Repše par savu biznesu: nevis es vainīgs, bet nevienam neiesaku pelnīt valūtas tirgū
PIETIEK01.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan visā pasaulē gan pirms krīzes, gan pēc tās uzņēmēji nodarbojas ar valūtas konvertācijas spekulācijām, Einars Repše, kura īpatnais valūtas konvertācijas bizness aprakstīts Pietiek šodien publicētajā fragmentā no jaunās grāmatas Grābeklis, visā nopietnībā apgalvo - pēc "puda sāls" apēšanas viņa secinājums esot, ka vispār nevienam neesot ieteicams nodarboties ar mēģinājumu pelnīt valūtas tirgū. Publicējam pilnā apmērā Repšes komentāru gan par šo, gan par viņa tikpat traģikomisko jahtas iznomāšanas biznesu:
"Lai paskaidrotu idejas būtību, - toreiz bijām varbūt jauni [2005. gadā Repše bija 44 gadus vecs], cerību pilni, jūra līdz ceļiem. Biznesa modelis bija salīdzinoši vienkāršs. Domājām, ka Latvijā daudziem cilvēkiem gribētos izīrēt ģimenes braucieniem, korporatīviem pasākumiem motorjahtu, un nav racionāli vai iespējams tādu iegādāties.
Tādēļ mēs nolēmām šādus pakalpojumus Latvijas tirgū piedāvāt, nopērkot ne par dārgu naudu tās klases laivai, un ne jaunu, lietotu, bet pietiekoši izskatīgu un prestižu tai klasei kuģi, un piedāvājām šeit īres tirgū.
Diemžēl, ko varbūt nebijām paredzējuši, tajā laikā pasaulē iestājās globāla krīze, kas atstāja nopietnu iespaidu arī uz Latvijas tirgu, tik tiešām intereses īrēt šo pakalpojumu bija mazākas, nekā bijām rēķinājušies, un rezultātā bizness nesa zaudējumus.
Šajos apstākļos ar šādu varbūtību bijām rēķinājušies, bijām rēķinājušies ar iespēju pamatlīdzekli pārdot un, ja bizness nes zaudējumus, tad šo biznesu izbeigt, taču jau pieminētās pasaules finanšu krīzes rezultātā izrādījās, ka arī pārdot šo laivu ir ļoti sarežģīti, jo finanšu krīzes dēļ pasaules tirgū nonāca ļoti daudz lietotu laivu un savukārt dabiski samazinājās pircēji.
To es vienkārši komentēju, lai jūs saprastu - lai arī tas biznesa modelis bija neveiksmīgs un, iespējams, nepietiekami pārdomāts, tas tomēr nebija pilnīgi absurds un nesaprotams.
Par valūtas konvertāciju – jā, es vienu brīdi tiešām ļoti nopietni aizrāvos ar matemātisko modeļu pētīšanu, kas varētu ļaut pazīt dažādus, kā to latviski saukt, šablonus vai pazīmes valūtas tirgū, un mēģināt prognozēt tirgus uzvedību. Ir vesela nozare pasaulē, kas pārdod speciālas programmatūras, kas ir domātas šādam nolūkam. Es pats tiešām aizrāvos ar šo matemātisko modelēšanu, ar programmu rakstīšanu un dažādu algoritmu testēšanu.
Viens no algoritmiem, ko mēs izmantojām automātiskā valūtas tirdzniecībā, solīja labu, lai arī riskantu peļņas normu. Nu, kādu laiku tiešām viss izdevās cerīgi, bet tad iestājās vienkopus vairāki riska faktori, un diemžēl modelis nespēja ar tiem tikt galā.
Tagad es tiešām esmu šo lietu izpētījis padziļināti, un man mājās vienu laiku paralēli darbojās četri datori, kas modelēja, testēja uz vēsturiskiem datiem un dzina cauri dienām un naktīm dažādus modeļus, tā ka es esmu tiešām tur pudu sāls apēdis šajā zinātnes jomā. Un tagad es varu droši apgalvot, ka īstenībā matemātiski var pierādīt, ka tas, kas ar mani notika, ir diezgan likumsakarīgi.
Proti, šobrīd es nevienam neieteiktu nodarboties ar valūtas konvertāciju, pareizāk sakot, ar mēģinājumu pelnīt valūtas tirgū. Lai arī ko saka dažādu automātisko ekspertu reklamētāji, pārdevēji vai sarakstītāji.
Jo matemātiski var pierādīt, ka valūtas tirgus visprecīzāk modelējams ar gadījuma staigāšanas algoritmu, un gadījuma staigāšanai jeb random walk angliski ir principiāli neiespējama stratēģija, kas ļaut to izmantot konsekventai ilgtermiņa peļņai. Bet nu tā ir, vārdu sakot, pieredze, kas tāpat kā zināšanas nav nākusi vienā dienā. Biznesa modelis bija pietiekami nopietns, es ieguldīju tajā daudz sava brīvā laika un zināšanu. Nu, viņš bija neveiksmīgs. Piekrītu."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
