņa klients tomēr neesot rekordpensijas saņēējs, - Zaharjina pensija esot "tikai" nepilni 3000 eiro.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
