Iesaki rakstu: 
1983.gada sākumā Latvijas PSR Valsts drošības komiteja sadarbībā ar Maskavas kolēģiem veica vienu no plašākajām “pretpadomju elementu” tvarstīšanas akcijām pēcstaļinisma ēras vēsturē. Vēlāk tajā pašā gadā notika virkne politisku tiesas procesu, kuros astoņi cilvēki (tostarp Gunārs Astra) tika notiesāti ar ieslodzījumu PSRS soda nometnēs, bet vienam piemēroja piespiedu ārstēšanu “speciāla tipa psihiatriskajā slimnīcā”.
Šie notikumi vēsturē iegājuši kā pēdējā tik vērienīgā brīvības cīnītāju un padomju režīma kritiķu vajāšana okupētajā Latvijā. Okupācijas varai nevēlamu cilvēku izsekošana, aresti un tiesāšana notika arī turpmāk, līdz pat PSRS sabrukumam, tomēr nekad vairs politisko represiju apjoms nesasniedza tādu intensitāti kā 1983.gadā.
Pēc Staļina nāves politisko represiju prakse Padomju Savienībā bija mainījusies - tagad, saņemot “signālu” par kāda cilvēka pretpadomju darbību, šis cilvēks vairs netika arestēts uzreiz, bet noteiktu laiku novērots, saukts uz “profilaktiskām” pārrunām un oficiāli brīdināts. Šādu cilvēku centās dažādi iebaidīt, lai piespiestu pārtraukt vai vismaz samazināt pretpadomju aktivitātes.
Situācija 21. gadsimta "brīvā un demokrātiskā" valstī ir šāda: Rīgas Centrālcietuma vadība pēc sūdzībām par apzinātu inficēšanu ar Covid-19 un iesniegumiem par atsevišķu šī cietuma amatpersonu veiktiem noziegumiem šā gada 12. janvārī "uzrīdīja" Uzraudzības daļas amatpersonas, kuras burtiski izārdīja 5. korpusa kameru, kurā mīt sūdzību un iesniegumu autors kopā ar vēl vairākiem ieslodzītajiem.
Uz kratīšanu (faktiski - demolēšanu) ieradās vismaz 9 amatpersonas, neievērojot ne pulcēšanās, ne distancēšanās ierobežojumus, un, pildot vadības uzdevumu, veica notiesāto personisko mantu kratīšanu; tika salauztas cietuma īpašumā esošās mēbeles; bojātas ieslodzīto mantas. Tika darīts viss, lai ieslodzītie justos mazvērtīgi, bezspēcīgi un pazemoti.
Bez šaubām šis atriebības akts tika veltīts pret cietuma vadību sūdzības iesniegušo notiesāto, režīmu kritizējušo personu. Tika radīta saspringta situācija starp notiesāto un pārējiem notiesātajiem nolūkā ar citu ieslodzīto rokām ietekmēt sūdzībnieku.
Jānorāda, ka jau 12. janvāra rītā cietuma vadība lika no pastaigu laukuma aizvākt sporta inventāru, norādot, ka jāpateicas esot sūdzību pret cietuma vadību autoram. Papildus minētajam 13. janvārī cietuma vadība nolēma radīt vēl lielākas neērtības sūdzību autoram, pārvietojot viņu no vienas kameras uz citu neskatoties uz to, ka cietumā ir noteikta karantīna, kuras laikā jebkādas starpkameru pārvietošanas bez īpaši pamatotiem iemesliem nedrīkstētu notikt. Viss minētais precīzi atbilst politisko represiju praksei Padomju Savienībā.
Gatavojot politiskās prāvas, VDK pirms tam nereti veidoja tām “ideoloģisko nodrošinājumu”. Rīgas Centrālcietuma vadība jau ir sastādījusi divus ziņojumus par it kā iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem. Tiek radīts "pārkāpēja" tēls. Šeit gan jānorāda, ka pārkāpumi tiek izzīsti no pirksta t.i. sastādīti par "neatbilstošu sezonai apģērbu sporta aktivitāšu laikā" un līdzīgu absurdu formulējumu. Cietuma vadība visādos veidos cenšas pārtraukt vai vismaz samazināt „pretpadomju aktivitātes” - iesniegumus un sūdzības par cietuma vadības pieļautiem pārkāpumiem.
Šis gads ir pasludināts par Gunāra Astras gadu līdz ar ko aicinu tieslietu ministru un valsts prezidentu izbeigt politisko represiju politiku vismaz Rīgas Centrālcietumā.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
