Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi un arī par 140 vārdiem gaŗākas, rakstu te. Lai būtu apaļi, tad desmit punktu.

1. Marksisti gan sludina, it kā cilvēki būtu savstarpēji aizvietojamas darbspēka vienības bez savas gribas, tēvijas, tautības un mentālitātes, tomēr tā nav. Tāpēc galvenais jautājums attiecībā uz migrāciju Latvijā ir: kā tā ietekmēs latviešu īpatsvaru. Jo svarīgi ir, nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā. Jo saimniecību var sakārtot dažos gados, bet izkropļota iedzīvotāju sastāva labošanai vajag gadu desmitus.

2. Tāpat nepatiesa ir propaganda, it kā attiecībā uz iedzīvotājiem vairāk būtu labāk. Tā nav. 1945.-1988. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits strauji auga, taču latviešu dēmografiskais stāvoklis un nākotnes izredzes tikai pasliktinājās - tieši tāpēc, ka iedzīvotāju skaits auga, jo pieaugumu deva sveštautiešu migrantu iepludināšana. Ja vairāk būtu labāk, tad Latvija taču cietusi smagus zaudējumus un bijusi nelietība, kad no Latvijas izveda okupācijas armiju - jo tā Latvija zaudēja desmitiem tūkstošu vīriešu pašā spēka vecumā. Nē, svarīgi ir, nevis cik, bet kas dzīvos Latvijā.

Īslandē ir 340 tūkstoši iedzīvotāju, gandrīz seškārt mazāk nekā Latvijā, un īslandiešu summārais dzimstības reizulis ir ~1,7, salīdzinot ar latviešu ~1,85. Taču īslandiešu dēmografiskais stāvoklis daudz labāks nekā latviešu, jo viņi savā zemē ir 86% iedzīvotāju. Jā, un kas to būtu domājis, arī dzīves līmenis šiem augstāks. Nigerijā toties 186 miljoni iedzīvotāju un ārkārtīga tik cildinātā tautu dažādība, bet vai tas nesis turību un saticību?

3. No zemas dzimstības tautas neizmirst. Dabiskais pieaugums ir ģeometriska progresija. Ja arī tās kvocients būtu zemāks par 1, piemēram, 0,9, tā var turpināties bezgalīgi ilgi. Nē, tautas izmirst pārtautošanā: kad to zemē sarodas sveštautieši un pārmāc pamattautu.

4. Augstāka dzimstība (summārais dzimstības reizulis >2,1) nes paplašinātu ataudzi un iedzīvotāju skaita augšanu. Protams, ne pēc 9 mēnešiem, bet ar laiku gan. Tā ka, ceļot dzimstību, tas veidos dabisko ataudzi, kaut šobrīd nav tik daudz sieviešu, cik, piemēram, priekš gadiem desmit.

5. Dēmografijā pastāv tāds stabilu iedzīvotāju jēdziens. Proti, ja dzimstība ilgāku laiku turas puslīdz vienā līmenī, vecumgrupu attiecība stabilizējas - vienalga, vai nākamā paaudze būtu divreiz lielāka par iepriekšējo, divreiz mazāka vai tikpat liela. Attiecībā uz Latviju tas nozīmē, ka novecošanās ir pagaidu process un tā apstāsies.

6. Nepatiesa ir propaganda, kas uztiepj viltusizvēli: vai nu atsākt migrantu iepludināšanu, ko, kā toreiz šķita, uz visiem laikiem izbeidza 1989. gadā, vai kļūt par Ziemeļkoreju - nabadzīgu un etniski viendabīgu zemi. Nē, ir arī Dienvidkorejas un Japānas ceļš - turīga un etniski viendabīga zeme. Japānā zema dzimstība ir jau kopš 70. gadu vidus. Un nekas, dzīvo cepuri kuldami ar 1,45 bērnu summāro dzimstības reizuli un tikai 2% sveštautiešu (un ar saviem 127 mln iedzīvotāju uzņem veselus 28bēgļus gadā), kaut miljards strādīgu ķīniešu un 100 miljonu strādīgu filipiniešu daudz tuvāk nekā Latvijai. Dienvidkorejā summārais dzimstības reizulis vispār 1,2, viens no zemākiem pasaulē, bet korejieši - 96% iedzīvotāju. Nē, lai tiktu pie turības, nevajag turēt robežas vaļā pasaules iebraucējiem. Vajag, pirmkārt, atmest sociālismu un, otrkārt, turēt robežas vaļā informācijai, pakalpojumiem un precēm.

