„Reprezentācijas vajadzībām” Ramoliņa uzņēmums iegādājies arī „BMW i8” superauto
PIETIEK13.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izrādās, īpaši Vācijā pēc pasūtījuma izgatavots BMW X5, kura oficiāli uzrādītā cena – nepilni 50 tūkstoši eiro – izraisīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aizdomas, nav vienīgais luksus auto, kas bijis nepieciešams Andra Ramoliņa uzņēmumam Stiga RM „reprezentācijas vajadzībām”. Šīm miljonāra vajadzībām līzingā iegādāta elektrificēta luksus automašīna BMW i8, - šāda jauna auto cena ir aptuveni 120 000 eiro.
Kā zināms, pagājušā gada pavasarī A. Ramoliņš nāca klajā ar stāstījumu par, paša vārdiem izsakoties, „traģisku situāciju”, kuras iznākums varot būt – „teju 40 miljonu investīcijas, kas ieguldītas, lai reanimētu bērza saplākšņa ražošanu Kuldīgā, nonāks ūtrupē, 238 darbinieki kļūs par bezdarbniekiem”.
Šādi uzņēmējs reaģēja uz strīdu ar VID par to, vai uz uzņēmuma vārda iegādātā automašīna BMW X5 ir vai nav luksus klases auto, jo uzņēmums ar atlaidi to bija iegādājies par 49 917 eiro (neskaitot PVN). Luksus auto cena VID ieskatā sākas no 50 000 eiro, bet auto cena bez atlaides būtu 67 540 eiro.
A. Ramoliņš toreiz laikrakstam Dienas bizness apgalvoja, ka nekāda atlaide nemaz neesot saņemta: „Tā nebija nekāda atlaide vai tā dēvētā ātrā auto izpārdošana, jo šo BMW X5 vispirms pēc mūsu pasūtījuma uzbūvēja Vācijā un tikai pērnā gada marta nogalē piegādāja uz Latviju.”
Kā izrādās, šī nebūt nav vienīgā luksus klases automašīna, kas A. Ramoliņa uzņēmumam vajadzīga oficiāli „reprezentācijas vajadzībām”. Uzņēmumam, kura darbinieki publiski sūdzas par zemām algām un sliktiem darba apstākļiem, pieder vēl trīs BMW X5, viens Range Rover un viens Mercedes Benz S350 Bluetec 4matic.
Taču „kolekcijas” kronis neapšaubāmi ir retais un ļoti dārgais, reizēm par superauto dēvētais BMW i8, kas uz ielas atpazīstams ne tikai pēc krāsojuma (skat. attēlu), bet arī valsts reģistrācijas numuru BB666.
Kopumā pasaulē šādu hibrīdautomašīnu ir aptuveni 20 tūkstoši, BMW i8 hibrīdiekārtas sastāvā ir
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
