„Reprezentācijas vajadzībām” Ramoliņa uzņēmums iegādājies arī „BMW i8” superauto
PIETIEK13.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, īpaši Vācijā pēc pasūtījuma izgatavots BMW X5, kura oficiāli uzrādītā cena – nepilni 50 tūkstoši eiro – izraisīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aizdomas, nav vienīgais luksus auto, kas bijis nepieciešams Andra Ramoliņa uzņēmumam Stiga RM „reprezentācijas vajadzībām”. Šīm miljonāra vajadzībām līzingā iegādāta elektrificēta luksus automašīna BMW i8, - šāda jauna auto cena ir aptuveni 120 000 eiro.
Kā zināms, pagājušā gada pavasarī A. Ramoliņš nāca klajā ar stāstījumu par, paša vārdiem izsakoties, „traģisku situāciju”, kuras iznākums varot būt – „teju 40 miljonu investīcijas, kas ieguldītas, lai reanimētu bērza saplākšņa ražošanu Kuldīgā, nonāks ūtrupē, 238 darbinieki kļūs par bezdarbniekiem”.
Šādi uzņēmējs reaģēja uz strīdu ar VID par to, vai uz uzņēmuma vārda iegādātā automašīna BMW X5 ir vai nav luksus klases auto, jo uzņēmums ar atlaidi to bija iegādājies par 49 917 eiro (neskaitot PVN). Luksus auto cena VID ieskatā sākas no 50 000 eiro, bet auto cena bez atlaides būtu 67 540 eiro.
A. Ramoliņš toreiz laikrakstam Dienas bizness apgalvoja, ka nekāda atlaide nemaz neesot saņemta: „Tā nebija nekāda atlaide vai tā dēvētā ātrā auto izpārdošana, jo šo BMW X5 vispirms pēc mūsu pasūtījuma uzbūvēja Vācijā un tikai pērnā gada marta nogalē piegādāja uz Latviju.”
Kā izrādās, šī nebūt nav vienīgā luksus klases automašīna, kas A. Ramoliņa uzņēmumam vajadzīga oficiāli „reprezentācijas vajadzībām”. Uzņēmumam, kura darbinieki publiski sūdzas par zemām algām un sliktiem darba apstākļiem, pieder vēl trīs BMW X5, viens Range Rover un viens Mercedes Benz S350 Bluetec 4matic.
Taču „kolekcijas” kronis neapšaubāmi ir retais un ļoti dārgais, reizēm par superauto dēvētais BMW i8, kas uz ielas atpazīstams ne tikai pēc krāsojuma (skat. attēlu), bet arī valsts reģistrācijas numuru BB666.
Kopumā pasaulē šādu hibrīdautomašīnu ir aptuveni 20 tūkstoši, BMW i8 hibrīdiekārtas sastāvā ir
Seko mums 
Katrs ekonomists labi zina: ja pēkšņi būtiski samazinās naudas masas aprite ekonomikā, tas beigsies ļoti slikti. Ne velti ASV Lielā depresija sakrita ar naudas masas apgrozījuma kritumu par kādiem 30%. Demokrātijā līdzīgi ir ar vēlētāju balsīm. Ja izņem pietiekami lielu vēlētāju balsu skaitu no “apgrozības”, tas beidzas slikti, paralizējot demokrātisku lēmumu pieņemšanu par valsts attīstībai svarīgajiem jautājumiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laika lielākā daļa Latvijas krievvalodīgo izvēlējās balsot par partijām, kas latviešu vairākumam nebija pieņemamas. Tādējādi vairākās Saeimās vismaz divdesmit deputātu mandāti tika “izņemti no apgrozības”.
Sabiedrībā rezonansi izsaucis Ernesta Rieksta video: “Es ceru, ka Krievijas armija ienāks Latvijā.” “Sprādzienu” izraisīja tieši šis teikums. Pārējo vēstījuma daļu aizņem pašreiz piekoptās politikas kritika un konstatācija, ka Dievzemītē viss pagalam. Delfi gan cenšas Riekstu rečekot, ka citur, t. sk., Krievijā ir vēl sliktāk, taču “reņģēdājiem” no tā vieglāk nepaliek.
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