7. Tāpat viltusizvēles propaganda izliekas nezinām, ka trešās pasaules imigrantu iesaistīšanās darba tirgū ir jūtami zemāka nekā eiropiešu pamattautu un imigranti daudz biežāk pārtiek no pabalstiem nekā pamattautas. Tikai daži piemēri: VācijaLielbritanijaNīderlande. Īstenībā ir arī pirmie Latvijas finanču plūsmas skaitļi. Ja pareizi saprotu, tad ~350 migrantu apčubināšanai iztērēts ~10 miljonu eiru.

8. Nevajag sociālistiskā garā ignorēt, ka darbspēka tirgus kā jebkurš pakalpojumu un preču tirgus ir dinamiskā līdzsvarā starp pieprasījumu un piedāvājumu. Tādas lietas kā 35 000 vai cik darbinieku trūkums nav kā sugas. Ja kaut kur parādās darbinieku trūkums, tad tirgus reakcija ir paaugstināt algas, darba ražību, pārprofilēties utml. Reakcija uz to ir lielāks darbinieku piedāvājums un mazāks pieprasījums, un atkal iestājas līdzsvars. Varētu iebilst, ka, paaugstinot algas, Latvijas uzņēmumi kļūst nespējīgi konkurēt. Atvainojiet, Latvijai ir vēl ļoti lielas iespējas veicināt spēju konkurēt un latviešu uzņēmību, samazinot nodokļus un izskaužot birokratiju. Lai paskatāmies uz Ameriku, kā tur Tramps veicinājis pilsoņu uzņēmību, nebūt ne radikāli, tomēr likvidējot uzņēmības šķēršļus, kas pastāvēja Obamas laikā, un radot uzņēmībai labvēlīgu gaisotni. Rezultāti redzami gan bezdarba, gan IKP un biržas skaitļos.

9. Aplami ir nekritiski izmantot valsts iestāžu prognozes. Jo valsts iestāžu spēja kaut ko trāpīgi prognozēt vispār ir apšaubāma. Viens piemērs: nesamērīgi optimistiska saimniecības un darbspēka prognoze vēl 2008. g. pavasarī. Otrs: uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas ietekmes prognoze. Finanču ministrija prognozēja, ka, to samazinot no 25% līdz 22%, 2002. g. UIN ieņēmumi kritīsies par 11,8 mln Ls jeb 12%. Dzīvē ieņēmumu starpība bija 11,3 mln - taču plusā. Pārdesmit miljonu, ceturtdaļa pētāmās parādības - viedajiem valsts plānotājiem tas ir sīkums.

10. Emocionāls paņēmiens piesaukt pensijas arī nevietā, jo pašreizējā pensiju sistēma pati par sevi ir valsts īstenota pilsoņu aplaupīšana un krāpšana: obligātā piespiedu kārtā atņemt pilsoņiem naudu, solot to varbūt atdot pēc gadu desmitiem, un, ja cilvēki tiešām aizdzīvo tos gadu desmitus, tad paaugstināt pensijas vecumu, lai tak tie pilsoņi beidzot apmirst un nauda nav jāatdod. Tāpat aplami apgalvot vai iedomāties, ka citi cilvēki par tavu naudu rūpēsies vairāk nekā tu pats. Līdzīgi kā jebkura cita dzīvošana par citu cilvēku naudu, kādu laiku pensijas var darboties, bet pēc tam sabrūk, jo aptrūkst vai nu citu cilvēku naudas, vai citu cilvēku pašu.

Nobeigumā varu piebilst, ka šo domu publicēšanu iekavēja kādas velkamistu propagandas lapas un mājās savākto krievu laika ģeografijas un dēmografijas izdevumu pārlasīšana. Līdzības ir apbrīnojamas.

Dabiskās iedzīvotāju migrācijas rezultātā vēl daudznacionālāka kļūst katra mūsu republika tādā vai citādā mērā - katrs apgabals un katra pilsēta.

/Andropovs, Jurijs. Runu un rakstu izlase. Rīga : Avots, 1984. 10. lpp./

Straujā saimniecības attīstība pēckara periodā radīja nepieciešamību pēc dažādu kategoriju strādniekiem un inženiertehniskajiem kadriem, tādēļ no brālīgajām republikām iebrauca citu nacionalitāšu pārstāvji, lai palīdzētu sociālistiskajā celtniecībā. Pļaviņu HES celtniecībā vien tika nodarbināti strādnieki no 23 dažādām nacionalitātēm. Visas padomju republikas savstarpēji apmainās kadriem, tādēļ arī iedzīvotāju sastāvs tajās ar laiku kļūst daudzveidīgāks.

