Iesaki rakstu: 
Ja sanācis aizkaitināt varu, sponsorējot tās politiskos konkurentus, vismaz atrodi iemeslu tai pielabināties - šādi, iespējams, nospriedis baņķieris un jaunās partijas Latvijas attīstībai sponsors Valērijs Belokoņs, Starptautiskās sieviešu dienas, 8. marta priekšvakarā Saeimas spīkerei un Vienotības līderei Solvitai Āboltiņai nosūtot divus podus ar krāšņām orhidejām.
Divi krāšņu orhideju podi, iesaiņoti papīra maisos ar Belokoņam piederošās Baltic International Bank logo, valdošās partijas līderei piektdien, 8. marta priekšvakarā tika piegādāti uz Saeimu.
Dažādi ar Repšes jauno partiju saistīti sponsori, acīmredzot novērtējot reitingu bēdīgās prognozes, sākuši mīt taciņu atpakaļ pie Vienotības, dodoties pieklājības vizītēs pie Āboltiņas, kura šādām pieņemšanām izmanto arī Saeimas priekšsēdētajas kabinetu.
Pērnā gada nogalē ar puķu pušķi rokā pie Āboltiņas bija ieradies būvfirmas Skonto būve īpašnieks Guntis Rāvis, Vienotības ģenerālsekretāra un par partijas finansēm nu atbildīgā Arta Kampara pavadīts. Rāvis caur dažādu sporta pasākumu sponsorēšanu cieši saistīts ar bijušo Vienotības kasieri, nu Latvijas attīstībai līdzdibinātāju Edgaru Jaunupu.
Pietiek jau rakstījis, ka 2012. gadā, pirms vēl Einara Repšes, Edgara Jaunupa un vairāku Jaunā laika un Vienotības bijušo sponsoru veidotā biedrība Latvijas attīstībai pārtapa partijā, tai tika saziedoti 197 000 latu. Teju pusi jeb 100 000 latu biedrībai 2012. gadā ziedojusi baņķiera Valērija Belokoņa AS Baltic International Bank. Biedrības ziedojumu pārskats par 2013. gadu vēl nav publicēts.
Belokoņa attiecības ar Vienotības priekšteci Jauno laiku ilgus gadus noritēja caur šīs partijas dibinātāja Einara Repšes privātu faktisku sponsorēšanu, atbalstot dažādus viņa biznesa projektus, daži no kuriem vairāk kvalificējās kā hobiji. Bet tad Belokoņa un Vienotības ceļi šķīrās, un viņš kļuva par vienu no Repšes jaunā politiskā projekta dibinātajiem un sponsoriem.
Pietiek jau rakstījis, ka Belokoņs arī pēdējos divus gadus pēc Repšes aiziešanas no aktīvās politikas viņu faktiski uzturējis. Pirms Latvijas attīstībai dibināšanas Repše publiski par savu nodarbi pēdējos divos gados bija minējis nodibinājumu Mākslīgā intelekta fonds. Caur to Repše faktiski bijis baņķiera Valērija Belokoņa maizē un pārticis no viņa atvēlētās naudas, - to apliecina Lursoft datu bāzē atrodamie nodibinājuma pārskati par pēdējiem diviem gadiem.
Lursoft dati rāda, ka 2012. gadā Repšes fondam Baltic International Bank “neierobežotai lietošanai” ziedojusi 96 tūkstošus latu, kuri faktiski pilnībā izmaksāti algās, savukārt 2011. gadā Repšes un viņa fonda “barotāji” bijuši tā pati banka (140 tūkstoši latu) un arī pats Belokoņs, kurš ziedojis vēl 10 tūkstošus latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
