Repšes biedrību apciemojuši arī Ozols, Dūklavs un Gobzems, tēvzemietis Jakrins jau iestājies
PIETIEK24.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols, advokāts Aldis Gobzems (savulaik Sabiedrība citai politikai), tēvzemietis Emīls Jakrins (attēlā) un, visbeidzot, šajā "jauno līderu" pulkā mazāk iederīgais bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) - šie ir tikai daži no cilvēku loka, kas kopš agra pavasara, kad tika nodibināta tā dēvētā "Repšes biedrība", apmeklējuši tās sapulces. Viņi iezīmē to personu profilu, no kuriem biedrība līdz 2014. gada Saeimas vēlēšanām plāno atlasīt aptuveni pārsimt līderu jaunas liberāli orientētas partijas dibināšanai.
Vairāku ietekmīgu miljonāru izveidotā, ekspremjera Einara Repšes vadītā biedrība Latvijas attīstībai, kas tuvāko divu gadu laikā līdz 12. Saeimas vēlēšanām plāno pārtapt jaunā liberālā partijā, nevēloties saskarties ar citu jaunpartiju iepriekš pārdzīvotajām grūtībām un pieļaut gadījuma cilvēku vai pretrunīgu uzskatu pārstāvju uzņemšanu, no kuriem vēlāk nākas atbrīvoties, piedzīvojot šķelšanos. Tādēļ līdz partijas oficiālai dibināšanai plāno atsijāt aptuveni 200 "izcilu līderu", kas ir minimālais Politisko partiju likumā noteiktais cilvēku skaits politiskās organizācijas dibināšanai.
Jaunās partijas potenciālo dibinātāju atlasīšana notiekot, arī izmantojot biedrības iknedēļas sapulces, kurās ar pieaicinātu nozaru autoritāšu piedalīšanos tiek diskutēts par konkrētām tēmām, atsijājot idejas topošajai programmai. Vairāki biedrības sapulces apmeklējušie vai tam uzrunātie Pietiek stāstījuši, ka "200 līderu" meklēšana notiek arī citu, jau darbojošos partiju rindās, turklāt visā to spektrā, "nešķirojot partijas, bet meklējot tajās īpašus cilvēkus".
Starp tiem, kuri jau izlēmuši, ka iesaistīsies politikā uz Repšes biedrības platformas, Pietiek minēti savulaik par apvienības TB/LNNK pelēko kardinālu uzskatītais, dažādos saimnieciskos amatos bīdītais Emīls Jakrins un advokāts, savulaik kopā ar Aigaru Štokenbergu un Arti Pabriku citu vēlāk partijā pārtapušu biedrību - Sabiedrība citai politikai dibinājušais Aldis Gobzems.
Jakrins Pietiek apstiprināja, ka jau pirms kāda laika iestājies biedrībā, un neizslēdz, ka tās sastāvā, ja uz biedrības bāzes taps partija, varētu atgriezties politikā. Tā kā biedrības formāts atļaujot vienlaikus palikt arī TB/LNNK rindās, Jakrins no tēvzemiešiem vēl neesot izstājies, uz to viņu neesot mudinājis arī partijas līderis Roberts Zīle, ar kuru nesen par to runāts. Jakrina tēvs Leons Jakrins ir viens no dāsniem tēvzemiešu ziedotājiem, kas oficiālas summas savulaik pārskaitījis arī Jaunajam laikam.
Advokāts Gobzems, lai gan arī viņu Pietiek avoti minējuši kā stabilu Repšes biedrības dalībnieku, kategoriski uzsvēra, ka viņa mērķis esot nevis iesaistīties politikā un kandidēt vēlēšanās, bet turpināt advokāta praksi. Savas attiecības ar Repšes biedrību Gobzems noreducēja līdz tam, ka pazīst tās dibinātājus un ir ar viņiem dalījies savā redzējumā par valsts attīstību. "Nav jēgas noliegt - es ļoti labi pazīstu un man ir ļoti labas attiecības ar attiecīgajiem cilvēkiem. Man ir daudzas idejas, kā redzu valsts attīstību, un es tās nekautrējos paust, bet mani neviens neaicina stāties partijā," uzsvēra advokāts.
To, ka "nekur nestāšos un neesmu ieinteresēts", kategoriski uzsvēra arī Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošās Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Viņu uz biedrības sanāksmi Repše esot uzaicinājis kā ekspertu Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē, par ko Ozols arī dalījies. LIAA direktors uz Pietiek interesi reaģēja saasināti, vispirms nometot klausuli, bet tad atzvanot. Ozols tikai nupat ir saņēmis amatam nepieciešamo pielaidi valsts noslēpumam un varētu būt sajuties drošs attiecībās ar ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (Reformu partija), kura nomaiņā būtu ieinteresēti atsevišķi Repšes biedrības miljonāri.
Bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) arī nenoliedza, ka kā autoritāte lauksaimniecības politikā bijis uzaicināts uz Repšes biedrības sapulci. Viņam piezvanījis viens no biedrības dibinātājiem Edgars Jaunups. "Es neesmu ne domubiedrs, ne aktīvists. Nekādus priekšlikumus neesmu saņēmis, bet, ja arī saņemtu, ZZS neesmu plānojis pamest," teica Dūklavs.
Tā dēvētajā Repšes biedrībā sapulcināti līdz šim par Vienotības idejiskajiem un finansiālajiem atbalstītājiem uzskatīti uzņēmēji. Starp viņiem minams baņķieris Valērijs Belokoņs, mežrūpniecības uzņēmuma Pata AB īpašnieks Uldis Mierkalns, biodegvielas ražotāja Jaunpagasts Plus lielākais īpašnieks Donāts Vaitaitis, Ventspils tranzītbiznesā ietekmīgais miljonārs Olafs Berķis. Starp dibinātājiem ir arī reklāmas aģentūras McCann Erickson Riga īpašnieks un vairāku pēdējo Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu izstrādātājs Ainārs Ščipčinskis, ziņu aģentūras LETA līdzīpašnieks Agris Strautnieks un bijusī Repšes padomniece Baiba Fromane.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