/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 83. lpp./

Pēc aptuveniem aprēķiniem Latvijā darbaspēka trūkums sasniedz 30 000 cilvēku. Tas jākompensē ar esošo darba resursu efektīvāku izmantošanu un arī ar strādnieku pieplūdumu no citām republikām. Padomju Latvijā ierodas pārsvarā darba spējīgi cilvēki. Tāpēc mehāniskā pieauguma (ieceļošanas jeb pārvietošanās) rezultātā ik gadus uzlabojas republikas iedzīvotāju struktūra un palielinās darbaspēka resursi.

/Graudiņa, Velta, Kastrone, Klāra. Latvijas PSR ģeogrāfija. Mācību līdzeklis 7. un 8. klasei. II izdevums. Rīga : Zvaigzne, 1974. 86. lpp./

Ekonomika kā primārais sabiedrības attīstības faktors prasīja, lai demogrāfija kā sekundārais faktors nekavētu kopējo sabiedrības attīstības tempu. Šī pretruna bija jāatrisina un tā tika atrisināta tādējādi, ka tika radīti apstākļi, lai demogrāfiskā kustība kopumā (dabiskā un mehāniskā) apgādātu tautas saimniecību un kultūras sfēru ar vajadzīgo darbaspēku. Tā kā viena demogrāfiskā faktora sastāvdaļa - dabiskā kustība konkrētajā situācijā to nodrošināt nevarēja (dažādu iemeslu dēļ), tad bija jāizmanto demogrāfiskā faktora otrā sastāvdaļa - mehāniskais pieaugums. Tātad migrācija kā demogrāfiskā procesa sastāvdaļa konkrētajos apstākļos ļāva tautas saimniecību kaut daļēji apgādāt ar darbarokām.

/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 276. lpp./

Runājot par migrāciju vispār un pozitīvu migrācijas saldo atsevišķi, jāatzīst, ka tā ir parādība, kas parasti raksturīga teritorijai, kas attīstās. Teritorija, kurā ir stabili, pastāvīgi iedzīvotāji, kurā neiebrauc un no kuras neizbrauc cilvēki, ir sastingusi, tajā nav attīstības. Ņemot vērā, ka migrācija ir sabiedrības ekonomiskās dzīves pavadone, tā liecina par sabiedrības attīstību kopumā.

/Mežgailis, Bruno. Padomju Latvijas demogrāfija: struktūra, procesi, problēmas. Rīga : Avots, 1985. 286.-287. lpp./

Pavisam nobeigumā diemžēl jāpiebiedrojas tautas saprātam, kas priekš pusotra mēneša beidzot atšifrēja, ko nozīmē mistiskie ‘Re:’ burti “Re:Baltica” nosaukumā. ‘Replace’. “Replace Baltica”.

Pārpublicēts no ritvars.wordpress.com

Novērtē šo rakstu:

95
8

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kad cerību zaudēs pēdējais dons Kihots...

FotoEs esmu pedagogs. Strādāju Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā. Tajā pašā, uz kuru ved meža ceļš, kur reizēm lido krēsli un, kā jau visiem ticis paziņots, ne skolēni, ne skolotāji neievēro iekšējās kārtības noteikumus. Dienām ilgi visi, kam vien nav slinkums, ir izteikušies par mūsu skolu. Tagad pienākusi mana kārta. Es neesmu ne direktore, ne mācību pārzine, ne kāds cits no skolas administrācijas. Es esmu ierindas skolotājs. Es runāšu tikai savā vārdā un paudīšu savu viedokli. Un tās durvis… Tās durvis ir manas!
Lasīt visu...

21

Kurš piesedz Andu Čakšu?

FotoVeikli darboņi cenšas panākt Eiropas Savienībā nereģistrētu un nepārbaudītu zāļu masveida ievešanu Latvijā, tādējādi apdraudot veiksmīgi sākto cīņu ar C hepatītu un pakļaujot nopietnam riskam daudzus pacientus.
Lasīt visu...

