Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Einars Repše neredzot nekādu pretrunu tajā, ka, pasludinot kādu lietu par savu "mūža projektu", viņš no tā pēc finansējuma izsīkšanas vai interešu maiņas no tā atvadās jau pēc pāris gadiem. Pēc tam, kad Pietiek ekskluzīvi publicēja fragmentu no jaunās grāmatas Grābeklis, kurā bija aprakstīts Repšes intereses par mākslīgā intelekta pētīšanu gals, publicējam arī paša politiķa skaidrojumu. Viņš apgalvo - viss redzamais esot tikai šķitums, patiesībā viņa intereses esot "pastāvīgas pat gadu desmitu garumā".

- Par Mākslīgā intelekta fondu jūs intervijā nozarei.lv 2011. gada decembrī esat izteicies, ka "tas, ko šodien daru, ir mūža projekts, ko grūti apvienot ar ko citu". Kāpēc šis jūsu "mūža projekts" tik ātri beidzās? Tikai tāpēc, ka beidzās finansējums, vai kādu citu iemeslu dēļ?

- Arī Valērijam Belokoņam, kurš ir Mākslīgā intelekta fonda radītājs un finansētājs, kurš ir ļoti nesavtīgs un inteliģents cilvēks, mecenāts, arī viņam bija grūti ilgstoši finansēt būtībā vienu datorzinātņu nozari Latvijā. It īpaši apstākļos, kad datorzinātnieki pie mums ir vieni no vislabāk atalgotajiem darbiniekiem tautsaimniecībā un tur tās algas ir apbrīnojami konkurētspējīgas.

Līdz ar to var teikt, ka par pamatu tam, ka mēs šobrīd neturpinām aktīvus pētījumus tieši mākslīgā intelekta jomā, tam par iemeslu ir divi – finanšu un laika resursu trūkums.

Finanšu resursi - vienam cilvēkam tiešām nav viegli, lai cik patriotiski un nesavtīgi viņš būtu noskaņots, finansēt būtiski pasaules līmeņa zinātnieku darbu šajā nozarē. Un arī nāca jauni izaicinājumi no sabiedriskās darbības jomas, kas paņem manus personiskos laika resursus. Līdz ar to šobrīd abu šo iemeslu dēļ es šobrīd esmu pievērsies Latvijas attīstības darbam, un man pašam nav laika pievērsties mākslīgā intelekta, datora zinātnei tik intensīvi.

Un no otras puses tik tiešām mums nav šobrīd pietiekoši līdzekļu, lai finansētu ilgstoši pasaules līmeņa zinātniekus. Tā ir ļoti interesanta joma, es neesmu par to nekādā ziņā zaudējis interesi, es labprāt turpinātu, ja man būtu iespēja algot, ja parādītos, teiksim, papildu finansiālas iespējas, sponsorētāji, būtu interese algot jaunus pētniekus. Ne pašam nodarboties. Man ir piecdesmit trīs gadi, varbūt es kā pētnieks labāk atdotu savu vietu jaunai paaudzei.

Mums ir iestrādes, kas ir perspektīvas, kas ir oriģinālas pat pasaules līmenī, un par to es ilgi varētu stāstīt. Uzrādīja jau pirmos interesantos rezultātus tieši tai virzienā, kurā es strādāju, proti, kā strādā cilvēka smadzenes, kā veidojas mākslīgs intelekts, kā veidojas intelekts un kā to imitēt uz datora. Iestrādes ir, mēs labprāt to darbu turpinātu, bet šobrīd objektīvu apstākļu dēļ ir pauze, ko es arī esmu gada pārskatā uzsvēris.

- Jūs, protams, zināt, ka par jums ir pietiekami izplatīts viedoklis - viss jums salīdzinoši ātri apnīk. Kāpēc vajadzētu domāt, ka jūsu Latvijas attīstības projekts šoreiz Jums neapniks arī tad, ja jūs sākotnēji cietīsiet neveiksmi?

- Šis viedoklis ir mazlietiņ nepareizs vai ļoti nepareizs un mazlietiņ neprecīzs. Īstenībā manas intereses ir pastāvīgas pat gadu desmitu garumā, bet mana problēma un varbūt arī vaina ir tā, ka es reizēm uzņemos pārāk daudzus darbus un pienākumus, lai ar visiem tiktu galā.

Un konkrēti par zinātni es interesējos kopš skolas laikiem – fiziku, matemātiku, arī ķīmiju. Es vēl skolā esmu piedalījies ar ļoti labām sekmēm olimpiādēs un pēc tam studējis Latvijas Universitātē tieši ar domu pievērsties zinātnei. Esmu izstudējis fiziku. Par dabas zinātnēm un mākslīgo intelektu vai dabas pamatiem, kvantu mehāniku es neesmu pazaudējis interesi vēl šodien. Ļoti labprāt klausos grāmatas un lasu internetā, kas ir pieejams par to tēmu.

Politikā savukārt un sabiedriskā darbā es esmu kopā 1984.gada, un faktiski es nekur neesmu aizgājis un esmu tikai dažādās kapacitātēs turpinājis iesākto. Latvijas Bankā es biju desmit gadus, šo banku izveidoju, nostiprināju un pēc tam labi nostādītu atdevu tālāk jaunās rokās, pārejot uz Jaunā laika veidošanu un politisko darbu. Turpināt sabiedrisko darbu, tikai citā ampluā.

Finanšu ministrijā es faktiski visu smagāko krīzes laiku biju klāt kopā ar Dombrovski, un tad, kad pēc vēlēšanām vairs nekandidēju uz šo amatu un to pārņēma Vilka kungs, tad faktiski es uzskatīju, ka darbs pie krīzes pārvarēšanas finanšu ministra kapacitātē ir izpildīts, atlikušas pavisam mazas astītes. Tā ka par visām šīm lietām es nekad neesmu zaudējis interesi un visu laiku atgriežos. Bet tik tiešām reizēm varbūt uzņemos pārāk daudz un tad nākas brīžiem izvēlēties prioritātes.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

FotoNedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau apsveici Bičkoviča kungu vārdadienā?” Paga, paga! Augstākās tiesas priekšsēdis ir – ak, jā! – ir... Nu tak ir... Nu jā! Ivars! Bet vārdadiena Ivariem ir... 1. martā!
Lasīt visu...

21

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

FotoSaeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir kaitīgs solījums. Tāds solījums liecina par izglītības jēgas neizpratni un nespēju uzvarēt mūsdienu garīgajos konfliktos.
Lasīt visu...

21

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

FotoDaudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu spēju segt izdevumus pensijām. Taču tikpat svarīgs jautājums ir, vai esošā pensiju sistēma ir spējīga nodrošināt nākotnes pensionāriem pienācīgu dzīves līmeni vecumdienās. Jau pašreizējais pensijas apmērs ir salīdzinoši neliels, ar vienu no zemākajiem darba ienākumu aizvietojamības līmeņiem Eiropas Savienībā. Pensijas salīdzinošajai vērtībai vēl samazinoties, sabiedrība varētu pārstāt samierināties ar pensionāru zemajiem ienākumiem un pieprasīt politikas pārmaiņas. Līdz ar to arī formulās labi iezīmētā pensiju sistēmas finansiālā ilgtspēja varētu tikt apdraudēta.
Lasīt visu...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Zagšana un tautas vara

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja...

Foto

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

Ideālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez...

Foto

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

Nepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam....

Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....