21

Ja vēlēšanas būtu rīt

FotoŠis socioloģisko aptauju jautājums mani vienmēr ir nedaudz mulsinājis. Jo, ja vēlēšanas nav rīt, tad cilvēki nekad nejūtas un nedomā tā, kā viņi jūtas un domā vēlēšanu kampaņu pēdējā dienā. Bet nu neko darīt – nekur pasaulē nekas labāks nav izgudrots, lai sekotu vēlētāju izvēles dinamikai.
Lasīt visu...

21

Ādama nolādēšanas monitorings: ekonomikas izpratne

FotoĀdama mantojums ir ļoti daudzpusīgs. Tajā ietilpst ne tikai klaušas, augļošana, zinātniski tehniskais progress, par ko bija runa pirmajā esejā. No Bībelē attēlotās Ādama nolādēšanas viedokļa var izprast arī ekonomikas līkločus. Šajā izpratnē saskatāma cilvēciskās domas grēkošana, cilvēkiem pašiem sevi mānot un tādējādi sev sagādājot ciešanas. Turklāt mūsdienās attieksmē pret ekonomiku var novērot paradoksāli pretrunīgus pavērsienus.
Lasīt visu...

12

Komunistu kolaboranti Eiropā un Latvijā

FotoEiropā ir tāda organizācija - Prāgas platforma, jeb pilnā vārdā „Eiropas atmiņas un sirdsapziņas platforma”, kas vieno 43 institūcijas no 18 valstīm ar mērķi izglītot sabiedrību par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem. Man bijis tas gods šajā organizācijā pārstāvēt Latvijas okupācijas izpētes biedrību.
Lasīt visu...

21

AKKA/LAA rijībai un alkatībai nav robežu

Foto5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).
Lasīt visu...

15

Par partiju pārbēdzējiem, suņiem un blusām

FotoPublicējam mazmazītiņu fragmentu no Rīga TV24 aizvadītās nedēļas raidījuma TOP5, kurā Lato Lapsa sniedz, domājams, visiem labi izprotamu skaidrojumu par mūsdienu Latvijas politiķiem, kas "Latvijas labā" no vienas partijas mēģina pārbēgt uz kādu citu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Replace Baltica”, un vai jauna migrantu iepludināšana glābs Latviju

Ieraudzīju sejgrāmatā diskusiju par migrāciju. Paldies rakstītājiem, ierosinājāt arī mani izteikties. Tā kā domas gaŗākas par caurmēra sejgrāmatas atsauksmi...

Foto

JKP nepieļaus savās rindās negodprātīgus politiķus

Lai nodrošinātu Jaunās konservatīvā partijas (JKP) principu un vēlētājiem doto solījumu pildīšanu – strādāt sabiedrības, nevis šauru grupu interesēs, JKP...

Foto

Ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki liek kāju durvīs

Ievērojot, ka ārpus Saeimas esošie laulības institūta pretinieki savai likumdošanas iniciatīvai (Kopdzīves likums) ir savākuši 10 tūkstošus...

Foto

Takfir: dvieļu kari jeb kāpēc musulmanis nogalina musulmani

Sīnaja pussalas pilsētā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrī sunnītu musulmaņi uzbruka vietējai sūfiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā...

Foto

Advokāta piezīmes uz Anša Ataola Bērziņa (ne)izdošanas lietas materiāliem

Novembra beigās beidzot bija iespējams iepazīties ar oficiālo Čehijas tiesas nolēmumu, ar kuru nolemts, ka mans klients...

Foto

Latvijas Zaļās partijas valde aicina savus ministrus un zaļos Saeimas deputātus iestāties pret grozījumiem noteikumos par koku ciršanu mežā

29. novembra valdes sēdē Latvijas Zaļās partijas...

Foto

Kāpēc „Silavas” direktors sešu gadu laikā kardināli mainīja viedokli par cērtamajiem kokiem

„Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku...

Foto

Etniskais sadisms un patogēnais tārps

Sadismam tradicionāli ir individuāla trajektorija. Parasti kāds tīksminās par otra cilvēka ciešanām. Tomēr iespējams sadistiski tīksmināties par visas tautas ciešanām....

Foto

Somijas piemērs - vai Latvijas mežu nākotne?

Vēl 2011. gadā LVMI "Silava" direktors Jurģis Jansons brīdināja, ka galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēra samazināšana var nojaukt Latvijas...

Foto

Neļaujiet vēl vairāk iznīcināt Latvijas mežus

Jūs uzrunā iniciatīva 100 kailcirtes Latvijas simtgadei. Mēs esam vairāku organizāciju un privātpersonu sākta kustība, un mūsu mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Zemkopības...

Foto

Tjarvei-Ločmelei no vēršanās Ģenerālprokuratūrā nekas nesanāk, tagad iesniegumu Kalnmeieram nosūta Paiders

Žurnāla Ir izdevēju pārstāvei Nellijai Tjarvei (publiski zināma kā Ločmele) vēršanās Ģenerālprokuratūrā pret žurnālistu Juri Paideru nekādus...

Foto

Aicinām valdību nepieņemt grozījumus noteikumos par koku ciršanu un rosinām Latvijas iedzīvotājus parakstīt petīciju

Trešdien, 22.novembrī, Zemkopības ministrija nosūtīja piecu dienu saskaņošanai pēc starpministriju sanāksmes precizēto...

Foto

Ušakovs virza neveselīgu politiku, „Saskaņa” tiek izmantota kā „satelītpartija” Lembergam

Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas...

Foto

„Rīdzenes sarunas”: nevienu konkrētu faktu neminēšu, bet aizdomas apstiprinās

Patstāvīgi strādājot ar oligarhu krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem, esmu guvis pārliecību, ka pieņēmumi par valsts sagrābšanas...

Foto

Deputātu pieprasījums par Ašeradena ministrijas nespēju vai izvairīšanos sniegt atbildes par subsidētās elektroenerģijas ražošanu

Mēs, Saeimas deputāti, saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli un Latvijas Republikas Satversmi,...

Foto

Operatīvās informācijas avotu filosofija

Vārdkopa „operatīvās informācijas avots” bija termins VDK. Par operatīvās informācijas avotiem (turpmāk – „avotiem”) dēvēja gan cilvēkus, gan tehniskās iekārtas. „Avoti” bija...

Foto

Imigrācija - fakti un izaicinājumi. Nacionālistu skatījums un atbildes

Par neeiropiešu masu imigrāciju un tās sekām vecajā Eiropā ir rakstīts un runāts jau gadiem ilgi. Šī...

Foto

VID nodokļu audits un pušu tiesības

Statistika jau daudzus gadus nemainīgi apstiprina: ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) nolēmis veikt nodokļu auditu, aptuveni 95% gadījumu tas noslēgsies...

Foto

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta stāvoklis tuvojas bioloģiskajai nāvei

Kopš Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) augustā pametusi tā direktore Sarmīte Villere, dienesta stāvokli var raksturot kā klīnisko...

Foto

Vai Maizīša aste ir čekas maisos?

“Drošības dienestiem, redzot kartotēku, ir zināms, ar ko ikdienā nodarbojas personas, kas strādājušas VDK,” – šādi Saeimas cilvēktiesību komisijas sēdē...

Foto

Latvieši, nepieļaujiet mūsu kļūdas ar mežu iznīcināšanas grozījumiem

Mēs esam iepazinušies ar grozījumiem, kas ierosināti Latvijas mežu ciršanu regulējošajos noteikumos un ietekmētu milzīgas mežu platības, atļaujot...

Foto

Latvijas tautu no atmodas laika sapņa par to, kāda būs brīvā Latvija, šķir astoņi prihvatizēti miljardi

Atkl 2:1-5 “Raksti Efesas draudzes eņģelim: tā saka tas, kas...

Foto

Esiet gatavi rīkoties

Mīļā Latvijas tauta! Es sirsnīgi sveicu jūs Latvijas dzimšanas dienā! Es to daru ar patiesu lepnumu. Šodien sākas Latvijas simtais gads. Gadsimts nozīmē...

Foto

Vai Latvija kļūs par Eiropas kabeļu izgāztuvi?

Kad iegādājamies Eiropā ražotas sadzīves preces, tad paļaujamies taču, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā),...

Foto

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu...

Foto

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

Jau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu...

Foto

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

Patriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas...

Foto

Par Neo lietu – pie prezidenta

Lai arī šī gada 27. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā tiesa pieņēma lēmumu atstāt spēkā Rīgas apgabaltiesas 2017. gada 17. janvāra...

Foto

Kāpēc lai Čakša rūpētos par resursu efektīvu izmantošanu, ja var vienkārši paprasīt Saeimai vēl 16 miljonus

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu,...

Foto

Pirms četriem gadiem pirmoreiz publicēts raksts: vai aicinājums turpināt „dzīvot melos”?

Tieši tā var uztvert Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja (raksts pirmoreiz publicēts 2013. gada decembrī)...